Mājokļu tirgus Latvijā kļūst arvien izteiktāk sadalīts dažādos segmentos. Kamēr pieprasījums pēc energoefektīviem un mūsdienīgiem mājokļiem pieaug, padomju laika sērijveida dzīvokļi arvien biežāk veido atsevišķu tirgus segmentu ar būtiski zemāku cenu līmeni. Rīgā kvadrātmetra cena jaunajos projektos vidēji ir aptuveni divas reizes augstāka nekā nerenovētos sērijveida namos, bet atsevišķos segmentos cenu starpība sasniedz pat trīs reizes. Jaunajos projektos mājokļu cenas šobrīd visbiežāk ir 2 200–3 000 eiro par kvadrātmetru, savukārt sērijveida dzīvokļu cenas lielākoties ir 800–1 300 eiro par kvadrātmetru.“Šo atšķirību nosaka vairāku faktoru kopums. Rīgā joprojām pārliecinoši dominē padomju laika dzīvojamais fonds, savukārt renovēto ēku īpatsvars ir ļoti neliels. Tas uztur salīdzinoši zemas cenas otrreizējā tirgū. Tikmēr jauno projektu cenu ietekmē ne vien pieprasījums, bet arī būvniecības izmaksas, kas nosaka zemāko robežu, zem kuras projektu attīstīšana vairs nav ekonomiski pamatota,” norāda bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.<h2>Eksperts: nākotnē tirgus sadalīsies trīs segmentos</h2>Lai gan otrreizējā tirgū renovētu daudzdzīvokļu māju piedāvājums joprojām ir salīdzinoši neliels, tieši šis segments nākotnē varētu kļūt par tiltu starp vecajiem un jaunajiem projektiem. Pēc pilnvērtīgas ēkas renovācijas un kvalitatīvas dzīvokļa apdares cenas nereti pietuvojas jaunajiem projektiem, vienlaikus īpašniekiem radot lielākas iespējas pārdot esošo īpašumu un iegādāties mājokli jaunajā projektā.Pēc būvmateriālu cenu straujā kāpuma 2021.–2022. gadā cenu plaisa starp jaunajiem un vecajiem projektiem būtiski pieauga, taču pēdējo divu gadu laikā tā ir nedaudz izlīdzinājusies.“Vienlaikus nākotnē tirgus, visticamāk, sadalīsies jau trīs segmentos – jaunie projekti, renovētās ēkas un nerenovētais dzīvojamais fonds. Šo segmentu cenu dinamika varētu kļūt arvien atšķirīgāka. Ēkās ar neapmierinošu tehnisko stāvokli cenas varētu stagnēt vai pat samazināties, jo pieaug iedzīvotāju prasības pret dzīves kvalitāti un vidi. Savukārt labi uzturētu un renovētu ēku vērtība, visticamāk, turpinās pieaugt, pakāpeniski mazinot cenu plaisu ar jaunajiem projektiem,” saka Artis Zeiļa.<h2>Kāpēc Rīgā cenu plaisa ir lielāka nekā kaimiņvalstīs?</h2>Visizteiktākā cenu atšķirība vērojama Rīgas apkaimēs, kur koncentrēts liels padomju laika daudzdzīvokļu ēku skaits, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos. Jo lielāks šādu dzīvokļu piedāvājums, jo mazāks spiediens uz cenu pieaugumu.Savukārt Baltijas mērogā Latvijā dažādu tipu mājokļu cenas kopumā joprojām ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. To ietekmē gan iedzīvotāju pirktspēja un pieprasījums, gan arī piedāvājuma struktūra – Rīgā joprojām dominē padomju laika dzīvojamais fonds, turklāt renovēto ēku īpatsvars ir ievērojami zemāks nekā kaimiņvalstīs.Dažādos avotos pieejamie dati nedaudz atšķiras, taču tiek lēsts, ka Latvijā renovēti ir aptuveni 5 % daudzdzīvokļu ēku, Lietuvā – aptuveni 10 %, savukārt Igaunijā renovācijas apjoms sasniedz jau 20–25 %.<h2>Mainās pircēju prioritātes </h2>Pēdējo piecu gadu laikā būtiski mainījušās arī pircēju prasības. Lai gan vienai daļai svarīgākais joprojām ir cena, citi prioritizē atrašanās vietu, platību, apkārtējo vidi vai dzīvesvietas estētiku. Vienlaikus pircēji kļuvuši informētāki – viņi salīdzina cenas, analizē uzturēšanas izmaksas un izmanto dažādus informācijas avotus, lai pieņemtu pārdomātāku lēmumu.Arvien plašāks jauno un renovēto projektu piedāvājums paaugstina arī kopējās prasības pret mājokļa kvalitāti, un pircēji cenšas šīs vēlmes sabalansēt ar savām finansiālajām iespējām.Arī pircēju profils dažādos segmentos atšķiras. Padomju sērijveida dzīvokļus iegādājas ļoti plašs klientu loks – no jaunajiem speciālistiem līdz daudzbērnu ģimenēm, kas meklē plašākus četru istabu dzīvokļus.Savukārt jaunajos projektos šogad 64 % pircēju bijuši laulībā, 70 % ir augstākā izglītība, puse pircēju ir vecumā no 35 līdz 45 gadiem, bet vēl 26 % – vecumā no 28 līdz 35 gadiem. Pusei ģimeņu ir viens vai divi bērni, 12 % – trīs vai vairāk bērni, bet 38 % pircēju bērnu nav.<h2>Nerenovētajam mājokļu fondam nākotnē pieaugs izaicinājumi</h2>Eksperts neprognozē, ka visi padomju sērijveida dzīvokļi kļūs grūti pārdodami vai finansējami. Tomēr tirgus arvien skaidrāk sadalīsies starp kvalitatīvi uzturētām un renovētām ēkām un nerenovētu dzīvojamo fondu.“Renovētie un labi uzturētie nami saglabās augstu likviditāti un labu piekļuvi banku finansējumam. Savukārt nerenovētas ēkas ar sliktāku tehnisko stāvokli pakāpeniski var saskarties ar grūtībām īpašumu pārdošanā, kā arī stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem,” prognozē Artis Zeiļa.

Nekustamais īpašums

Aktuāli

Mājokļu tirgus Latvijā kļūst arvien izteiktāk sadalīts dažādos segmentos. Kamēr pieprasījums pēc energoefektīviem un mūsdienīgiem mājokļiem pieaug, padomju laika sērijveida dzīvokļi arvien biežāk veido atsevišķu tirgus segmentu ar būtiski zemāku...

Cenu atšķirība starp jaunajiem un sērijveida dzīvokļiem sasniedz pat trīs reizes

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...