Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz iespēju valstij iesaistīties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stabilizēšanā. Plānots, ka valsts varētu iegādāties aviokompānijas starpfinansējuma obligācijas līdz 30 miljonu eiro apmērā, kā arī kapitalizēt jau valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā.Par likumprojekta virzību Saeimā pirmajā lasījumā balsoja septiņi komisijas deputāti, bet četri bija pret. Komisija likumprojektam noteica steidzamību.Plānots, ka Saeima par likumprojektu pirmajā un otrajā lasījumā lems ceturtdien, 20. augustā. Savukārt Saeimas sēdes pārtraukumā paredzēta Budžeta komisijas ārkārtas sēde.Valdība 14. augustā ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja vairākus pasākumus “airBaltic” finanšu stabilizēšanai, par kuriem galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai. Viens no tiem paredz iespēju valstij piedalīties “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā. Valsts šādā gadījumā ieguldītu līdzekļus vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem.Tāpat paredzēts kapitalizēt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošos prasījumus, tos pārvēršot uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmētu, ka valstij piederošās “airBaltic” obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušais valsts aizdevums vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā varētu tikt pārvērsti uzņēmuma kapitāldaļās.Valdība konceptuāli atbalstījusi arī 30 miljonu eiro valsts aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu no augusta beigām līdz šā gada beigām. Līdz 24. jūlijam “airBaltic” bija atmaksājusi aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.Tikmēr “airBaltic” obligāciju turētāji jau atbalstījuši divu tuvāko procentu maksājumu kapitalizāciju. Procentu maksājumi, kas bija jāveic 14. augustā un 14. novembrī, tiks pieskaitīti obligāciju pamatsummai, nevis izmaksāti naudā. Tāpat obligacionāri atbalstījuši pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.Vienlaikus jautājums par plānoto 225 miljonu eiro starpfinansējuma piesaisti obligacionāru sapulcē 17. augustā netika skatīts, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.“airBaltic” finanšu stabilizācijas likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts finanšu interešu aizsardzību un dot valstij iespēju kā uzņēmuma akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam savlaicīgi rīkoties finanšu stabilizācijas procesā.Likumprojekts paredz vairākus iespējamos risinājumus. Tostarp valsts varētu pilnībā vai daļēji kapitalizēt prasījumus, kas izriet no “airBaltic” izsniegtā 30 miljonu eiro aizdevuma. Tāpat iespējams kapitalizēt, konvertēt vai citādi pārveidot prasījumus, kas izriet no valstij piederošajām “airBaltic” obligācijām, nepārsniedzot to neatmaksāto pamatsummu 50 miljonu eiro apmērā, kā arī attiecīgos procentu un citus prasījumus.Lēmumus par konkrētu pasākumu īstenošanu pieņems Ministru kabinets, nosakot to apmēru un nosacījumus. Savukārt Satiksmes ministrijai būs jānodrošina nepieciešamie finanšu, juridiskie, fiskālie un komercdarbības izvērtējumi.Paredzēts arī, ka Ministru kabinetam vismaz reizi ceturksnī būs jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par “airBaltic” finanšu stabilizācijas pasākumu īstenošanas gaitu.“airBaltic” apstiprinātais biznesa plāns likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu. Ilgtermiņā uzņēmums plāno rekapitalizāciju līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā.Uzņēmuma plāns paredz arī izmaiņas lidmašīnu flotē. Līdz 2026. gada beigām “airBaltic” plāno ekspluatēt 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd. Līdz 2031. gadam floti paredzēts pakāpeniski palielināt līdz aptuveni 40 lidmašīnām.2025. gadā “airBaltic” koncerna apgrozījums sasniedza 779,344 miljonus eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2024. gadā. Koncerna zaudējumi bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Kopumā aviokompānija pērn pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru.Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, Vācijas aviokompānijai “Lufthansa” pieder 10%, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” pieder 1,62%, bet 0,01% akciju pieder citiem akcionāriem.Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju aviācijas tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā.

airBaltic

Finansējums biznesam 

Aktuāli

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz iespēju valstij iesaistīties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stabilizēšanā. Plānots, ka valsts varētu iegādāties aviokompānijas starpfinansējuma obligācijas līdz...

“airBaltic” finanšu stabilizēšanai valsts varētu ieguldīt vēl 30 miljonus eiro

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...