<div>Algu kāpums saglabāsies arī turpmāk, bet pieauguma temps būs lēnāks, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka, salīdzinot ar pirmo ceturksni, algu pieaugums otrajā ceturksnī nedaudz palēninājās.Par spīti algu fonda kāpuma ierobežojumiem publiskajā sektorā, sabiedriskajā sektorā kopumā vidējās algas augušas gandrīz tikpat ātri kā privātajā sektorā, secina Migunovs. Ņemot vērā, ka valdība samazina izdevumus 2026.gada budžetā, pārskatot iepriekš paredzēto atalgojuma pieaugumu, turpmāk privātajā sektorā atalgojums varētu augt straujāk nekā sabiedriskajā sektorā, prognozē ekonomists.Migunovs norāda, ka uzņēmēji turpina piedāvāt augstākas algas, konkurējot par darbaspēku. Lai gan šā gada pirmajā ceturksnī bija brīdis, kad darbaspēka izvēle darba tirgū bija plašāka, šobrīd atkal kļūst izaicinošāk atrast darbiniekus.Mazs potenciālo kandidātu skaits mazina uzņēmēju kaulēšanās spēku, kas savukārt rada spiedienu uz algu piedāvājumu un kopējām darbaspēka izmaksām, skaidro Migunovs. Viņaprāt, šī tendence varētu saglabāties arī nākamgad, jo 2026.gadā plānots minimālās algas palielinājums līdz 780 eiro un gaidāma ekonomikas atkopšanās."Neskatoties uz to, ka algu pieauguma temps palēninās, vidēji tas saglabājas virs inflācijas, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. Taču algu kāpums pa nozarēm nav homogēns. Straujāk par ekonomikā vidējo algas pieaug nozarēs, kurās algu līmenis ir zemāks," pauž Migunovs."SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka atalgojuma pieaugums otrajā ceturksnī joprojām vērtējams kā straujš. Īpaši tas attiecas uz sabiedrisko sektoru, kas spēja pieaugt par 8,1% attiecībā pret 2024.gada otro ceturksni, kad tas bija cēlies par 12,4%.Turklāt no 2023.gada otrā ceturkšņa līdz 2024.gada beigām atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā ir apsteidzis privāto sektoru, vērš uzmanību Gašpuitis. Viņa ieskatā tas nenozīmē, ka atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā ir apturams, taču jāpiebremzē un jālīdzsvaro atšķirības paša sektorā, gan arī privāto sektoru. Gašpuitis uzskata, ka tuvākajos ceturkšņos statistikā ir jāuzrādās pakāpeniski lēnākam pieaugumam sabiedriskajā sektorā.Kopumā atalgojuma pieauguma tendences saglabāsies, jo ekonomikas sagaidāmā, lai arī lēnīga, atgūšanās turpināsies un darba tirgus uzsils, prognozē Gašpuitis. No otras puses, lēnāka inflācija un piezemētas izaugsmes perspektīvas likšot rūpīgi izsvērt algu pieaugumus.Visticamāk, ka šogad algu kāpums saglabāsies nedaudz virs 8%, nākamgad noslīdot nedaudz zemāk - līdz 7-7,5%, jo jūtamāku ietekmi atstās valdības fokuss uz izdevumu ierobežošanu, prognozē Gašpuitis."Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka tas, cik ļoti konsekventi algu kāpums gadu pēc gada pārspēj gaidīto, ir vienkārši apbrīnojami, par spīti tam, ka pieauguma temps pamazām noplok. Ekonomists atgādina, ka 2023.gadā vidējais atalgojums pieauga apmēram par 12%, pērn - par 10%, bet šogad līdz šim - par 8,2%.Strautiņš uzsver, ka tā nav gluži laba ziņa uzņēmējiem, daļēji izņemot tos, kuru galvenie klienti ir fiziskas personas iekšējā tirgū. Uzņēmumu caurmēra rentabilitāte (peļņas pirms nodokļiem attiecība pret neto apgrozījumu) ir ar krītošu tendenci - pērn un šogad līdz šim tā ir ap 4%, kamēr iepriekšējos trīs gados bija 5-6%."Ir grūtāk spriest, vai tas kaitē ekonomikas attīstībai - dārgāks darbaspēks rada finansiālus riskus, uzņēmums pat var izstāties no darba tirgus jeb pārtraukt darbību, taču arī vairāk mudina celt ražīgumu," pauž Strautiņš.Ekonomistam nav šaubu par to, ka tas palielina Latvijas kā dzīvesvietas konkurētspēju, kā arī mudina cilvēkus būt čaklākiem - strādājošo skaits svārstās ap 900 000 jau vairāk nekā 10 gadus, neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu. Strautiņš norāda, ka reālās daba samaksas kāpums turas ļoti patīkamā līmenī, par vidējo neto algu otrajā ceturksnī varēja nopirkt par 6,6% vairāk nekā pirms gada."Pieļauju, ka tas palīdz samierināties ar faktu, ka samazinās uz ielas nekur neatrodamais iekšzemes kopprodukts," klāsta Strautiņš.Tāpat Strautiņš vērš uzmanību, ka samazinās algu nevienlīdzība. Par to liecina vairāki apstākļi. Visas četras nozares ar straujāko algu pieaugumu ir tādas, kurās algu līmenis ir zem vidējā. Visstraujāk algas augušas nozarē "citi pakalpojumi", kas ir dažādi visbiežāk mazu uzņēmumu sniegti pakalpojumi galvenokārt fiziskām personām. Te algas gadā augušas pat par 18,2%. Ēdināšanā un izmitināšanā, kas joprojām ir zemāko algu nozare, samaksa auga par 11,2%. Turpretim joprojām ļoti labi atalgotajā programmēšanā algu pielikums gada laikā bija tikai 1,1%. Strautiņš pieļauj iespēju, ka šajā nozarē "izpaužas mākslīgā intelekta