Latvijā šobrīd notiek asas debates par Darba likuma 110. pantu, kas paredz, ka darba devējam nepieciešama arodbiedrības piekrišana darbinieka atlaišanai.Saeimā ir iesniegts priekšlikums šo pantu svītrot no likuma, jo darba devēji to uzskata par novecojušu birokrātisku šķērsli. Savukārt arodbiedrības saredz tajā būtisku vājākās puses – darbinieku – aizsardzības mehānismu.Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka Darba likuma 110. pants ir "padomju laiku mantojums" un traucē ekonomikas attīstībai, radot papildu birokrātiskos šķēršļus.Procesa novilcināšana: LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka atlaišanas process, īpaši strīdīgos gadījumos, var novilcināties tiesvedībās pat gadiem, un visu šo laiku darba devējam jāsaglabā darbavieta un jāsedz juridisko pakalpojumu izdevumi.Gorkšs uzsver, ka "ja ir darbinieks kurš varbūt ir slinks un nepilda savus pienākumus, tad tas ir slogs ne tikai darba devējam, bet tas papildus arī liek citiem darba ņēmējiem strādāt par viņu." Darba devēji uzskata, ka patērē krietni lielākus resursus (gan laiku, gan finanses), lai panāktu rezultātu, kas nav efektīvākais veids, kā veidot darba attiecības.Jāņem vērā, ka jau tagad arodbiedrības atļauja nav nepieciešama tādās situācijās kā zādzība, ierašanās darbā alkohola vai narkotiku reibumā, vai kaitējuma nodarīšana citiem darbiniekiem.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) stingri iestājas par panta saglabāšanu, redzot tajā juridisku aizsardzību pret darba devēju patvaļu.Arodbiedrības atzīst, ka aptuveni 50% gadījumu pretenzijas pret darbiniekiem ir pamatotas, un arodbiedrība dod piekrišanu atlaišanai. Tomēr strīdus situācijās 110. pants aizsargā darbinieku, kurš kā darba līguma vājākā puse nevar atļauties ilgstošus un dārgus tiesvedības procesus.LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka, svītrojot pantu, viss smagums un pierādīšanas pienākums tiks pārlikts uz darbinieku: "Darbiniekam ir jāpierāda, ka darba devējs ir kļūdījies. Šobrīd darba devējam, kuram parasti ir jurists, ir daudz vieglāk pierādīt savu pretenziju pamatu. Jo viņš jau ir atlaidis. Ne jau darbinieks palūdza, lai viņu atlaiž."Kā potenciālais kompromisa risinājums tiek piedāvāta darba tiesas izveide pēc kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – parauga. Strīdus par atlaišanas pamatotību izskatītu īpaša komisija, kurā būtu pārstāvji no valsts, darba devējiem un arodbiedrībām. Šāda darba tiesa spētu pieņemt lēmumu par atlaišanas pamatotību viena līdz divu mēnešu laikā. Šāda kārtība ne tikai nodrošinātu darbinieku aizsardzību, bet arī samazinātu izdevumus darba devējiem, darbiniekiem un valstij, kā arī būtiski atslogotu vispārējās tiesas.Arodbiedrību vadītāji šos jautājumus šobrīd apspriež ar visām Saeimas frakcijām, pirms strīdīgais pants tiks izskatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Darbs

360 Ziņas

Latvijā šobrīd notiek asas debates par Darba likuma 110. pantu, kas paredz, ka darba devējam nepieciešama arodbiedrības piekrišana darbinieka atlaišanai. Saeimā ir iesniegts priekšlikums šo pantu svītrot no likuma, jo...

Arodbiedrības un darba devēji cīnās par Darba likuma 110. pantu

Skirmante Baļčiūte, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...