Lai mazinātu atkarību izraisošo
vielu lietošanu sabiedrībā, ir nepieciešami kompleksi risinājumi, jo vispārēji
aizliegumi un ļoti strikts politiskais regulējums visbiežāk mērķi nesasniedz.
Tā eksperti secināja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu
fakultātes (ESZF) Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pētnieku
organizētajā diskusijā “Kā politiskā regulējuma un tirgus pārmaiņas ietekmē
atkarību izraisošo vielu lietošanu sabiedrībā?”.

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu
fakultātes profesore, Dr.sc.Soc. Aija Zobena diskusijā uzsvēra, ka, lai gan
cilvēki kopumā ir racionālas būtnes, tomēr savā uzvedībā daudz biežāk vadās pēc
pavisam citiem principiem. Paradumi, tradīcijas neviennozīmīgi ietekmē arī
dažādu atkarību izraisošu vielu lietošanu sabiedrībā. Lielākā daļa cilvēku dzer
alkoholu, smēķē cigaretes, labi zinot, ka to darīt ir slikti, ka tas atstāj
kaitīgu ietekmi uz veselību. Tomēr cilvēki turpina šīs vielas lietot,
ierobežojumi, aizliegumi ne vienmēr
strādā. Bieži tie rada tieši pretēju efektu, jo daudz lielāka ietekme uz
cilvēku reālo rīcību ir dažādiem sociālajiem, kulturālajiem faktoriem – ieradumiem,
rituāliem, vēlmei piederēt kādai sociāli grupai, vai tieši otrādi – demonstrēt
savu atšķirību no pārējiem.

Mēģinot risināt atkarības
problēmas sabiedrībā, lēmumu pieņēmēji lielākoties uz tām skatās no makro
perspektīvas – tirgus regulējums,
lietošanas nosacījumi, ko drīkst un ko nedrīkst tirgot, kas ir un kas nav kam
pieejams tām vai citām sociālajām grupām utt. Bet tajā pašā laikā jāsaprot, kā
šie ierobežojumi darbojas mikrolīmenī, pēc kādiem kritērijiem cilvēki vadās
savās ikdienas izvēlēs. Ikdienas ieradumu veidošanos tomēr daudz vairāk nosaka
tieši sociālie un kultūras faktori mikrolīmenī – attiecības ar cilvēkiem,
ar kuriem dzīvojam kopā, satiekamies skolā, darbā, uz ielas, īpaši attiecības
ar tiem cilvēkiem, kas mums ir būtiski.

Aiga Romāne-Meiere, LU pētniece,
biedrības “Resiliences Centrs” valdes locekle atzina, ka Latvijā dažādas
atkarību izraisošas vielas var ļoti viegli iegādāties gan ar sociālo tīklu
starpniecību, gan arī skolās. Skolēni paši ļoti labi zina, pie kā vērsties.
Daļai jauniešu vielu lietošanas pamatā ir sociāla rakstura problēmas –
nabadzība, piedzīvota vardarbība, pamešana novārtā. Viņi ir atraduši veidu, kā
ar vielām aizbēgt no sarežģītās pieredzes un nepatīkamajām emocijām. Šajos
gadījumos nekādi tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi vairs nestrādās un būs
nepieciešama cita veida palīdzība. Jaunieši, kuriem ir uzkrāta negatīvā
pieredze, salīdzinoši ātrāk nonāk līdz dažādu vielu lietošanai, viņiem
parasti trūkst atbalsta personas. Ierobežojumi gan ir noderīgi, lai radītu
papildu šķēršļus jauniešiem, kuri vēl tikai domā par vielu lietošanu. “Jo ilgāk
tiek atlikta pirmā izmēģināšanas reize, jo lielāka iespēja, ka jaunietis nesāks
tās lietot vispār,” atzina Aiga Romāne-Meiere.

<h2>Risinājums – kaitējuma
mazināšanas pieeja</h2>

“Tūkstošiem gadu cilvēki ir
lietojuši un, visdrīzāk, arī turpinās lietot dažādas atkarību izraisošas
vielas. Tomēr dažādu vielu lietošanai ir dažādas sekas. Piemēram, alkohola
lietošanai salīdzinājumā ar cigaretēm var būt daudz smagākas sociālās sekas –
laulības iziršana, darba zaudēšana, bankrots. Nikotīns, savukārt, sociālas
sekas nerada, tam gan ir negatīva ietekme uz paša lietotāja ķermeni. Līdz ar to
atkarību ietekmes mazināšanai būtu lietderīgi ņemt vērā kaitējuma mazināšanas
pieeju, kas paredz kaitīgāko produktu aizstāšanu ar mazāk kaitīgām vielām,”
skaidroja Lietuvas Veselības zinātņu universitātes un Mikola Romera
universitātes Psiholoģijas katedru lektors Ļuds Vincents Sinkevičs (Liudas
Vincentas Sinkevičius). 

