Atsaucoties
uz <a target="_blank" href="https://inlatplusinter.lv/lat/sakums/">SIA “INLAT PLUS international”</a>
jurista Oļega Koļesņikova teiktā, 2020. gada martā Labklājības ministrija
piedāvāja pārcelt darbinieku darbu uz attālināto režīmu, vēršoties pie
uzņēmējiem, kas tika pamatots kā viens no personāla izdevumu samazināšanas
variantiem, kā arī iespēja pasargāt darbiniekus no iespējas inficēties ar COVID-19
vīrusu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, līdz ārkārtējās
situācijas izsludināšanas attālināti strādāja 19 000 cilvēku, pēc ārkārtējās
situācijas izsludināšanas – 148 400. Oļegs Koļesņikovs ir pārliecināts, kā arī
pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas vairāki uzņēmēji turpināšot darbu
attālināti, tādā veidā samazinot biroja telpu izdevumus. Tomēr, salīdzinot ar
darbu biroja telpās, strādājot no mājām, darbiniekiem rodas paaugstināti
komunālo pakalpojumu (elektrība, ūdens un tml.), saziņas līdzekļu (tālrunis,
internets) izdevumi, kas jāapmaksā no personīgiem līdzekļiem. Oļegs Koļesņikovs
skaidro, attālinātā darba nianses un kompensācijas.<h2>Kas ir attālinātais darba veids</h2>Attālinātais darbs ir darba veids,
kad darbinieks pilda savus darba pienākumus, neatrodoties uzņēmumā, bet darba
rezultātus nodod darba devējam ar interneta starpniecību. Šāda veida darba
koncepcijas izstrādātājs ir amerikānis Džeks Nailzs, 1972. gadā izteikdams
ideju, ka nav nepieciešamība turēt darbiniekus birojā, jo mūsdienu saziņas līdzekļi
ļauj uzturēt kontaktus starp darbiniekiem attālumā. Lai pārbaudītu šo teoriju
praksē, Dž. Nailzs veica eksperimentus Dienvidkalifornijas Universitātē.
Eksperimentu rezultātā tika sagatavots atzinums un saņemts finansējums no
amerikāņu Nacionālā Zinātnes fonda, un varas iestādes izrādīja interesi par
attālinātā darba idejas attīstību, saskatot tajā pilsētās aktuālo transportēšanas
problēmu risinājumu. Jaunieviestais darba veids varēja risināt šos jautājumus,
nodrošinot darbu iedzīvotājiem no attālinātajiem lauku rajoniem.No
šī 2020. gada 1. jūlija spēkā stājas grozījumi Darba aizsardzības likumā, kuros
tiek noteikta jēdziena “attālinātais darbs” definīcija. Saskaņā ar likuma jauno
redakciju, attālinātais darbs ir darba forma, kurā darbinieks var pildīt darbu
pastāvīgi vai regulāri ārpus uzņēmuma, tai skaitā, darbu ar informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu. Ir jāievēro trīs kritēriji:•
darbs var tikt veikts darba devēja uzņēmumā vai attālināti (piemēram, mājās, kopdarba
telpās, privātajās vai publiskajās vietās);•
darbinieks strādā attālināti uz pastāvīga vai regulāra pamata; Attālinātais
darbs netiek attiecināms uz gadījumiem, ja darbinieks pilda darbu attālināti
ārpuskārtas situācijā. Kā piemērs minama situācija, ja uzņēmumam nav piekļuves
internetam, kā iemesla dēļ darbinieki tiek aicināti strādāt attālināti no mājām
līdz traucējumu likvidēšanai;•
pastāv rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju par attālinātā
darba veikšanu.Par
attālināto darbu likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas pēc sava rakstura
nav saistīts ar regulāru pārvietošanos, piemēram, transportēšanas, vizītes pie
klientiem vai komandējums. <h2>Tipveida darba līguma analīze</h2><a target="_blank" href="https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums">Darba likums</a>
(DL), kas paredz, ka darba devējs un darbinieks noteic darba tiesiskās
attiecības ar darba līgumu, un pieļauj, ka darbinieks un darba devējs,
savstarpējie vienojoties, var veikt līguma grozījumus. Tas nozīmē to, ka
nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma izmaiņām, lai risinātu
situācijas, kas radušās COVID-19 vīrusa izplatības rezultātā. Izmaiņām darba
līgumā, jā tādas ir, jābūt brīvprātīgām.Sakarā ar to, ka ir
palielinājies pieprasījums konsultācijām, kas attiecas uz darba tiesībām,
juridiskais birojs <a target="_blank" href="https://inlatplusinter.lv/lat/sakums/">“INLAT PLUS
international”</a> piedāvā tipveida <a target="_blank" href="https://inlatplusinter.lv/lat/zinas/darbs-attalinati-nianses-un-kompensacijas/">līguma</a> analīzi, lai ieviestu skaidrību darbinieka un darba
devēja attiecībās attālinātā darba gadījumā. Svarīgi saprast, ka
nereti darba <a target="_blank" href="https://inlatplusinter.lv/lat/zinas/darbs-attalinati-nianses-un-kompensacijas/">līgums</a> ir nepilns pušu informācijas avots. <a target="_blank" href="https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums">Darba
likuma</a> 40. pantā noteikts, ka līgumā ir nepieciešams norādīt
tikai pamatinformāciju. Arī darba kārtības noteikumi un iekšējie rīkojumi var regulēt
darba attiecības papildus līgumam.Protams, ka
attālinātais darbs atšķiras no darba uzņēmuma telpās. Tomēr darbiniekam
jāsaprot, ka darba līguma noteikumi nemainās un paliek spēkā, atšķiras tikai
pienākumu izpildes vieta. Kā ierasts, darbs jāuzsāk noteiktajā laikā, jābūt
