Gluzunovu ģimene ierodas gleznainā Spānijas ciematā, taču tā vietā, lai apskatītu pilsētu, Elīna ar meitu Anabellu uzreiz metas suvenīru veikaliem. Artjoms ar abiem dēliem paliek neizpratnē un neapmierināti – vai tiešām ceļojums tiks pavadīts, staigājot pa veikaliem?

Pēc izbrauciena ar zirgu pajūgu Anabella mammai prasa, vai viņi varētu aiziet iepirkties. Elīna saka, ka sākumā ies uz pilsētu un apsola, ka vēlāk būs laiks veikaliem. Meitene pamana pāri ielai suvenīru veikaliņu un abas ar mammu dodas aplūkot to.

Tikmēr Artjoms cenšas turēt kopā dēlus, bet vecākais dēls sāk niķoties un atsakās turpināt ceļu, jo ir pakritis un savainojies. Artjoms mēģina viņu pierunāt: "Tas taču nekas, celies augšā!" Bet puika turpina raudāt.

Kamēr Artjoms cenšas tikt galā ar dēliem, Elīna un Anabella aplūko suvenīru piedāvājumu. Artjoms kļūst aizkaitināts: "Mēs braucām skatīties pilsētu vai veikalus?" Viņš mēģina sazvanīt Elīnu, taču viņa nepaspēj viņam atbildēt.

Kad Artjoms beidzot ienāk veikalā, viņš uzsprāgst: "Tu nevarēji pacelt telefonu?" Elīna nepaliek atbildi parādā un dusmīgi atcērt, ka viņš visu laiku tikai lamājoties. Strīds saasinās, un Artjoms paziņo, ka ar dēliem dodas atpakaļ uz mašīnu.

"Kā tev kauna nav?!" Elīna ir sašutusi, bet Artjoms paliek pie sava, sakot, ka viņš nav atbraucis pavadīt laiku veikalos. Galu galā Elīna noliek noskatītās suvenīru flīzītes ar viņas un Artjoma iniciāļiem atpakaļ plauktā un paziņo, ka neko nepirks.

Lasi arī:

"Es reāli nesaprotu šo!" Elīnas Gluzunovas acis piesaista Spānijas tūriste