Latgaliešu valodas popularitāte aug, taču latgaliski runājošo ģimeņu skaits strauji sarūk

Rēzeknes novada Rogovkā šonedēļ pulcējušies vairāk nekā 30
skolotāju no dažādiem Latgales novadiem, lai piedalītos latgaliešu valodas un
kultūras kursos. Šādas apmācības tiek rīkotas jau vairāk nekā divas
desmitgades, un to laikā sagatavoti vairāk nekā 440 pedagogi, kas apliecina
latgaliešu valodas nozīmi mūsdienu izglītībā.

Kursu dalībniekiem tā ir iespēja satikt domubiedrus,
dalīties pieredzē un apgūt jaunākās mācību metodes un materiālus. Pedagogi
norāda, ka šī sagatavošanās ir būtiska, īpaši ņemot vērā, ka jau piecus gadus
latgaliešu valoda tiek mācīta interešu izglītības programmu ietvaros vairākās
Latgales skolās.

Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju
asociācijas vadītāja Veronika Dundure skaidrojusi, ka ilggadējs darbs dažādās
darba grupās un Saeimas Latgales apakškomisijā devis rezultātus – valoda
pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas izglītības sistēmā. Viņa uzsvērusi, ka
tiek ievērots arī Valsts valodas likums, kas paredz atbalstu latviešu valodas
vēsturiskajām dialektu formām.

Pēc 360 Ziņu apkopotās informācijas, pagājušajā gadā
latgaliešu valodu apguva vairāk nekā 600 bērnu, un šogad šis skaits vēl pieaugs
– plānots, ka to mācīs jau 43 izglītības iestādēs.

Jersikas un Rožupes pamatskolas skolotāja Rasma
Svikle-Popova atzina, ka vislabākie rezultāti redzami darbā ar jaunākā vecuma
skolēniem, kuri mācās valodu ar patiesu interesi, pat ja ģimenē to ikdienā
nelieto. Savukārt Jaunsilavas pamatskolas skolotāja Evita Doļģe-Vārpsaliete
atzīst, ka pati joprojām apgūst latgaliešu rakstu valodu un šie kursi viņai ir
nozīmīgs resurss, lai prasmes nodotu tālāk bērniem.

Latgaliešu valodas pieaugšo popularitāti pedagogi un
kultūras darbinieki saista arī ar tās nostiprināšanos mediju telpā un publiskos
pasākumos. Tomēr vienlaikus norādīts, ka sarunvalodas lietojums ģimenēs
samazinās. Kultūras projektu vadītāja Edeite Laime uzskata, ka joprojām
saglabājušies padomju laika stereotipi, kuru dēļ daudzi vecāki izvēlas bērniem
nerunāt latgaliski, uzskatot to par šķērsli, nevis priekšrocību. Viņa cer, ka
šī attieksme pamazām mainīsies.

Kā skaidroja Svikle-Popova, pat ja latgaliešu valoda
“pielīp” tikai vienam bērnam, viņš to var nodot tālāk – draugiem vai ģimenei –,
tādējādi veicinot valodas dzīvotspēju.

Izskan arī cerība, ka nākotnē latgaliešu valoda tiks
iekļauta kā mācību stunda ne vien Latgalē, bet arī citviet Latvijā, tā
nostiprinot reģionālās identitātes sajūtu un bagātinot Latvijas kultūrtelpu
kopumā.

Latgale

Latviešu valoda

360 Ziņas

Rēzeknes novada Rogovkā šonedēļ pulcējušies vairāk nekā 30 skolotāju no dažādiem Latgales novadiem, lai piedalītos latgaliešu valodas un kultūras kursos. Šādas apmācības tiek rīkotas jau vairāk nekā divas desmitgades, un...

Arvien vairāk bērnu Latgalē izvēlas apgūt latgaliešu valodu

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...