Aptuveni 40% jauniešu visā Baltijā sporto vismaz trīs reizes nedēļā, apliecinot kustību kā nozīmīgu ikdienas daļu, secināts jaunākajā "Samsung" aptaujā. Tomēr pētījums atklāj arī būtiskas problēmas, piemēram, vairāk nekā puse (55%) jauniešu atzīst, ka viņus no dalības sporta aktivitātēs attur bailes tikt kritizētiem vai apsmietiem.

Bieži sportošanu ietekmē arī pašvērtējums, vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu (53%) uztraucas kā viņi izskatās un ko par viņiem domā apkārtējie sporta nodarbībās un treniņos. Izrādās, ka 47% jauniešiem ir bijusi negatīva pieredze sporta stundās, mazinot interesi par fiziskajām aktivitātēm. Rezultātā katrs otrais jaunietis (50%) jūtas nedrošs un nepārliecināts par sevi, izmēģinot jaunu fizisko aktivitāti skolā, bet 45% aptaujāto uzskata, ka arī speciālistiem trūkst pieredzes un zināšanu iekļaujošu nodarbību vadīšanā.

Arī sacensību gars ne vienmēr motivē, 51% aptaujāto sportu uztver kā pārāk stresainu un saspringtu, kamēr 43% jauniešu uzskata, ka sportā galvenokārt tiek atbalstīti un pieņemti tikai aktīvi jaunieši. Situāciju labāku nepadara fakts, ka tikai 15% Latvijas skolu piedāvā sportiskās aktivitātes bērniem ar īpašām vajadzībām, kas nozīmē, ka daļa jauniešu paliek ārpus kustības iespējām.

Vienlaikus 71% aptaujāto uzskata, ka sports spēj vienot cilvēkus, un tikpat daudzi uzsver fizisko aktivitāšu nozīmi emocionālajai un fiziskajai veselībai.

“Sportiskās aktivitātes jauniešiem ir ne tikai būtiskas fiziskajai veselībai, bet arī emocionālajai labsajūtai. Kustība palīdz uzkrāt enerģiju, stiprina pašapziņu un veicina draudzību, jo jaunieši labprāt sporto kopā. Sports sniedz arī iespēju atpūsties no tehnoloģijām, taču svarīgi saprast – tehnoloģijas nav jāaizliedz, bet gan jāmācās ar tām sadarboties, jo tā ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa,” norāda Anete Jēkabsone-Žogota, “Solve for Tomorrow” iniciatīvas partnere.