Psihoterapeits Artūrs Miksons, ekrānuzņēmums
Emocionālā atdalīšanās ir ļoti nepieciešama. Atdalīšanās - ir robežu nospraušana. Pats bērns jau instinktīvi šīs robežas lauž, tā raidījumā "Māmiņu klubs" stāsta psihoterapeits Artūrs Miksons.
Jau pie rāpošanās, staigāšanas un pieaugot bērns distancējas vēl tālāk.
Mammas grūtākais uzdevums ir palaist viņu vaļā. Ja mamma visur ietu līdzi - tad atdalīšanās nenotiek - pat fiziskā veidā. Tāpēc svarīgi, ka tālākos gabalus, vai gājienu uz veikalu iet ar tēti, saka Miksons. Tētis palīdz tīri praktiski šo robežu novilkt - fiziski atdalīties.
Abiem vecākiem jābūt vienotai izpratnei - kāds ir mūsu bērns, aktīvs vai pasīvs un nevis jāizdomā, kāds būs mūsu bērns. Ja vecāki izdomā, ko bērns vēlas, tad tas nav labi, jo bieži uz psihoterapeita praksi atved bērnu un viņš nezin vai neprot pateikt, ko viņš vēlas pats, jo nav bijusi pieredze lēmuma pieņemšanā.
Ko tu gribi, ja šādu jautājumu uzdod bērniem, kuru vietā visu izdomā vecāku, tad bērna skatiens ir vērsts uz viņiem, jo savu vēlmju nav, jo bērns iemācīts negribēt.
Vēlams, ka vecāki saprot savas stiprās puses un katrs tad šo savu pievienoto vērtību dod bērnam. Nekad nav tā, ka viens vecāks prot visu - tā nemēdz būt, saka Miksons. Kā piemēru min - vienam vecākam ir vieglāk tikt ar bērna dusmām, savukārt otrs - spēj vieglāk tikt galā ar praktiskām lietām. Bet arī šajās situācijās ir ļoti forši, ja vecāki viens otru iemāca. Pirmkārt - tas kurš nemāk paprasa, kā šo labāk risināt, un otrs - to kurš nemāk - nesuta projām un nesaka - pats visu atrisināšu. Jārisina ir kopā.
Vairāk par bērniem lasi:
Psihoterapeits Artūrs Miksons, ekrānuzņēmums