Aizkraukles dzelzceļa līnijā šogad jauno peronu nebūs,
intervijā atzina VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes
priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš papildināja, ka savukārt Jelgavas līnijā, kur ir
jāizveido gan jaunie peroni, gan jāatjauno kontakttīkli, ir cerības visus
modernizācijas darbus pabeigt šogad. "Tas pats attiecas uz Skultes un
Tukuma līnijām. Paralēli tiek izbūvēts kontakttīkls no Bolderājas līdz
Imantai-Slokai, kas ietver arī divu jaunu pieturvietu izbūvi," informēja
Grinbergs.

Viņš sacīja, ka peronu modernizācijas projektā
vissarežģītākā situācija ir Aizkraukles līnijā. "Ar būvnieku esam
cīkstējušies krustu šķērsu un pašlaik esam tikuši līdz tam, ka potenciāli tiek
samazināts darbu apmērs vai arī pārtrauktas līgumsaistības," skaidroja LDz
vadītājs.

Pēc viņa teiktā, būvnieki beidzot ir atzinuši, ka sākotnējās
tāmes Aizkraukles līnijā ir bijušas nepareizas, un būs jāveic korekcijas.

Grinbergs skaidroja, ka savulaik noslēgtie būvniecības
līgumi attiecīgajā līnijā būtiski atšķiras no pašreizējās situācijas, jo
vēsturiski saslēgtajos līgumos, kas ir sadalīti sešos apakšprojektos, faktiski
kā piegādātāji ir vieni un tie paši būvnieki, un jebkuras izmaiņas vienā
līgumā, ko LDz kā pasūtītājs vēlās, izraisa "domino" efektu ar
ietekmi uz pārējiem līgumiem.

Tāpat viņš atgādināja, ka šogad februārī ar Rīgas pilsētas
tiesas lēmumu vienam no būvnieka pilnsabiedrības biedriem - AS "BMGS"
- ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. "Uzņēmuma
finansiālās grūtības tiešā veidā ietekmē projekta sekmīgu norisi un darbu
organizāciju. Aizkraukles līnijā būvniecības darbu temps ir neatbilstošs, ir
grūtības piesaistīt un atjaunot uzticamību apakšuzņēmējiem un
piegādātājiem," norādīja Grinbergs.

Viņš arī atzina, ka lielākais jautājums ir, kā līdz gala
risinājumam novest Aizkraukles līniju. "Šogad jauno peronu šajā līnijā
nebūs. Tuvākajā laikā būs juridiska skaidrība, vai paliekam ar samazinātu darbu
apmēru esošajā līgumā vai arī ejam uz alternatīvu risinājumu," piebilda
LDz vadītājs.

Viņš minēja, ka patlaban tiek vērtēts, vai LDz nākotnē
varētu iesaistīties šādu infrastruktūras būvniecības un attīstības projektu
realizācijā. Atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Grinbergs
norādīja, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad valsts var iesaistīties komercdarbībās,
ja tā ir stratēģiska joma vai nav pietiekama piedāvājuma no tirgus puses.

"Ja mēs darītu daļu no darbiem, kurus pašlaik normatīvi
mums darīt neļauj, mēs varētu samazināt gan investīciju apmēru uz vienu
kilometru, gan projektu īstenošanas laiku, vienlaikus caur sava pamatbiznesa
vajadzības nodrošināšanu attīstīt kapacitātes, kuras nākotnē piedāvāt kaimiņiem
un ne tikai, tādējādi veidojot eksportspējas potenciālu," piebilda
Grinbergs.

Tādējādi viņš mudināja LDz pašam ļaut uzņemties daudz vairāk
darbu, tostarp arī veikt kontakttīklu atjaunošanu, nepaļaujoties tikai uz
būvfirmu piesaisti tirgū.

LDz iepriekš informēja, ka peronu modernizācijas projektā
pasažieru ekspluatācijai ir pieejami paaugstinātie peroni 31 dzelzceļa stacijā
no kopumā modernizācijas projektā otrajā posmā ietvertajām 48 stacijām.

Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā paredzēts
modernizēt 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto
infrastruktūru Krustpils jeb Aizkraukles, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas
līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā - 20,
Tukuma līnijā - deviņus, bet Jelgavas līnijā - septiņus.

Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp Eiropas
Sasvienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz
līdzfinansējums - 6,6 miljoni eiro.

LDz noslēdzis līgumus ar diviem būvniecības uzņēmumiem.
Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību Jelgava, Tukuma,
Krustpils līnijās, kā arī Saulkrastu līnijas posmā Kalngale-Skulte veic
pilnsabiedrība "BMGS-Fima", kuru veido AS "BMGS" un
pilnsabiedrība "Fima Group", kuru savukārt veido Lietuvas
"Fima" un Latvijas SIA "Fima". Savukārt Saulkrastu līnijas
posmā Zemitāni-Vecāķi jeb Rīgas mezglā šos darbus veic uzņēmums "Leonhard
Weiss".

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc
provizoriskajiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā
2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 2,4 reizes - līdz 7,794
miljoniem eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī
"LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa
infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa
kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva
remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss",
apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz
loģistika".

Sabiedriskais transports

Dzelzceļš

Aizkraukle

Vilcieni/Dzelzceļš

Satiksme

Aizkraukles dzelzceļa līnijā šogad jauno peronu nebūs, intervijā atzina VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs. Viņš papildināja, ka savukārt Jelgavas līnijā, kur ir jāizveido gan jaunie peroni, gan...

Aizkraukles dzelzceļa līnijā jauno peronu šogad nebūs, atzīst "Latvijas dzelzceļš" vadītājs

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...