Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Mīti un patiesība par bērnu drošību internetā

Autors: Julia M Cameron, Pexels - Bērnu drošība internetā

Autors: Julia M Cameron, Pexels - Bērnu drošība internetā

Ja tici visam, ko tiešsaistē dzirdi par bērniem, Tu varētu domāt, ka digitālā vide ir pilna ar bērnu izmantotājiem un kibernoziedzniekiem, kas uzglūn no katra stūra, no katras interneta lapas. Jā, jāpiekrīt, ka šai ziņā ir daudz risku, taču ir arī daudz laba. Pastāv dažādi viedokļi par tehnoloģiju vietu bērnu audzināšanā, viens no tiem runā par tehnopanikas domāšanu, kas apsēdusi daudzus vecākus. Galvenais ir fakts, ka mēs nespējam savus bērnus pasargāt, ja nezinām faktus.

Common Sense bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir uzlabot bērnu un ģimeņu dzīvi, nodrošinot uzticamu informāciju, un 21.gadsimtam atbilstošu izglītību, ir sagatavojusi informāciju par populārākajiem mītiem saistībā ar bērnu drošību internetā:

1. Mīts: Sociālie mediji pārvērš bērnus kibernoziedzniekos.

Patiesība: Ir daudz iemeslu, kāpēc bērns var kļūt par huligānu un sociālie mediji ir tikai vide, kurā tas ir ērti realizējams. Patiesībā bērniem, kuri iesaistās huligānismā, cēloņi meklējami pavisam citur – mājās, skolā, sociālajā vidē. Iespējams, ka viņi ir personīgi iebiedēti un digitālā vidē viņi to tikai atreaģē, iespējams, ka viņiem var būt nepietiekami attīstīta empātijas izjūta, kā arī citi cēloņi, kas jāmeklē un jāiejaucas, pirms huliganisms (neatkarīgi no tā, vai tas ir fiziskajā vai virtuālajā pasaulē) nonāk par tālu.

2. Mīts: Bērnu mācīšana nerunāt ar svešiniekiem ir labākais veids, kā nodrošināt viņu drošību tiešsaistē.

Patiesība: Mācīšana bērniem atpazīt agresīvu vai bīstamu izturēšanos palīdzēs viņiem izvairīties no nevēlamas situācijas. Mūsdienu pasaulē, kur bērni, sākot no 8 gadu vecuma, mijiedarbojas ar cilvēkiem tiešsaistē, viņiem jāzina robeža starp piemērotu un nepiemērotu sarunu. Bieži vien draugi piespiež bērnus runāt par intīmiem jautājumiem, tāpēc viņiem jāzina, ka ir pareizi pateikt vienaudžiem, lai viņi pārstāj. Pārstājiet baidīt bērnus ar svešiniekiem un iemāciet viņiem atpazīt, kādi jautājumi ir pārāk privāti un uz tiem nav jāatbild – piemēram: Kur tu dzīvo? Kas tev mugurā? Vai vēlies satikties? Ko dara tavi vecāki? Utt. Māciet arī bērniem nemeklēt aizraušanos un attiecības tiešsaistē. Riska attiecības tiešsaistē biežāk attīstās tērzēšanas istabās jeb čatu grupās, kad pusaudži labprāt meklē vai iesaistās privātās sarunās.

3. Mīts: Sociālie mediji atrauj bērnus no komunikācijas

Patiesība: Lielākā daļa bērnu saka, ka sociālie mediji stiprina viņu attiecības. Mūsdienās bērni vēlas izklaidēties un normāli socializēties tiešsaistē - un faktiski tas arī tiek darīts. Skatiet šo mierinošo statistiku:

  • Pusaudži saka, ka sociālie mediji viņus pozitīvi ietekmē.
  • Sociālie mediji ir nozīmīgs radošās izpausmes ceļš.
  • Bērnu tiešsaistes attiecību kvalitātei ir liela ietekme uz viņu labsajūtu.

Un kā ar bērniem, kuri ir cīnījušies pret kiberhuligānismu vai izmantojuši internetu sociāliem nolūkiem, piemēram, Grēta Thunberga? Arvien vairāk bērni izmanto tiešsaistes pasaules spēku un pārvērš to pozitīvā enerģijā.

4. Mīts: vecāku kontrole ir labākais veids, kā uzraudzīt manu bērnu aktivitātes tiešsaistē.

Patiesība: koncentrēšanās tikai uz vienu interneta drošības metodi rada viltus drošības sajūtu. Lai jūsu bērni būtu drošībā tiešsaistē, lai viņi būtu atbildīgi, cieņas pilni pret apkārtējiem, ir nepieciešams kas vairāk nekā vecāku kontroles uzstādīšana.

Pārāk daudz filtru uzstādīšana un pārmērīga satura filtrēšana var radīt situāciju, kad jebkurš meklējums internetā kļūst bezjēdzīgs, un tas var radīt konfliktsituācijas, kā arī mazināt bērna iespējas apgūt digitālo pasauli. Tāpat var rasties situācijas, kad bērni atrod “risinājumu” pārmērīgai vecāku kontrolei - veido viltus profilus, uzlauž uzliktos ierobežojumus un rīkojas, jums nezinot. Jebkurā gadījumā - izmantojiet vecāku kontroli, lai novērstu vecumam neatbilstoša un satura parādīšanos vai kontrolētu laika ierobežojumus. Bet neceriet, ka jūs vienmēr varēsiet visu izkontrolēt. Tā vietā labāk turpiniet regulāri apspriest ar bērnu cieņpilnu izturēšanos tiešsaistē, izstāstiet noteikumus un nepareizas izturēšanās sekas, māciet bērnam pašam atpazīt situācijas, ar kurām viņš var saskarties. Tāpat centieties pietiekami nodarbināt bērnu reālajā pasaulē, lai visa interesantā dzīve nav tikai digitāla, ja tas nokavēts – centieties pamanīt, vai neveidojas atkarības pazīmes.

Protams, ka atpazīt šīs situācijas ne vienmēr ir vienkāršs uzdevums. Tādēļ, mīļie vecāki, runājiet ar bērniem, māciet viņiem droši un jēgpilni izmantot tehnoloģijas, cieniet savus bērnus un viņu draugus un māciet cieņpilni izturēties arī pret apkārtējiem.


Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...