Aizvadītā gada laikā cenu kāpums un mēģinājumi to ietekmēt bija viens no galvenajiem sabiedriskās darbakārtības tematiem. Taču visa drāma bija “saspiesta” pērnā gada pirmajos četros mēnešos, kad cenu kāpums ievērojami pārsniedza sezonai tipisko, atklāj "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.Kopš tā brīža gandrīz nekas labā vai sliktā nozīmē interesants nav noticis, cenu līmenis palika gandrīz nemainīgs, decembrī tas bija tikai par 0,1% augstāks nekā aprīlī. Patiesi neparasts bija tikai novembris, kad caurmērā cenas šim mēnesim neraksturīgi samazinājās par 0,3%. To savukārt veicināja patērētājiem draudzīgi izejvielu tirgi, kas samazināja gada inflāciju no 4,3% oktobrī līdz 3,5%. Jaunākie dati liecina, ka šogad vidējā inflācija būs ap 2,5%.Decembris bija nevainojami “banāls” ar tam raksturīgo cenu kritumu mēneša griezumā par 0,1%, ko lielā mērā nosaka atlaižu sezonas iezvanīšana. Bija viegli neparasti notikumi atsevišķās produktu kategorijās, bet to visu ietekme uz cenu līmeni bija ļoti mērena. Sviesta cenu samazināšanās par 7% ļauj patērētājiem sākt baudīt šī produkta cenu kritumu biržās no vairāk nekā 700 eiro par tonnu augustā līdz 450 eiro gada nogalē. Alkohols un tabaka kļuva lētāki par 2,1% mēnesī, kad to cenām nav sezonālu “noslieču” augt vai kristies. Ar naftu saistīta politiska drāma pilda avīžu lapas, bet šī produkta cena kopš oktobra bijusi gandrīz nevainojami stabila un zema, tirgotājiem sev raksturīgajā nesteidzīgajā manierē pakāpeniski novirzot ieguvumu patērētājiem un degvielas cenām krītot par 1,2%.Šobrīd nekas neliecina, ka 2026. gada patēriņa cenu ziņās būs kaut kripatiņas interesantuma. Izejvielu tirgi ir mierīgi, izņemot atsevišķu industriālo metālu, jo īpaši vara cenas, bet to ietekme uz patēriņa cenu indeksu ir ļoti lēna un izplūdusi. Pārtikas cenas ietekmēs krasais sviesta, kā arī dažu eksotisko produktu krasais cenu kritums kopš 2025. gada sākuma, kas iepriecinās atsevišķu produktu patērētājus. Tas nenozīmē, ka šokolādes cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī - kakao pupiņu cenas kopš augstākā punkta 2025. gada sākumā ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi, taču četru gadu nogrieznī joprojām ir augušas par 140 %. Citi biržās tirgotie ražojumi, kas ietekmē mūsu pārtikas pamatproduktu cenas vai nu kļūst lētāki pakāpeniski (graudi, piena pulveris), vai daudz nemainās (gaļa).Ļoti viegla un drīzāk lejupvērsta būs arī enerģijas tirgu ietekme. Runājot par elektrības cenām, katrs jaunais saules vai vēja vai akumulatoru parks ietekmē cenas lejupvērsti, bet risks ir patēriņa pieaugums Latvijā, kā arī lielie ieguldījumi datu centros Ziemeļvalstīs, kas strauji “apēd” to ražošanas jaudu pārpalikumu.Informāciju sagatavoja Pēteris Strautiņš, galvenais ekonomists.

Inflācija

Cena

Sabiedrība

Aizvadītā gada laikā cenu kāpums un mēģinājumi to ietekmēt bija viens no galvenajiem sabiedriskās darbakārtības tematiem. Taču visa drāma bija “saspiesta” pērnā gada pirmajos četros mēnešos, kad cenu kāpums ievērojami...

Cenu drāma aizpeld pagātnē – šogad pārtikas cenas iepriecinās atsevišķu produktu patērētājus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...