Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Ko var redzēt laivu braucienā no Cēsīm uz Līgatni?

Laivu brauciens ar bērniem pa Gauju Cēsis - Līgatne, Foto:1188

Pirms došanās laivot parasti katram ir savi kritēriji, kas jāapsver – vieni meklē krāces, citiem gribas rāmu un ainavisku braucienu, citiem svarīgi, lai brauciens būtu vairākām dienām saplānots un pa ceļam būtu, ko redzēt un kur piestāt. Mūsu gadījumā meklējām vienas dienas braucienu ar laivu, kas nav fiziski ļoti grūts un ir paveicams ar bērniem, vienlaikus cerot pa ceļam ieraudzīt arī kādu skaistu skatu, kas priecē acis.

Laivu braucienu sākām no laivu nomas pie Cēsīm. Diena sākās ar nelielu modes skati, piemērot dažādas drošības vestes, līdz katrs atrada sev pa prātam un izmēram. Kad ieradāmies, laivas jau mūs gaidīja. Nomas darbinieks ļoti atsaucīgi pastāstīja, kāds apmēram būs ceļš, cik ilgi brauksim, kur varam piestāt un pat to, kurā vietā atrodoties, vajadzētu zvanīt, lai laikus var saorganizēt busiņu, kas atbrauks mums pretī. Sākotnējā prognoze – mūsu brauciena ilgums būšot apmēram 5-6 stundas.

Cēsu tuvumā Gauja ir ļoti rāma un mierīga, tajā laiku pa laikam nākas apbraukt salas un saliņas – mazas un lielas un dažkārt pat tīri milzīgas. Nebijām domājuši, ka Gaujā to tik daudz, lai gan ūdens līmenis ir it kā pietiekami liels. Ar auto braucot, parasti salas paliek nemanītas, jo no tiltiem nav saskatāmas. Lielisks posms arī pirmo airēšanas iemaņu apguvei, jo neviens negrib laist šo iespēju garām, īpaši mazākie – ar sajūsmu uzņemam brīžus, kad laiva lēnu garu apgriežas uz riņķi, jo kāds airē stiprāk vai kāds pārāk vāji… Taču drīz vien esam ar airiem un upi “uz viena viļņa” un tagad atliek tikai nedaudz piestūrēt un ļauties straumei. Pa ceļam satiekam ziņkārīgu pīļu barņus, kas izrāda interesi par laivu – izskatās, ka upes iemītnieces ir jau pieradušas, ka cilvēki mēdz tās pacienāt. Mums gan šoreiz maizes nav līdzi un pēkšķētājas paliek garu degunu. Vairākās vietās mūs patiesi sajūsmina gārņi – lieli, balti un šai pelēkā dienā žolbinoši spoži putni, kurus dabā nemaz tik bieži nevar redzē.

Pirms Ķūķu krācēm, kur Amata ietek Gaujā, upe uzņem apgriezienus un paliek krietni interesantāka. Arī ainavas sāk mainīties straujāk – jo tuvāk Līgatnei braucam, jo krāšņāki skati paveras. Klintis lielas, klintis mazas, grandiozas klinšu sienas, alas, līkumi un atkal klintis.

Pa ceļam upes krastā ir norādes, kas ļauj apmēram nojaust vietu, kur atrodamies. Mobilajiem telefoniem zona gan nepastāvīga – te ir, te pazūd.

Tā kā laiks jau iestājies gana rudenīgs, tad šis nebija stāsts par nosauļotiem deguniem un veldzējošām peldēm Gaujā, šis vairāk bija stāsts par kārtīgu izmērcēšanos lietū, tomēr tas bija tā vērts – kā saka, ja apģērbs ir piemērots, ūdens neskādē. Neraugoties uz to, satiksme pa ūdeni ir lielāka nekā uz Vidzemes šosejas. Uz upes ir sava dzīve – pabraucam garām vairākiem lēnu slīdošiem plostiem ar jautrām kompānijām, kas laipni cep uz grila gaļu tā, ka smaržo jau pa gabalu. Daži piedāvā garāmbraucējus pamielot par attiecīgu samaksu, šoreiz atsakāmies. Citi plosti dzied, dažiem ir līdzi “sava mūzika” ar skaļruņiem. Smaiļotāju pūļi traucas garām un pāris reižu gandrīz notiek sadursme ar mūsu laivu, tomēr viss beidzās bez starpgadījumiem.

Visskaistākais posms šai braucienā ir Gaujas līkums pirms pašas Līgatnes pārceltuves, kas arī ir galapunkts. Milzīga klinšu siena - Spriņģu iezis, iespaidīgi.

Apmēram 10metrus aiz Līgatnes pārceltuves mēs kāpjam krastā. Mūs jau gaida mikroautobuss, kas mūs un laivas nogādā atpakaļ Cēsīs. Tikai tagad saprotu, ka lietū samirkušais apģērbs tomēr nedaudz saldē, iekāpjot siltajā busiņa salonā, daļa no mūsu kompānijas saldi iemieg. Skaidrs ir viens – nākamgad jāmēģina atkal, šoreiz varbūt jādodas 2 dienu braucienā.

Meklē idejas atpūtai Vidzemē un esi gatavs ieteikt, ko apskatīt, kur paēst un nakšņot - pieseko Facebook grupai Apceļo Vidzemi!

Izlasi arī:




Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...