revolūcijas ietekme".Strautiņš piebilst, ka "starp pastarīšiem" ir arī dažas citas tehnoloģisko pārmaiņu ilgstoši spiestas nozares, poligrāfijā algas augušas par 1,4%, bet ceļojumu birojos - par 2,3%, turpretim atkritumus izvest roboti vēl nemāk, un šīs nozares darbiniekiem ienākumi auguši pat par 31%.Par nevienlīdzības samazināšanos ekonomikā kopumā labi liecina vidējās algas un algu mediānas salīdzinošā dinamika, skaidro Strautiņš. Mediāna ir summa, ko saņem ekonomikas "visvidējākais" darbinieks, kurš kopējā ienākumu līmeņu gammā ir tieši pa vidu. Jo starpība mazāka, jo arī nevienlīdzība ir drīzāk mazāka.Pieticīgāk atalgoto nozaru darba samaksas straujāks kāpums bijis visumā raksturīgs arī iepriekšējiem gadiem, starpība pamazām krājusies, norāda Strautiņš. Pēdējos septiņos gados jeb kopš 2018.gada otrā ceturkšņa vidējās algas ir augušas par 80%, bet algu mediāna - par 90%. Ekonomists skaidro, ka nodokļu politikas izmaiņas pievienoja algu nevienlīdzības kritumam vēl pusi no darba tirgus devuma, tātad vidējā alga pirms un pēc nodokļiem septiņgadē augusi vienādi - par tiem pašiem 80%, bet pēcnodokļu algas mediāna auga nevis par 90%, bet par 95%."Esam vēl tālu no Skandināvijas, taču ļoti pamazām uz to pusi virzāmies. Mazs solis tika sperts arī šogad. Šī gada sākumā tika nedaudz pārdalīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa nasta veidā, kas lielākajai daļai strādājošo "tīros" ienākumus palielināja, liekot draudzīgi dalīties lielo algu saņēmējiem," saka Strautiņš.Ekonomists skaidro, ka pirmsnodokļu izteiksmē vidējās un mediānas algas otrajā ceturksnī gada izteiksmē auga gandrīz vienādi, par 8,3% un 8,4%. Turpretim algas pēc nodokļiem mediāna gada izteiksmē auga par 12,1%, kamēr vidējā alga šādā izteiksmē auga par 10,6%."Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks secina, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas stājās spēkā janvārī, otrajā ceturksnī ļāva neto algas pieaugumam apsteigt bruto darba samaksu. Reālā neto alga, kuru rēķina, ņemot vērā inflāciju, kas samazina algas pirktspēju, pieaugusi par 6,6%.Tas nozīmē, ka pēc pirktspējas atgūšanas pērnā gada vidū, tā arvien pārliecinoši turpina augt par spīti augstai inflācijai, skaidro Mālnieks. Par to, ka lielākas algas vainagojas arī lielākos brīvo līdzekļu uzkrājumos, liecina augošie mājsaimniecību noguldījumi komercbankās, secina Mālnieks.Vienlaikus ekonomists norāda, ka patērētāju noskaņojums, kurš pēdējos mēnešos pakāpeniski atlaba, augusta datos "atkal ir saskābis". Tomēr noskaņojuma komponentes, kurās mājsaimniecības vērtē savu finanšu situāciju iepriekšējos un nākamajos 12 mēnešos, ir vienīgās ap vai virs ilgtermiņa vidējo esošās. Vispesimistiskākais patērētāju noskaņojums ir gaidās par ekonomikas sniegumu nākotnē.Mālnieks pieļauj, ka iepriekšminētais pasliktinājums noskaņojumā ir īslaicīgs. "Swedbank" ieskatā, vismaz no prognožu puses, tam ir pamats. Lai arī gada otrajā pusē bruto algas pieauguma tempi mazliet sabremzēsies, šogad un nākamajos gados tie noturēsies ap 7,5% atzīmi, liecina bankas prognoze.Ekonomists norāda, ka, ekonomikai augot, pieaugs darbaspēka pieprasījums. Tas ne tikai mazinās bezdarbnieku rindas, bet, ja darba roku nebūs gana, arī liks uzņēmumiem pasmelties neaktīvo, bet darbspējīgo krājumos."Tomēr šādu potenciālo darbinieku nav daudz un, lai tos skubinātu pievienoties darba tirgum, galvenā motivācija ir pievilcīgs atalgojums," pauž Mālnieks.Viņš uzskata, ka tas varētu veicināt augšupvērstu spiedienu uz algām un pakārtoti varētu uzturēt algu pieauguma tempu noturību. Tā ir iepriecinoša ziņa mājsaimniecībām un izaicinājums uzņēmumiem, kuru ar atalgojumu saistītās izmaksas pēdējos gados ir strauji augušas, atzīst ekonomists.Jau ziņots, ka Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1808 eiro, kas ir par 8,2% jeb 137 eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2025.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1781 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 8,1%, sasniedzot 1886 eiro.Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1818 eiro, kas ir pieaugums par 8% salīdzinājumā ar 2024.gada otro ceturksni.2025.gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%.Vidējā neto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.</div><div><ul> 

</ul></div>

Ekonomika

Aktuāli

Algu kāpums saglabāsies arī turpmāk, bet pieauguma temps būs lēnāks, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti. Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka, salīdzinot ar pirmo ceturksni, algu pieaugums otrajā ceturksnī...

Ekonomisti: Algu kāpums lēnākā tempā saglabāsies arī turpmāk

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...