Saeima šodien nodeva izskatīšanai
komisijās ar iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās saistītos grozījumus Vispārējās
izglītības likumā, kurus virzījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (AS) iepriekš norādījis, ka likumam jābūt
apstiprinātam aprīlī, lai maijā ģimnāzijas varētu rīkot iestājpārbaudījumus.

Tāpēc deputāti Normunds Dzintars (NA),
Edgars Tavars (AS), Atis Deksnis (AS), Juris Viļums (AS) un Agnese Krasta (JV)
rosināja šos grozījumus iekļaut šodienas Saeimas darba kārtībā.

Likumprojekts dos atļauju rīkot
iestājeksāmenus šogad, taču sākotnēji par šiem grozījumiem radās bažas daļā
sabiedrības, jo to formulējums arī paredz no 2024.gada liegt vispārējās vidējās
izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros
pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Ņemot vērā šīs bažas, Saeima pagājušajā
nedēļā vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus
Vispārējās izglītības likumā. Taču par šādu lēmumu neizpratnē bija Saeimas
Izglītības komisija un IZM, kas uzsvēra, ka atteikšanās no likuma grozījumu
virzības radīs pretēju efektu, proti, jauna regulējuma trūkums liegšot šogad
rīkot iestājeksāmenus, tāpēc lietderīgāk būtu bijis likuma izmaiņas sākt skatīt
parlamentā un tur veikt pēc deputātu domām nepieciešamos labojumus.

Tagad publiski izskan vēlme diskusijās
likumprojektā rast risinājumu attiecībā uz iestājeksāmenu ģimnāzijās
organizēšanas iespējām no 2024.gada. Likumprojekts ļauj rīkot iestājeksāmenus
šogad.

Izglītības komisijas deputāti iepriekš
vienojās skatīt likumprojektu komisijā pirms pirmā lasījuma nākamnedēļ,
12.aprīlī, uzklausot IZM pārstāvjus, kā arī citas ieinteresētās puses. Plānots,
ka jautājumu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā pirmajā lasījumā
Saeima skatīs 20.aprīlī.

Likumprojektā plānots noteikt, ka
pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir
organizēts centralizētais eksāmens. Šāda nosacījumu IZM vēlas ieviest, lai
veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās,
gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju skolēnu uzņemšanai valsts
ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmā un vidējās
izglītības programmā.

Iecerēts, ka pamatizglītības sertifikātā
uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpos kā
konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības
programmās. Tāpat plānots likumā noteikt, ka valsts, pašvaldību un valsts
augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās
vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot
iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt
uzņemšanas kritērijus.

Šādā gadījumā vispārējās vidējās
izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas gan rīkot
iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus, gan nerīkojot
iestājpārbaudījumus, noteikt tikai uzņemšanas kritērijus. Vienlaikus izglītības
iestādēm jāņem vērā, ka nosakot uzņemšanas kritērijus ir jāievēro Vispārējās
izglītības likumā noteiktais, ka pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību
sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpo kā konkursa atlases
kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja
pašvaldības teritorijā ir vairākas vispārējās izglītības iestādes, pašvaldība
ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus
uzņemšanas kritērijus.

Pagaidām likumprojektā paredzēts, ka
2023.gada 1.septembrī stātos spēkā jau pašlaik likumā esošā norma, ka mācību
priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās
izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

Par šo normu paredzēts turpināt
diskusijas, tāpēc nav izslēgts, ka likumprojekta izskatīšanas laikā tā tiks
mainīta vai precizēta.

Vispārējās izglītības likuma grozījumos
plānots noteikt skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu speciālās izglītības
klasēs un grupās, kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu
vispārizglītojošās klasēs un grupās.

Likumprojekta mērķis ir arī noteikt
izglītības iestāžu internātu organizatorisko struktūru, pakalpojuma saturu,
internāta darbībai nepieciešamo personālu, kā arī to uzraudzības kārtību un
pilnveidot regulējumu par gadījumiem, kādos par vispārējās pamatizglītības
programmas apguvi vai par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi
skolēnam izsniedz liecību.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka
likumprojektā paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt skolēnu ar speciālām
vajadzībām maksimāli pieļaujamo skaitu speciālās izglītības klasēs un grupās,
kā arī skolēnu ar speciālām vajadzībām skaitu vispārizglītojošās klasēs un
grupās, lai bērniem un skolēniem, kuriem Valsts pedagoģiski medicīniskā
komisija vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir noteikusi
speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, tie būtu kvalitatīvi
nodrošināmi katrā izglītības programmā.

Valsts kontroles revīzijas "Vai
bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna
labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" ziņojumā tika analizēti desmit
izglītības iestāžu internāti - sešās speciālās izglītības iestādēs un četrās
vispārējās izglītības iestādēs. Valsts kontrole secināja, ka vismaz 47 bērnu,
par kuriem revīzijā tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā
nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ
bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā. Cita starpā
revīzijas ziņojumā ir aktualizēta galvenā problemātika, proti, vēsturiski
izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu nodrošināšanu tiek
risinātas sociāla rakstura problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti
pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe, ko apliecinājuši arī paši izglītības
iestāžu pārstāvji.

Tomēr Valsts kontroles ieskatā bērnam,
nodrošinot internāta pakalpojumus, sociāla rakstura problēmas netiek atrisinātas,
bet eskalē situācijas attīstību no paaudzes paaudzē, bērnā radot nepareizu
ģimenes modeļa veidošanu sadzīviskā līmenī, kā arī bērna aprūpes un
audzināšanas jautājumos.

IZM norāda, ka patlaban nav neviena
izglītības iestāžu internātu darbību regulējoša tiesību akta, izņemot
attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz tikai daļējas iestādes
internātu iekārtošanas minimālās higiēnas prasības.

Internātu pakalpojumu saņemšanas saturs,
organizatoriskā struktūra, personāla pienākumi, un citu jautājumi, kas saistīti
ar bērna tiesību un interešu nodrošināšanu viņa uzturēšanās laikā internātā, ir
nodoti izglītības iestādes dibinātāja kompetencē. Ņemot vērā tiesiskā
regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi internātu pakalpojumu
nodrošināšanai tiem skolēniem, kuriem tas nav nepieciešams, pārkāpti vairāki
bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēta valsts budžeta
līdzekļi internātu pakalpojuma segšanai.

Likumprojektā paredzēts grozīt tiesību
normas, nosakot, ka par vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības
programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību, ja viņš nav ieguvis vērtējumu gadā
kādā no izglītības programmā paredzētajiem mācību priekšmetiem, nav ieguvis
vērtējumu kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja skolēns valdības
noteiktajā kārtībā atbrīvots no valsts pārbaudījumiem, vai, ja vērtējums divos
vai vairākos izglītības programmā paredzētajos mācību priekšmetos gadā ir
zemāks par četrām ballēm.

Saeima

Izglītība

Izglītības un zinātnes ministrija

Politika

Sabiedrība

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās ar iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās saistītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kurus virzījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (AS)...

Deputāti vērtēs ar iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās saistītos grozījumus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...