Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Ko fiziskie treniņi nodara Tavām smadzenēm?

Sports, riteņbraukšana, Photo by Pavel Danilyuk from Pexels

Sports, riteņbraukšana, Photo by Pavel Danilyuk from Pexels

Ir neskaitāmi iemesli trenēties. Var vēlēties iegūt labu formu, uzlabot savu fizisko sagatavotību, gūt labumu no garīgās veselības vai vienkārši sarunāties ar ceļa biedru, kamēr skrien. Ir labi zināms, ka vingrinājumi var lieliski ietekmēt ķermeni, bet ko vingrinājumi nodara smadzenēm jeb kā tie ietekmē mūsu smadzeņu darbību?

Kas notiek ar smadzenēm treniņu laikā?

Vingrinājumi var nodrošināt veidu, kā saglabāt smadzeņu darbību. Treniņa sesija trasē vai skrejceliņā palielina molekulu skaitu smadzenēs, kas palīdz mācīties un aizsargā pret izziņas samazināšanos.

Iemesls, kāpēc cilvēki var sākt ciest no atmiņas traucējumiem vai demences, kad viņi kļūst vecāki, ir tāpēc, ka noteiktās vielas daudzums, kas atbild par informācijas uzņemšanu un saglabāšanu smadzenēs, dabiski sāk sarukt līdz ar vecumu.

Vingrojumi arī palīdz nodrošināt smadzenēm “degvielu”. Vingrojumi palīdz nogādāt smadzenēs skābekli, kas ir būtiski mūsu izdzīvošanai. Palielinot sirdsdarbības ātrumu vingrošanas laikā, tā sūknē uz smadzenēm nepieciešamo skābekli.

Nomainot dīvānā sēdēšanu pret 5 km skrējienu, arī padari šo procesu efektīvāku. Vingrojumi palīdz sirdij pukstēt ātrāk, ar katru sitienu sūknējot vairāk asinis. Kad sirds slodzes laikā pukst ātri, tā caur ķermeni saņem vairāk asinis. Veselīga sirdsdarbība uztur asinsspiedienu tādā līmenī, kas nepieciešams, lai smadzenēs un citos dzīvībai svarīgos orgānos nonāktu ar skābekli bagātas asinis.

Kurš vingrinājums ir vislabākais smadzenēm?

Ja vēlies palielināt savu pelēkās vielas daudzumu galvā, Tev jābūt gatavam izsvīst. Smadzenēm visizdevīgākie vingrinājumi ir aerobas stila treniņi. Pētījumi liecina, ka peldēšana un skriešana, šķiet, ir vislabākie smadzeņu veselībai, tomēr svarcelšana var arī palielināt sirdsdarbības ātrumu, kas arī var būt labvēlīgs smadzeņu veselībai.

Vai vingrinājumi var uzlabot garastāvokli?

Neatkarīgi no tā, vai sasniedz tā saukto “skrējēja maksimumu”, ir konstatēts, ka vingrinājumi samazina depresijas un trauksmes simptomus. Skriešana ir kā lielisks antidepresants. Smadzenes atbrīvos dabisku sāpes mazinošu endogēno opioīdu sistēmu, lai veicinātu sociālo tuvību. Labs ikdienas piemērs tam būtu airēšanas komanda, kas atrod spēku, lai to noturētu līdz sacensību beigām.

Vingrojumi ne tikai paātrina sirdsdarbības ātrumu, palīdz labāk gulēt un mazina stresu, bet arī uzlabo diētu. Jo enerģiskāk cilvēks vingro, jo vairāk viņš sāk izvēlēties veselīgāku pārtiku. Tie, kuri sāk trenēties, biežāk izvēlas barojošu pārtiku, piemēram, liesu gaļu, augļus un riekstus, un retāk izvēlējās ceptu pārtiku, saldinātos dzērienus un uzkodas. Intensīva fiziskā slodze pat iedarbinot apetīti regulējošos hormonus.

Tātad, neatkarīgi no tā, vai Tev patīk doma doties skriet vai nē, ir skaidrs, ka sirdsdarbības treniņš ir gudrs lēmums.

Lasi arī:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...