Tuvojoties ikgadējam atvaļinājumu laikam, Valsts darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām (28 kalendārām dienām), neskaitot svētku dienas.

Līdz ar to, atvaļinājuma laika periodā, kuru pieprasa darbinieks, nav ieskaitāmas svētku dienas, jo atvaļinājums sastāv no parastām kalendārām dienām (parastas darba dienas, kas nav uzskatāmas par svētku dienām un parastas brīvdienas – sestdiena, svētdiena, kas nav uzskatāmas par svētku dienām).

Darbiniekam, kuram ir noteikts nepilns darba laiks, arī ir tiesības uz četru nedēļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kā to paredz arī Darba likuma 134.panta trešā daļa, kas nosaka, ka uz darbinieku, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālu darba laiku.

Piešķirot atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas atvaļinājumā.

Darba likumā noteikts, ka katru gadu darbiniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Ja darbinieks pie darba devēja bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus, saskaņā ar Darba likuma 150. panta trešo daļu darbinieks var prasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu pilnā apmērā, proti, četras kalendārās nedēļas.