Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Senlatviešu kulta vieta - Māras kambaru alas

Māras kambari, foto 1188

Māras kambari, foto 1188

Māras kambari apvijušies ar dažādām teikām gadu gaitā. Tā esot bijusi senlatviešu kulta vieta, bet mūsdienās tas ir izcils dabas apskates objekts, kam piemīt sava mītiskā aura.

Māras kambaru alas ir dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā. Tās atrodas Ģibuļu pagastā. Māras kambari ir izcili skaists apskates objekts, ko var izstaigāt ar kājām un ir piemērots nūjošanai. No Māras kambaru tūrisma norādes līdz alām var nokļūt aptuveni 20 minūtēs.

Te esot dzīvojušas “svētās meitas”, kas piektdienās vakarpusē esot velējušas jeb mazgājušas veļu tik daudz, ka kambari esot kūpējuši – tā rakstīts publicētos nostātos jau kopš pagājušā gadsimta. Runā, ka svētās meitas joprojām redzamas Māras kambaros gan dejojam, gan aužam. Viņas gan varot redzēt gaišās mēness naktīs. Un kas tās ierauga un mēģina tuvoties, paliekot mēms uz visiem laikiem!

Kāds cits nostāsts vēsta, ka savulaik te esot slēpušies laupītāji. 1903. gadā Kalešu muižas īpašnieks apslēptas bagātības meklējumos esot Māras kambarus licis rakt, bet neko tā arī neatrada. Šo nostāstu 1907. gadā publicējis Oskars Emīls Šmits. Viņš arī minējis, ka Māras kambaru nosaukums cēlies, jo vēl agrākos laikos pie šīs alas katoļu garīdznieki esot piestiprinājuši Svētās Marijas attēlu, bet ar laiku nosaukums esot latviskojies un tā arī tiek dēvēts mūsdienās – par Māras kambariem.

Pavisam atšķirīga teika vēsta, ka šai alā kādreiz dzīvojusi vientuļa sieviete vārdā Māra, kurai bijis savs ganāmpulks. Vietējie ļaudis uzskatījuši šo sievieti par burvi un gan alai, gan sievietei netuvojās. Naktīs esot dzirdēta rūkoņa un šņākoņa, tad ļaudis domāja, ka tur uz dzīrēm esot pulcējušies visi burvji un jodi, kā arī pašas raganas, kas dzīrojuši līdz pirmajām gaiļa dziesmām. No rītiem Māra atkal esot ganījusi savus lopiņus un strādājusi rokdarbus. Kādu nakti visus dzīriniekus esot pārsteidzis pērkona negaiss, un visi izņemot vientuļo sievieti esot pabēguši kur nu kurais, vienīgi vientuļniece paslēpusies savā alā. Pērkons esot saspēris visus viņas lopus, un arī pati vientuļā sieviete neesot rādījusies kopš tā laika. Vienīgi Māras rītos pirms saullēkta skaistās Abavas krastos pie šiem pašiem Māras kambariem esot dzirdama velēšanās jeb veļas mazgāšana, jo tieši savā vārda dienā Māra nākot mazgāt Abavā veļu.

Lasi arī:

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...