Dobeles novada Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciemā
konstatēts cilvēku veselībai bīstamais kaitēklis zeltvēdera mūķene, liecina
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publiskotā informācija.

VAAD maija izskaņā saņēmis ziņas par konstatētu zeltvēdera
mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās gadījumu Dobeles novada
Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciemā.

Vienlaikus dienestā atzīmē, ka šajā pavasarī apsekotas
vietas, kurās iepriekšējos gados bija konstatēta kukaiņu savairošanās, un
secināts, ka, lielākoties pateicoties pērn augusta spēcīgajai krusai, visi
perēkļi ir iznīcināti un zeltvēdera mūķene šajās vietās nav konstatēta.

2021.gadā Zemgalē pirmo reizi Latvijā tika novērota zeltvēdera
mūķenes savairošanās un 2022.gadā tika konstatēta mūķenes izplatība jaunās
vietās Zemgalē. Taču 2023.gadā zeltvēdera mūķene jaunās vietās netika
konstatēta.

Minētais kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas,
bet apdraud arī cilvēku veselību.

VAAD atzīmē, ka tauriņa kāpuru kutikulu sedz kupls
apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir
ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa ādas un arī acu
iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas
traucējumus. Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti
viegli, un vējš tos var atkārtoti pacelt gaisā. Matiņus satur arī kāpuru
veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās, un nomestie
apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Lielāko risku toksiskie matiņi rada no maija
sākuma līdz jūlija beigām.

Zeltvēdera mūķenei ir nepieciešams daudz gaismas un siltuma,
tādēļ parasti tā atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs,
meža malās, alejās, augļu dārzos. Mūķenes kāpuri ir polifāgi un tāpēc var būt
atrodami uz daudzu sugu lapu kokiem, tostarp tie var bojāt ozolus, apses,
liepas, vīksnas, vilkābeles, augļu kokus, kā arī citus lapu kokus.

Zeltvēdera mūķenei ir viena paaudze gadā. Tauriņi dēj olas
jūlijā. Olas tiek dētas klasteros lapu apakšpusē un nosegtas ar matiņiem no
mātīšu ķermeņa apmatojuma. Augustā no šī olām izšķiļas jaunie kāpuri. Kāpuri
barojas grupās ar koka lapām, un rudenī veido satīklojumus, kuros tiek iepīti
gan zari, gan lapas. Satīklojumos var koncentrēties pat vairāki simti kāpuru un
šādās izveidotās "ligzdās" tie pārziemo. Satīklotās
"ligzdas" koncentrējas koku vainaga augšējā daļā. Kāpuri atsāk
baroties aprīlī līdz ar lapu plaukšanu. 

Strauji augošie kāpuri var atstāt kuplus ozolus pilnīgi bez
lapām. Tomēr, lai gan šādi pilnībā atlapoti koki izskatās nolemti bojāejai, tie
ir spējīgi atjaunoties nākamajā gadā. Šādi koki iet bojā tikai ļoti retos
gadījumos - visbiežāk, ja tie vienlaikus ir tikuši pakļauti vēl vairākiem citiem
negatīvajiem faktoriem, ne tikai zeltvēdera mūķenes iedarbībai.

Jūnijā kāpuri iekūņojas vai nu grupās, vai arī atsevišķi.
Pirms iekūņošanās kāpuri izklīst, meklējot vietu, kur iekūņoties. Šajā
attīstības posmā kāpuri var ieklīst arī cilvēku mājokļos. Jūnija beigās-jūlija
sākumā izlido balti tauriņi ar brūnu ķermeņa aizmugures daļu. 

Kāpuri var viegli izplatīties ar auto transportu, kas
novietots zem inficētiem kokiem, tāpēc automašīnas nedrīkst novietot zem 
kaitēkļa skartajiem kokiem. Masveida savairošanās parasti beidzas, kad
patogēnās sēnītes izplatās kaitēkļa populācijā.

Vienīgā efektīvā rīcība, konstatējot zeltvēdera mūķeni, ir
nogriezt koku zarus ar kāpuriem un sadedzināt. Lai izvairītos no iespējamas
alerģiskas reakcijas, ko izraisa kāpura matiņi, veicot šādas darbības ir
jāizmanto gumijas cimdi, vēlams lietot arī respiratoru un aizsargbrilles. Pirms
dārza darbu veikšanas un zāles pļaušanas zemi vēlams laistīt ar ūdeni, lai
izvairītos no iespējamās saskares ar zeltvēdera mūķenes matiņiem. Lai atbrīvotos
no kāpuriem, kas apsēduši dzīvojamās ēkas, vislabāk izmantot putekļu sūcēju ar
ūdens filtru, ūdenim pievienojot nedaudz ziepju.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde,
kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu,
aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību,
veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu
aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt
priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs
pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības
konkurētspēju.

Kukaiņi

Dobele

Veselība

Dobeles novada Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciemā konstatēts cilvēku veselībai bīstamais kaitēklis zeltvēdera mūķene, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publiskotā informācija. VAAD maija izskaņā saņēmis ziņas par konstatētu zeltvēdera mūķenes...

Dobeles novadā konstatēts cilvēku veselībai bīstams koku kaitēklis

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...