Ja demokrāti ASV vidustermiņa vēlēšanās iegūtu kontroli pār abām ASV Kongresa palātām, Kongress varētu aktīvāk ierobežot ASV prezidenta Donalda Trampa varu, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.Šrāders pieļāva - ja demokrāti pārņemtu kontroli pār Senātu un Pārstāvju palātu, Tramps varētu kļūt vēl niknāks un pieņemt lēmumus ar prezidenta izpildrīkojumiem. Eksperta ieskatā šādi lēmumi būtu īstermiņa, jo Kongress nodrošina budžetu un abām tā palātām ir liela teikšana par ASV ilgtermiņa prioritātēm gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.Šrāders vērsa uzmanību uz to, ka būs jāvērtē, kā tiks izstrādāts budžets un vai Tramps ar izpildrīkojumiem un piešķirtajiem līdzekļiem varēs panākt kaut ko tādu, kas būtu pretrunā Kongresa nostājai.Eksperts pieļāva divus iespējamos scenārijus - Tramps varētu kļūt vēl neprognozējamāks un nestabilāks komunikācijā par iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem, vai arī samierināties ar zemo popularitātes reitingu un kļūt mierīgāks.Šrāders vērtēja, ka Kongresa ietekme uz iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem pieaug. Viņš norādīja uz Trampa komandas pārstāvju pakāpenisku distancēšanos no prezidenta lēmumiem, to saistot ar Trampa zemo reitingu. Viņš secināja, ka arī republikāņiem jādomā par saviem turpmākajiem reitingiem.Šrāders izteica varbūtību, ka Kongress beidzot varētu sākt ierobežot Trampa varu un lēmumus, kā tas noticis citu prezidentu pilnvaru laikā. Viņš piebilda, ka līdz šim Kongress bijis kluss un nav ierobežojis Trampa rīcību, tieši pretēji - Republikāņu partija, kura kontrolē abas Kongresa palātas, ar likumdevēja palīdzību ir stiprinājusi ASV prezidenta ietekmi.Vērtējot republikāņu izredzes vidustermiņa vēlēšanās, Šrāders pauda, ka Trampa līdzšinējā rīcība ir apgrūtinājusi partijas iespējas saglabāt kontroli pār abām Kongresa palātām. Viņš norādīja uz Trampa solījumiem samazināt cenas, atdzīvināt ekonomiku tā dēvētās rūsas joslas štatos un reģionos un neiesaistīt ASV nevajadzīgos karos.Pētnieka vērtējumā solītais cenu kritums nav īstenojies un dažādi produkti ASV kļūst dārgāki, arī solījums atdzīvināt ekonomiku rūpnieciskajos reģionos nav sasniedzis savu mērķi. Tāpat Šrāders kritiski vērtēja karadarbību pret Irānu, kas bija stratēģiski vāji izplānota. Viņš to saistīja ar dīzeļdegvielas cenu kāpumu, kuru izjūt gan patērētāji, gan dažādas tautsaimniecības nozares un kas, viņaprāt, mazina vēlētāju atbalstu republikāņiem.Pētnieka vērtējumā karam būs negatīvas ilgtermiņa sekas gan attiecībā uz ASV militārajiem resursiem, gan valsts iespējām veidot koalīcijas un attīstīt alianses miera un stabilitātes panākšanai Tuvajos Austrumos.Vienlaikus Šrāders atzina, ka prezidentam nav pilnīgas kontroles pār ekonomiskajiem procesiem. Tos ietekmē arī starptautiskie tirgi un globāli procesi, kas ir ārpus Baltā nama kontroles.Runājot par attiecībām ar sabiedrotajiem, pētnieks uzsvēra, ka ASV partneri izvērtē riskus, kas saistīti ar atkarību no ASV. Viņa ieskatā Tramps ir parādījis, ka uz ASV nevar paļauties.ASV vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Tajās vēlēs visus 435 Pārstāvju palātas balsstiesīgos locekļus un 35 no 100 senatoriem.

Donalds Tramps

Ārvalstīs

Ja demokrāti ASV vidustermiņa vēlēšanās iegūtu kontroli pār abām ASV Kongresa palātām, Kongress varētu aktīvāk ierobežot ASV prezidenta Donalda Trampa varu, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks un...

Eksperts: Ja demokrāti pārņems kontroli pār Senātu un Pārstāvju palātu, Tramps kļūs vēl niknāks

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...