Endometrioze
ir salīdzinoši bieži diagnosticēta ginekloģiska, hroniska saslimšana sievietēm
reproduktīvajā vecumā. Kādi ir šīs slimības simptomi, kā to ārstēt un kādas var
būt sekas endometriozi ignorējot? Atbildes uz šiem jautājumiem lūgsim ārstu
prakses ‘’ Harmonija’’ pieredzējušajai <a target="_blank" href="https://www.siaharmonija.lv/about">ginekoloģei Kristīnei Strazdiņai</a> 

Sakiet lūdzu, kā var atšķirt vienkārši
sāpīgas menstruācijas no endometriozes? Kad jāsāk satraukties?

Endometriozes
simptomi nav specifiski tikai šai saslimšanai, tādēļ tās diagnoze nevar tikt
uzstādīta vadoties tikai pēc simptomiem. Ne visas menstruālās sāpes ir endometriozes radītas un ne
vienmēr endometrioze rada sāpes. Tā var būt arī bez simptomiem un kā nejauša
atradne. Tomēr simptoms, kas varētu liecināt par endometriozi, ir sāpju
cikliskums. Tas nozīmē, ka simptomi attīstās dažas dienas pirms menstruācijam
un izzūd dažas dienas pēc menstruācijām vai simptomi, kas ir tikai menstruāciju
laikā.

Varbūt tad pāriesim pie nākamā jautājumu - kādi ir endometriozes simptomi? 

Kā endometriozes simptomi var būt: 

· sāpīgas menstruācijas jeb dismenoreja

· nemenstruālas hroniskas mazā iegurņa sāpes

· sāpes
dzimumakta laikā jeb dispareūnija

· sāpīga
urinācija jeb dizūrija, ja tai nav infekciozi iemesli

· sāpīga
vēdera izeja jeb disšēzija

Tomēr
endometrioze var būt arī ārpus mazā iegurņa, līdz ar to var būt arī simptomi,
pie kuru paradīšanās ne vienmēr sieviete grieztos pie ginekologa:

· sāpīga
asiņošana no taisnās zarnas

· asinis
urīnā jeb hematūrija

· cikliskas
sāpes plecā

· cikliskas
plaušu problēmas

· ciklisks
klepus, sāpes krūtīs vai klepus ar asiņu piejaukumu

· cikliskas
sāpes rētas rajonā (piemēram ķeizargrieziena rētā)

· nogurums

· neauglība

· citi
cikliski simptomi

Vai ir
zināms, kas izraisa saslimšanu ar endometriozi?

Endometriozes
iemesli vēl joprojām nav līdz galam zināmi. Pastāv vairākas teorijas, bet
neviena no tām nav līdz galam pierādīta. Populārākā no teorijām ir tā saucamā
retrogrādā menstruālo asiņu plūsma, kad menstruāciju laikā endometrija, jeb
dzemdes dobuma funkcionālā slāņa audi caur olvadiem nonāk vēdera dobumā,
piestirpinās peritonejam jeb vēdera dobuma orgānu apvalkam un veido endometriozes
perēkļus. Šajā procesā ir nozīme arī hormoniem, proti estrogēnam.

Tiek diskutēts
arī par ģenētiskiem faktoriem endometriozes attīstībā, kā arī par imūnsistēmas
izraisītu iekaisuma atbildes reakciju.

Vai ir
iespējams kaut ko darīt, lai izvairītos no saslimšanas ar endometriozi?

Diemžēl līdz šim nav pierādītu
zināmu veidu kā samazināt risku saslimt ar endometriozi, bet kā pie jebkurām
hroniskām saslimšanām varam pieturēties pie veselīga dzīvesveida un veselīgas
diētas ar samazinātu alkohola patēriņu un regulārām fiziskajām aktivitātēm. Nav
zināma un skaidra hormonālās kontracepcijas nozīme endometriozes profilaksei,
tā pat nav ģenētisko testu, kas noteiktu risku saslimt ar endometriozi nākotnē.

Kuras sievietes visbiežāk skar endometrioze (vecuma grupa, fiziskie
parametri, citi faktori)?

Endometrioze skar
sievietes reproduktīvā vecumā ( tas ir laika posms starp menarhi jeb pirmajām
menstruācijām pusaudža vecumā un menopauzi), bet tā var joprojām būt
simptomātiska arī pēc menopauzes.

Vai un kā endometrioze ietekmē sievietes auglību un bērniņa ieņemšanu?

Jā, endometrioze
var ietekmēt sievietes auglību, bet ne visas sievietes, kurām ir diagnosticēta
endometrioze ir neauglīgas. Tomēr 30 – 50% sieviešu ar neauglību tiek
diagnosticēta arī endometrioze.

60 – 70% sieviešu
ar diagnosticētu endometriozi spēj spontāni ieņemt bērniņu un normāli iznesāt
grūtniecību.