“Kontroli un regulāciju ir
svarīgi vērst tajā virzienā, ko mēs reāli varam ietekmēt un izmainīt. Ja
cilvēks lieto atkarību izraisošas vielas, labāk, ja viņš lieto tādas, kuru
ietekme uz organismu un veselību ir mazāka. Jāmaina līdzšinējā pieeja. Šobrīd personai,
kura smēķē, varam tikai pateikt “Beidz smēķēt”, “Atmet”. Ja cilvēks lieto
heroīnu, vai pietiks viņam pateikt, ka tas ir aizliegts un tāpēc jāatmet? Vai
tas dos kādu rezultātu? No psiholoģiskā viedokļa nav lielas atšķirības, vai
cilvēks smēķē cigaretes vai lieto heroīnu. Abos gadījumos cilvēks ir atkarīgs
no vielu lietošanas. Nepietiks ar vienkāršu sarunu vai medikamentu došanu, jo
atkarības nav iespējams izārstēt, tās var tikai kontrolēt,” norādīja Ļ. V.
Sinkevičs.

<h2>Latvijā veidos klīniku
smēķēšanas atmešanai</h2>

Runājot par smēķēšanu, LU
Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors, pneimologs un
alergologs Māris Bukovskis norādīja, ka “smēķēšanu varam raksturot kā hronisku
recidivējošu slimību, kura mums ir pastāvīgi jāārstē. Ja mums ir astmas pacients,
tad mēs viņu ārstējam [slimības saasinājuma gadījumā], savukārt smēķēšanas
atsākšanas gadījumā mēs šo saasinājumu neārstējam.” M. Bukovskis arī
pastāstīja, ka drīzumā Latvijā tiks atklāta privāta smēķēšanas atmešanas
klīnika, kurā tiks ņemta vērā labākā starptautiski uzkrātā pieredze atkarību
ārstēšanas jomā, un tas būs Baltijas mērogā unikāls projekts.

Arī Veselības ministrijas (VM)
Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas
vadītāja vietniece Sanita Lazdiņa atzina, ka atkarību mazināšanas jomā
nepietiek vien ar regulējumu un ierobežojumiem, bet ir jāskatās kompleksi.
Tāpēc Veselības ministrija šobrīd ļoti aktīvi strādā pie programmām, kas ir
mērķētas, lai jauniešus izglītotu un atturētu no atkarību izraisošo vielu
lietošanas uzsākšanas un turpmākas lietošanas. Ļoti lielu uzmanību paredzēts
veltīt arī darbam ar vecākiem. 

S. Lazdiņa uzsvēra, ka “arī
starptautiskās organizācijas iesaka veidot kompleksu pieeju. Vienlaikus ar
ierobežojumiem ir jānodrošina arī atbalsts un izglītošana. Šogad Veselības
ministrijā ir paredzētas vairākas programmas, tostarp viena no tām ir pierādījumos
balstīta atkarību profilakses programma skolās “Unplugged”. Tā ir veidota, lai
atturētu un mācītu kritiski izvērtēt vielu lietošanu, kā arī iemācīt
nepakļauties citu spiedienam un prast pateikt “Nē”. Tiek strādāts arī pie
atbalsta tiem jauniešiem, kuriem jau ir nepieciešama palīdzība, kuri jau ir
atkarīgi un lieto vielas. Strādājam arī pie Ģintermuižas programmas uzlabošanas
un pakalpojumu pieejamības reģionos, kā arī citiem kompleksas pieejas
pasākumiem.”

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka
nepieciešami padziļināti pētījumi par psiholoģiskajiem, medicīniskajiem,
sociālajiem un kultūras faktoriem, kas ietekmē nikotīna un citu atkarību
izraisošo vielu lietošanas prakses sabiedrībā, lai ierobežotu iespējas jauniešiem,
īpaši pusaudžiem, piekļūt atkarību izraisošām vielām, palīdzēt viņiem veidot
jēgpilnas attiecības ar līdzcilvēkiem – darīt visu iespējamo, lai
atturētu viņus no riskiem spert pirmos soļus šajā bīstamajā atkarības izraisošo
vielu pasaulē. Tai pat laikā ir svarīgi saprast, kā efektīvi palīdzēt tiem
cilvēkiem, kas cieš no smagām atkarībām, vēlas, bet nespēj uzvarēt šajā cīņā,
jo viena pieeja, viens risinājums visiem neder.





 <div>*Raksta autors: LU pētnieki</div>

Atkarības

Veselība 

Lai mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu sabiedrībā, ir nepieciešami kompleksi risinājumi, jo vispārēji aizliegumi un ļoti strikts politiskais regulējums visbiežāk mērķi nesasniedz. Tā eksperti secināja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un...

Eksperti: Atkarību problēmu risināšanai nepieciešami kompleksi risinājumi

Tev varētu patikt

Ielādējam...