saziņai ar darba dēvēju, kā arī jāievēro konfidencialitātes noteikumi,
nepieļaujot trešo personu iejaukšanos darba procesā. Darba devējs ir tiesīgs
pats noteikt, kādā veidā tiks organizēts attālinātais darbs saviem darbiniekiem.
Vēlams, lai noteikumi būtu nostiprināti dokumentā. Jāņem vērā, ka savlaicīga
darbinieku informēšana par jauniem noteikumiem palīdzēs nodrošināt kārtību. 76.pants paredz,
darba devējam jāsedz izdevumi par darba veikšanu. Strādājot attālināti nekas
nemainās – darbiniekam ir tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu darba veikšanas
gaitā. Tas attiecināms arī uz izdevumiem, kas radīsies nākotnē. Būtiski
atcerēties, ka ir nepieciešama darba devēja piekrišana. Dārgu biroja mēbeļu
pirkšana nav attiecināma uz izdevumiem, kurus nepieciešams atlīdzināt, bet darba
devējam jānodrošina izdevumu atlīdzināšanu (internets, elektroenerģija), jo
darbinieks, strādājot no mājām, izmanto savus resursus.Diemžēl, ir
izplatītas situācijas, kad nav nekādu iekšējo noteikumu un rīkojumu, un darba
līgums neietver neko konkrētu, bet tiesību un pienākumu uzskaitījumu vietā atsaucas
uz normatīvajiem aktiem. Šādos gadījumos ir lietderīga jurista konsultācija.
Tas pats attiecināms arī uz darba strīdiem, kas var pāraugt tiesas procesā.
Jurista dalība palīdzēs Jums aizsargāt Jūsu tiesības un intereses pienācīgā
veidā. Normatīvie akti
nesatur konkrētas atbildes uz jautājumiem par darba attiecību noformēšanu un
kompensāciju. Pieņemams, ka darbinieka izdevumus var kompensēt, ja tas strādā
ārpus biroja telpām. Izdevumi var būt kompensējami, ja tie ir samērīgi,
kompensācijas summas aprēķins ir precīzs un pastāv skaidri identificēta saikne
ar kompānijas ekonomisko darbību. Šo izdevumu iemeslu izskaidrošana, kas balstīta
uz ekonomisko realitāti, tiek noteikta un juridiski noformulēta kompānijas
iekšienē. Ministru kabineta
noteikumu Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu
piemērošanas kārtība” 18.2 2 apakšpunktā ir noteikts, ka pie
ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, pieder darba devēja
piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies
darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba
devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar Uzņēmumu
ienākuma nodokļa likumu un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
attiecināmi uz darba devēja izdevumiem.Gadījumos, kad sakarā ar darba specifiku
darbinieks veic darbu ārpus biroja, bet uzņēmums kompensē viņam radušos
izdevumus, kas tiek uzskatīti par darba devēja izdevumiem, tiem nepiemēro iedzīvotāja
ienākuma nodokli (IIN) un obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas
(OVSAI).Minētajā situācijā darbiniekam kompensētie
izdevumi netiek aplikti ar nodokļiem, jo tie ir uzņēmuma saimnieciskās darbības
izdevumi, un par tiem nav jāiesniedz ziņojums VID par fiziskajai personai
izmaksātajām summām, kā arī nav nepieciešams tos deklarēt VID kādā citā veidā. Atkārtoti pievēršam Jūsu uzmanību tam, ka
uzņēmumam jābūt spējīgām skaidri pamatot, kāpēc šie izdevumi radušies, kāpēc
tieši šādā apmērā un kā tie ir saistīti ar ekonomisko darbību.Ar sekojošiem argumentiem var tikt pamatota kompensēto
izdevumu summa:<ul>
 <li>Darba
 vietas parametri ir identificēti vienošanās par bezatlīdzības lietošanu (tiek
 identificēta īpašuma daļa (proporcija) no visa īpašuma);</li>
 <li>Izdevumi
 tiek atlīdzināti uz proporcionalitātes pamata, ievērojot īpašuma daļu un
 izmantošanas regularitāti, piemēram, ja 10% no īpašuma kopējās daļas tiek
 nodoti bezatlīdzības lietošanā, kompensāciju summa nevar pārsniegt 10% no
 komunālo maksājumu kopējās summas. </li>
</ul>Jāatzīmē gan, ka lielākā daļa darbinieku nākotnē
paši vēlēsies atgriezties birojā, jo cilvēks ir sociāla būtne. Daudziem došanās
uz darbu un tikšanās ar kolēģiem nozīmē ne mazāk kā darba alga. Darbs dod
iespēju komunicēt ar interesantiem cilvēkiem, daudziem atrašanās darbā rada
spēcīgas un pozitīvas emocijas. Noslēgtība sagādā īstu prieku tikai nelabojami
introvertām personām, tomēr lielākajai daļai atrašanās birojā ir svarīgs
sociālais akts. 



























































<a target="_blank" href="https://inlatplusinter.lv/lat/sakums/">“INLAT
PLUS international”</a> profesionāli juridiskos
pakalpojumus sniedz arī attālināti ar “Viber”, “Skype” un “Whatsapp” lietotņu starpniecību,
kā arī sniedz bezmaksas konsultāciju.

Law Office “INLAT PLUS international”, juridiskais birojs

Darba likums

Attālinātais darbs

Bizness

Atsaucoties uz SIA “INLAT PLUS international” jurista Oļega Koļesņikova teiktā, 2020. gada martā Labklājības ministrija piedāvāja pārcelt darbinieku darbu uz attālināto režīmu, vēršoties pie uzņēmējiem, kas tika pamatots kā viens...

Darbs attālināti: nianses un kompensācijas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...

Darbs attālināti: nianses un kompensācijas

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...