Tas, kā tieši endometrioze
ietekmēs sievietes auglību, atkarīgs no šīs slimības izplatības un veida. Vai
tā ir kā cistas olnīcās, vai tā ir radījusi saaugumu procesu sievietes mazajā
iegurnī un skārusi arī olvadus, vai tā ir dziļā endometrioze. Atkarībā no
slimības smaguma, atšķiras arī dažādas ārstēšanas metodes un pieeja auglības
funkcijas uzlabošanai.

Kā endometrioze tiek ārstēta? Kas notiek, ja to neārstē?

Endometrioze ir
hroniska saslimšana, tādēļ galvenie
simptomi, ar ko pie šīs saslimšanas jātiek galā ir sāpes un auglības problēmas.<a target="_blank" href="https://www.siaharmonija.lv/services"> Ārstēšana</a> balstās uz to, lai
mazinātu sāpes un uzlabotu sievietes auglības iespējas. Tomēr joprojām nav
vienota viedokļa vai vadlīniju kā ārstēt endometriozi, tādēļ katrai pacientei
piemērotākā ārstēšanas metode tiek piemeklēta individuāli, ņemot vērā dažādus
faktorus: sāpju simptomu smagumu un cikliskumu, vai ir aktuāla <a target="_blank" href="https://www.siaharmonija.lv/services">grūtniecības plānošana</a> un vai tā vēlama
tuvākajā laika vai vēlāk, vai nepieciešama kontracepcija, sievietes vecums,
dažādu ārstēšanas metožu efektivitāte, to riski un blakus parādības, ka arī
pašas slimības veids un smagums, vai tā ir virspusēja endometrioze, olnīcu
cistas vai dziļā endometrioze. Tātad divas sievietes ar endometriozi, katra var
saņemt savu atšķirīgu terapiju, tā pat kā viena sieviete dažādos dzīves posmos
var saņemt atšķirīgu ārstēšanu. To, kura metode katrai sievietei katrā viņas
dzīves periodā ir piemērotākā, piemeklēs ārstējošais ārsts. Tie var būt
pretsāpju līdzekļi, tā var būt hormonāla terapija vai ķirurģiska terapija, ka
arī dažādas šo ārstēšanas metožu kombinācijas.

Kas notiek, ja to
neārstē? Kā jau minēju, endometrioze ir hroniska saslimšana un ārstējam mēs
simptomus. Ja sievietei nav simptomu un endometrioze tiek diagnosticēta
nejauši, ārsts par to informēs un izstāstīs, kas sievietei jāņem vēra, cik
bieži jāveic kontroles izmeklējumi un kādas ārstēšanas iespējas var tikt
pielietotas katrai konkrētai sievietei. 

Pacientes, kurām
ir diagnosticēta endometrioze, bieži uztraucas, vai pastāv risks, ka tā var
pārveidoties ļaundabīgā audzējā. Te atkal jāsaka, ka pētījumi turpinās un
nepieciešami jauni un precīzāki pētījumi. Kopumā endometrioze nav saistīta ar
ievērojami lielāku jebkāda vēža attīstības risku. Lai gan endometrioze ir
saistīta ar lielāku olnīcu, krūts un vairogdziedzera vēža attīstības risku,
absolūtā riska pieaugums, salīdzinājumā ar sievietēm vispārējā populācija, ir
niecīgs: 1,3 uz 100 sievietēm vispārējā populācijā un 2,5 uz 100 sievietēm ar
endometriozi olnīcu vēža gadījumā; 12,8 uz 100 sievietēm vispārējā populācijā
un 13,3 uz 100 sievietēm ar endometriozi krūts vēža gadījumā. Tādēļ sievietēm
ar endometriozi nav jāveic papildus un biežāki ļaundabīgu audzēju skrīninga
izmeklējumi kā sievietēm vispārējā populācijā, ja vien nav papildus riska
faktori, kā, piemēram, ļaundabīgi audzēji ģimenes anamnēzē.

Ginekoloģe
Kristīne Strazdiņa savas pacientes gaidīs <a target="_blank" href="https://www.siaharmonija.lv/">Ārstu praksē ‘’ Harmonija’’</a> Rīgā, Lāčplēša ielā 27,
K-2(5. stāvā). Rakstā apkopotā statistika iegūta no <a target="_blank" href="https://www.eshre.eu/Endometriosis-guideline">https://www.eshre.eu/Endometriosis-guideline</a>.

"ĀRSTU PRAKSE HARMONIJA" SIA

Ginekologs

Veselība 

Endometrioze ir salīdzinoši bieži diagnosticēta ginekloģiska, hroniska saslimšana sievietēm reproduktīvajā vecumā. Kādi ir šīs slimības simptomi, kā to ārstēt un kādas var būt sekas endometriozi ignorējot? Atbildes uz šiem jautājumiem...

Endometrioze – kā ar šo slimību cīnīties un kādas sekas var radīt neārstēšanās

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Endometrioze – kā ar šo slimību cīnīties un kādas sekas var radīt neārstēšanās

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...