Latvijas iedzīvotāju patēriņu joprojām atbalsta noturīgs darba tirgus un algu pieaugums, taču vienlaikus patērētāju noskaņojums ir pasliktinājies ģeopolitiskās nenoteiktības un inflācijas dēļ, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot trešdien publiskotos jūnija mazumtirdzniecības datus.Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula aģentūrai LETA norāda, ka pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības pieaugumu ir bremzējuši tādi faktori kā piesardzība, citas prioritātes un lēnāks darba ienākumu kāpums nekā pirms gada. Otrajā ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan, piemēram, jūnijā reģistrēts neliels pieaugums.Ekonomiste skaidro, ka ieilgusī ģeopolitiskā nestabilitāte nelabvēlīgi ietekmēja patērētāju noskaņojumu un rosināja pietaupīt vairāk līdzekļu. Ģeopolitiskās situācijas dēļ degvielas cenas otrajā ceturksnī saglabājās augstākas nekā gada sākumā, paaugstinot kopējo inflāciju. Lai gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome pie procentu likmju palielināšanas atgriezās vien šā gada jūnijā, kredītiestādes termiņnoguldījumu likmes pamazām sāka paaugstināt jau iepriekš. Likmes palielinājās arī krājobligācijām. Šāda dinamika no vienas puses nostiprina motivāciju taupīt, tomēr iedzīvotāji joprojām būtiskāku noguldījumu palielinājuma daļu absolūtā izteiksmē novirza pieprasījuma noguldījumos nekā termiņnoguldījumos un noguldījumos ar izņemšanas brīdinājuma termiņu kopā."Daļēji tas var nozīmēt gatavību spontānākiem tēriņiem mazumtirdzniecībā tuvākajā laikā, kā arī konkrētus pirkumu mērķus," norāda Paula, piebilstot, ka vienlaikus Latvijā darba ienākumu mediāna ir būtiski zem vidējā darba ienākumu līmeņa, un lielai daļai iedzīvotāju var būt visai ierobežots līdzekļu apmērs, ko ieguldīt uzkrāšanas instrumentos uz ilgāku laiku.Patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās aptaujās izpaužas vairākos aptaujas apakšrādītājos, tajā skaitā patērētāju vērtējumā attiecībā uz mājsaimniecības finansiālā stāvokļa attīstību gan pēdējo 12 mēnešu laikā, gan arī redzējumā par tuvākajiem 12 mēnešiem. Otrajā ceturksnī šie rādītāji pasliktinājās, un Paula norāda, ka tas varētu būt skaidrojams ar lēnāku nekā pērn darba samaksas fonda pieaugumu.Ekonomiste pauž, ka mājsaimniecību noguldījumu kopējā atlikuma pieaugumam saglabājot tempu nedaudz virs 8% vidēji pirmajā pusgadā un arī otrajā ceturksnī, kas, visticamāk, arī otrajā ceturksnī apsteidz darba samaksas fonda kāpumu, ikdienas tēriņi, acīmredzot, aug lēnāk un atspoguļojas piezemētākā mazumtirdzniecības attīstībā.Paula norāda, ka ne visi iedzīvotāju tēriņi atspoguļojas iekšzemes mazumtirdzniecībā, un runa nav tikai par citiem pakalpojumiem, ko sniedz iekšzemes uzņēmumi, vai līdzekļiem, kas izlietoti, piemēram, ceļojumos."Arī preču iegāde ne vienmēr nozīmē mazumtirgotāja iesisti. Prece var tikt pasūtīta tieši no ražotāja vai arī no tirgotāja, kas statistiski klasificējams citur. Pieejamo līdzekļu novirzīšana tādām prioritātēm kā, piemēram, automašīnas iegādei vai jaunam mājoklim var iezīmēt ierobežotu tēriņu daļu mazumtirdzniecībā," skaidro Paula, piebilstot, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati otrajā ceturksnī rāda visai būtisku pirmoreiz reģistrētu transportlīdzekļu skaita gada pieaugumu, turklāt no jauna pieejamais atbalsts zemu emisiju automašīnu iegādei var uzturēt pieprasījumu.Turpina augt mājokļa iegādei izsniegto aizdevumu atlikums - iedzīvotāji novirza daļu līdzekļu investīcijām jauna mājokļa gadījumā, kā arī apdares un labiekārtošanas vajadzībām. Otrajā ceturksnī šis bija mazumtirdzniecības segments ar pozitīvu pieaugumu, vienlaikus tajā izaugsmi var ierobežot tendence jaunus mājokļus piedāvāt jau ar pilnīgāku apdari un aprīkojumu, kas iegādāts no vairumtirgotāja vai pasūtīts tieši no ražotāja."Paradumu maiņa, kā arī biznesa modeļu maiņa, visticamāk, turpināsies, un mazumtirdzniecības sarukumā tūlīt nevajadzētu saskatīt sabiedrības materiālās labklājības kritumu," norāda Paula.Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem jūnija mazumtirdzniecības datiem Latvijas privātais patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomikas izaugsmes balstu. Vienlaikus patērētāju noskaņojums turpina pasliktināties, radot šaubas par to, cik noturīgs būs šis pieaugums."Ņemot vērā noturīgo darba tirgu, algu kāpumu un pirktspējas uzlabošanos, visticamāk, privātais patēriņš arī gada otrajā pusē turpinās atbalstīt Latvijas ekonomikas izaugsmi," pauž ekonomists.Viņš skaidro, ka jūnija dati apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk atgriežas veikalos, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu pieauga par 4,8%. Pieaugums pārtikas un nepārtikas preču segmentā vērojams gan mēneša, gan gada laikā. To, no vienas puses, veicina pirktspējas uzlabošanās - algas jau daudzus ceturkšņus aug straujāk nekā cenas, inflācija jūnijā kļuva mērenāka un inflācijas gaidas samazinājās.Ekonomists uzsver, ka ECB jūnija lēmums palielināt procentu likmes palielina nenoteiktību par mājsaimniecību finanšu slogu."Interesanti, ka kopējais patērētāju noskaņojums jau vairākus mēnešus pasliktinās un jūnijā sasniedza zemāko punktu kopš 2023. gada beigām. Tas rada bažas par to, vai mazumtirdzniecības pieaugumu var uzskatīt par noturīgu un vai tas saglabāsies arī nākamajos mēnešos," skaidro Purgailis.Ekonomists uzsver, ka jūnijā iedzīvotāju tēriņi vairs neaprobežojas tikai ar ikdienas pirkumiem - tie aptver arvien plašāku preču kategoriju loku, un iedzīvotāji atgriežas pie iepriekš atliktiem lielākiem pirkumiem, piemēram, sadzīves tehnikas iegādes un mājokļa uzlabošanas darbiem. Vienīgā kategorija, kurā vērojams kritums gan mēneša, gan gada laikā, ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos. Tas varētu būt saistīts ar šo preču globālo sadārdzinājumu pēdējā laikā."Pozitīvi, ka patēriņa pieaugumu galvenokārt veicina augošas algas, noturīgs darba tirgus un pakāpeniska pirktspējas uzlabošanās, nevis aizņemšanās vai īslaicīgs pieprasījuma kāpums kādā atsevišķā preču kategorijā," norāda Purgailis.Viņš arī atzīmē, ka mājsaimniecību tēriņi kļūst par arvien nozīmīgāku Latvijas ekonomikas balstu."Ja darba tirgus saglabāsies spēcīgs un reālās algas turpinās augt straujāk nekā cenas, iedzīvotāji, visticamāk, arī gada otrajā pusē saglabās gatavību tērēt, neskatoties uz pesimistisku kopējo patērētāju noskaņojumu," pauž Purgailis, piebilstot, ka tas palīdzēs uzturēt ekonomikas izaugsmi, kamēr ārējais pieprasījums vēl pakāpeniski atkopjas. Savukārt, pieaugot arī eksportam, Latvijas ekonomikas izaugsme kļūs vēl noturīgāka.LETA jau vēstīja, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūnijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājies par 4,8% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā apmēri attiecīgajā periodā pieauga par 4,6%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 5,9%, bet autodegvielas - par 2,4%.

Sabiedrība

Aktuāli

Latvijas iedzīvotāju patēriņu joprojām atbalsta noturīgs darba tirgus un algu pieaugums, taču vienlaikus patērētāju noskaņojums ir pasliktinājies ģeopolitiskās nenoteiktības un inflācijas dēļ, aģentūrai LETA pauda banku ekonomisti, komentējot trešdien publiskotos...

Ekonomisti: Ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ pasliktinājies patērētāju noskaņojums

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...