Nevalstiskās organizācijas dziesmu un deju svētku saturā aicina vismaz 10% līdz 12% apmērā no kopsatura iekļaut latgaliešu kultūrvēsturiskā mantojuma un latgaliešu autoru darbus.

"Procentuālā attiecība nav nejaušība, bet pēdējā tautskaitē iegūto datu atspoguļojums kultūrmantojuma proporcionalitātē. Tas ir svarīgs priekšnosacījums latgaliskās identitātes stiprināšanai, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā," pausts vēstulē.

"Latgolys Saeimas" vadītājs, Saeimas deputāts Juris Viļums (AS) sēdē sacīja, ka šādā veidā sabiedrība aizsargātu, saglabātu un attīstītu latgaliešu valodu, par ko "mēs visi kopā stāvam".

"Ar katriem svētkiem ir tāda sajūta, arī man kā dalībniekam, ka latgaliskais paliek mazāk," secināja Viļums.

Savukārt LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna sēdē informēja, ka pēdējo svētku noslēguma koncertā ir bijuši seši priekšnesumi, kas "personificē Latgali".

Tie bijuši latgaliešu komponistu Lauras Jēkabsones, Jura Vaivoda, Ilonas Rupaines darbi, kā arī sieviešu koru dziesma "Latgalē".

Pēdējie Dziesmu un deju svētki norisinājās 2023.gadā. Tie notika tradīcijas 150 gadu zīmē. Vairāk nekā 60 svētku pasākumos piedalījās 40 560 dalībnieku no 23 valstīm.