Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Sociālās trauksmes traucējumi – kā tos atpazīt un ārstēt?

Sociālā trauksme, Photo by Sydney Sims on Unsplash

Cilvēki, kas cieš no paaugstināta trauksmes līmeņa un panikas lēkmēm, ir bijuši arī agrāk un speciālistiem šī problēma ir labi pazīstama, taču tieši pēdējos gados, līdz ar pandēmiju un tās izraisītajām pārmaiņām šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls. Speciālisti piekrīt, ka attālinātās mācības un sociālo kontaktu ierobežošana ir būtiski palielinājusi sociālās trauksmes traucējumu (STT) izplatību bērnu un jauniešu vidū. Taču no šīs likstas nav pasargāta neviena vecuma grupa.

Vai trauksme vienmēr ir slikta?

Trauksme ir neskaidrs, nepatīkams emocionāls stāvoklis, ko raksturo raizēšanās par kādām lietām, ko nereti pavada arī ķermeniski simptomi. Raksturīgākie no tiem ir muskuļu sasprindzinājums, elpas un sirdsdarbības paātrināšanās, sausums mutē, reizēm galvas reiboņi.

Trauksmes pamatfunkcija ir signalizēt par briesmām, un evolūcijas gaitā tā ir cilvēcei ir palīdzējusi izdzīvot un attīstīt saprātīgas piesardzības ieradumu. Izjust bailes patiesībā ir normāli un veselīgi, un katrs vismaz reizi dzīvē ir ko tādu piedzīvojis. Mūsdienu cilvēks parasti uztraucas par ikdienišķām lietām - par sava bērna vai savu veselību, par to, vai veiksies darbā, vai nokārtos eksāmenu un tamlīdzīgi.

Uztraukties un meklēt speciālista palīdzību būtu jāsāk tad, ja šie trauksmes stāvokļi atkārtojas regulāri, ir nepārejoši un traucē normālu ikdienas funkciju veikšanu.

Sociālās trauksmes traucējumi – to cēloņi un pazīmes

Sociālā trauksme pēc psihoterapeitu klasifikācijas ir viens no trauksmes veidiem, un tās izpausmes tieši saistītas ar sociāliem notikumiem, komunikāciju ar apkārtējiem. Protams, ir tikai normāli izjust “kņudēšanu vēderā”, ja gaidāma uzstāšanās 500 cilvēku lielas auditorijas priekšā. Bet, ja tā notiek sarunājoties ar veikala pārdevēju, iespējams, ir runa par sociālās trauksmes traucējumiem.

Noteikt trauksmes patiesos iemeslus ne vienmēr ir vienkārši, bieži vien tas izdarāms tikai speciālista kabinetā, saliekot kopainu no daudziem “puzles gabaliņiem”.

Viens no paaugstinātas trauksmainības iemesliem var būt ģenētiska predispozīcija – dati liecina, ka 20 līdz 40 procentiem cilvēku piemīt šāda nosliece. Ļoti būtiska loma ir arī negatīvajai bērnības pieredzei. Tas ir trauksmes traucējumu cēlonis 60 līdz 80 procentos gadījumu. Bijis kāds iemesls, kura dēļ cilvēks bērnībā juties nedrošs, ievainots vai kaut kādā citā ziņā nepilnvērtīgs.

Sociālās trauksmes traucējumi (STT) var izpausties kā:

  • nepamatotas bailes, apdraudējuma sajūta no sabiedrības;
  • bailes no kritikas, no kritiskas nopētīšanas;
  • bailes uzstāties, aizstāvēt savu viedokli;
  • nespēja rakstīt citu cilvēku klātbūtnē;
  • nespēja skaļi lasīt citu cilvēku klātbūtnē;
  • nespēja apmeklēt sabiedrisko tualeti;
  • bailes, nepatika pusdienot, ēst ārpus mājas.

Intraversija nav sociālās trauksmes traucējums!

Cilvēka, kurš cieš no sociālās trauksmes traucējumiem (STT) ārējās izpausmes no malas var izskatīties līdzīgas tipiskai intraverta cilvēka uzvedībai, tādēļ ne visiem ir saprotama atšķirība starp šiem abiem jēdzieniem. Protams, var būt gadījumi, kad tam pašam cilvēkam piemīt abas šīs lietas, bet tas nekādā gadījumā nav viens un tas pats.

Galvenā atšķirība ir tā, ka “intraverts” – tas ir personības tips, bet STT – diagnosticēts psihes darbības traucējums.

Pretēji ekstravertiem, intraverti cilvēki savus enerģijas krājumus atjauno, esot vienatnē, viņiem tas ir vitāli nepieciešams. Viņiem ir labi attīstītas uzklausīšanas un iedziļināšanās spējas, viņi ļoti mērķtiecīgi, rūpīgi apsver savus lēmumus un necieš konfrontāciju. Vienkāršoti sakot – intraverti vienkārši tādi ir un tā jūtas labi. Intraverts reti dodas sabiedrībā ne tāpēc, ka no tās baidītos, kā tas būtu cilvēkam ar STT, bet gan tāpēc, ka tā viņu garlaiko un lieki atņem enerģiju.

Kā tikt galā ar trauksmi?

“Cilvēki, kuri regulāri saskaras ar vieglu trauksmainību, visbiežāk arī ir atraduši veidu, kas viņiem vislabāk palīdz to mazināt – kādam tās var būt fiziskas aktivitātes, pastaigas dabā, pabūšana pie jūras, joga, meditācija, citam iekšējo līdzsvaru palīdzēs atgūt sarunas ar tuvu cilvēku, saskarsme ar dzīvnieku, rokdarbi vai jebkas cits. Taču gadījumā, ja trauksmes traucējumi ir regulāri un tie jau sāk ietekmēt ne vien psihoemocionālo labsajūtu, bet dzīves kvalitāti kopumā, ir jāvēršas pēc profesionāla atbalsta. Klīniskais psihologs palīdzēs izprast trauksmes cēloņsakarības, kā arī sniegs praktiskus ieteikumus krīzes situāciju pārvarēšanai,” skaidro veselības centra “Vivendi” klīniskā psiholoģe Magdalēna Pranaite.

Veselības centra “Vivendi” speciālisti ir izstrādājuši dažus vienkāršus, uz muskuļu atslābināšanu un elpošanu balstītus vingrinājumus akūtu trauksmes un panikas lēkmju pārvarēšanai.

Vivendi speciālistu izveidoto progresīvās muskuļu relaksācijas ierakstu varat atrast Vivendi Youtube kanālā

Tomēr, ja esat ievērojuši, ka trauksme jūs piemeklē trīs vai vairāk reižu nedēļā, runa jau būs par diezgan nopietniem traucējumiem, un labākais, ko darīt, būtu pieteikties vizītē pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita. Šo speciālistu rīcībā ir vairākas efektīvas terapijas metodes trauksmes ārstēšanai, un jums noteikti tiks atrasta vispiemērotākā.

Veselības centrs "Vivendi" ir jauna koncepta ambulatora ārstniecības iestāde, kas specializējas stresa un neveselīga dzīvesveida izraisītu veselības traucējumu ārstēšanā.


Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...