Dziesma dejo. Deja skan dejas eposa "DÜNA" komanda šodien sāk ievibrēt Mežaparka Lielo estrādi, gatavojoties dejas eposam "DÜNA", kur 8.un 9.augustā, satiksies vairāk kā 8000 dejotāji, koristi un folkloras kopas no Latvijas un vēl 11 valstīm.

Tā kā uzveduma režisoriskā vadlīnija ir likteņupe DÜNA un kā zināms, visas upes tek uz jūru, scenogrāfs Aigars Ozoliņš ir tematiski iezīmējis Baltijas jūru Mežaparka bruģētajā laukumā starp skatītājiem un dejotājiem, kur taps 850 kvadrātmetru liels baseins. Tas ir viens no ievērojamākajiem scenogrāfijas elementiem.

Mežaparka estrādē ir sākusies uzveduma uzbūve un darbi rit pilnā sparā, lai līdz mēģinājumiem, kas sakasies 06.08, viss būtu gatavs.

"Ja ir Daugava, tad viņai kaut kur ir jāietek, jo stāsts ir par Dūnu. Gribējās, ka cilvēki atpazīst, ka mēs integrējam Daugavas līkumus un apdzīvotas vietas, kas ir saistītas ar cilvēku mūsdienas apmetnēm, jeb pilsētām, lai apmeklētāji ievēro savas mājvietas. No tā arī izriet jūra. No tā arī izriet scenogrāfija - tā vienkārši iedod dzīvīgumu un patiesumu. Ūdens ir pārbaudīta, emocijām un vērtībām bagāta šķautne, " skaidro Aigars Ozoliņš, uzveduma scenogrāfs.

Dziesma dejo. Deja skan radošā komanda uzsver, ka DÜNAS dvēselīte ir dzīvā mūzika. Viss uzvedums notiek tikai dzīvās mūzikas pavadījumā, ko nodrošina mūziķu grupa Uģa Prauliņa vadībā. Pasākuma muzikālais vadītājs Uģis Prauliņš ir izveidojis vienotu skanējumu visiem 34 uzveduma priekšnesumiem, kas ir pielāgoti mūsdienām, bet saglabājot orģinālu un respektējot dejotājus, jo ir noteikti atskaites punkti, pēc kā orientējās horeogrāfijā.

Dejas eposa "DÜNA" režisoriskā līnija balstīta likteņupes Daugavas stāstā - senākajos rakstos dēvētā arī par Dūnu -, kas simboliski savieno cilvēkus, likteņus un vēsturisko atmiņu. Stāsts, kas tiek izstāstīts caur deju, dziesmu, folkloru un mūsdienu kustību, ir uzveduma emocionālais kodols.