EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek
vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu
likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus,
kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu. Bankas “Citadele”
vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene tomēr norāda, ka ir pamats
apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir
pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību
pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā
un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu
bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav
tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels
EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša
izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

Latvijā bankā Citadele 2025. gadā kopējais izsniegto
hipotekāro kredītu apjoms sasniedza 86,06 miljonus eiro un vidējā kredīta summa
bija aptuveni 87 700 eiro ar termiņu uz 23 gadiem. Praksē tas nozīmē, ka šādam
kredītam ar 25 gadu termiņu ikmēneša maksājums pie 2 % EURIBOR būtu aptuveni
458 eiro, pie 2,5 % – aptuveni 483 eiro, pie 3 % – aptuveni 508 eiro, bet pie 4
% – jau aptuveni 560 eiro. 

Salīdzinājumam – citās Baltijas valstīs hipotekāro kredītu
vidējās summas ir lielākas. Lietuvā vidējā hipotekārā kredīta summa ir aptuveni
144 000 eiro. Šādam kredītam, kas ņemts uz 25 gadiem, ikmēneša maksājums pie 2
% EURIBOR būtu aptuveni 732 eiro, bet pie 3 % jau ap 812 eiro. Savukārt
Igaunijā vidējā kredīta summa sasniedz gandrīz 175 000 eiro ar garāku termiņu –
ap 27 gadiem, un attiecīgi arī maksājumi ir lielāki – pie 2 % EURIBOR aptuveni
845 eiro, bet pie 4 % jau virs 1000 eiro mēnesī. Tas parāda, ka procentu likmju
pieaugums būtiski ietekmē mājsaimniecību budžetus visās Baltijas valstīs, un šī
ietekme ir izteiktāka valstīs ar lielākām kredītu summām.

Tomēr galvenais jautājums ir, vai šīs gaidas par
vairākkārtēju procentu likmju paaugstināšanu patiešām piepildīsies. No bankas
skatpunkta tirgi pašlaik pārvērtē strauju procentu likmju paaugstināšanas
iespējamību. Visticamāk, šogad būs tikai viens bāzes procentu likmes pieaugums,
un ECB iespējas būtiski pastiprināt monetāro politiku joprojām ir ierobežotas.

Galvenais iemesls ir izmaiņas ekonomiskajā vidē. Atšķirībā
no 2022. gada, kad inflāciju veicināja gan energoresursu cenas, gan straujais
pakalpojumu cenu kāpums, pašlaik situācija ir ievērojami trauslāka. Eirozona
tikai pakāpeniski atgūstas pēc stagnācijas, un tādas lielas ekonomikas kā
Vācija joprojām balansē starp stagnāciju un recesiju.

Šādos apstākļos strauja procentu likmju paaugstināšana
varētu ne tikai palēnināt ekonomikas atkopšanos, bet arī izraisīt jaunu
lejupslīdes posmu. Darba tirgus jau rāda vājināšanās pazīmes, un algu pieaugums
eirozonā ir palēninājies līdz aptuveni 2 %. Tas nozīmē, ka papildu monetārās
politikas stingrība vēl vairāk ierobežotu iekšējo pieprasījumu.

Ne mazāk svarīgi – pašreizējo inflāciju arvien vairāk nosaka
ārējie faktori – ģeopolitiskā spriedze, energoresursu un izejvielu cenu
svārstības, kā arī piegādes ķēžu traucējumi. Šāda inflācija ir mazāk jutīga
pret procentu likmēm, tāpēc to paaugstināšana tieši neietekmē galvenos cenu
kāpuma cēloņus.

ECB lēmumi balstās uz datiem, kas pieejami ar zināmu nobīdi.
Energoresursu cenu izmaiņas inflācijā parasti atspoguļojas tikai pēc vairākiem
mēnešiem, tāpēc daļa no pašlaik novērojamā cenu spiediena vēl nav pilnībā
redzama oficiālajos rādītājos. Tas ierobežo iespējas pieņemt straujus lēmumus,
balstoties uz vēl nepilnīgiem datiem.

Tāpēc ticamāk, ka ECB šobrīd izmanto stingrāku komunikāciju
kā preventīvu instrumentu, lai stabilizētu inflācijas gaidas un mazinātu
spekulatīvo spiedienu uz cenām, nevis lai signalizētu par neizbēgamu strauju
procentu likmju paaugstināšanu. Tas daļēji skaidrojams arī ar vēlmi izvairīties
no iepriekšējām kļūdām – Covid-19 laikā ECB tika kritizēta par pārāk lēnu
reakciju uz inflāciju.

Galvenais secinājums aizņēmējiem ir skaidrs – finanšu tirgu
gaidas ne vienmēr piepildās. Lai gan procentu likmju kāpuma scenārijs šķiet
ticams, pašreizējā ekonomiskā situācija liecina, ka tas varētu būt ievērojami
mērenāks, nekā prognozēts. Tas nozīmē, ka arī mājokļu kredītu maksājumu
pieaugums, lai gan ticams, nebūs tik straujš, kā šobrīd sagaida tirgi.

Nauda

Kredīts

Banka "Citadele"

Ekonomika

EURIBOR

Māja

Bizness

EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju...

EURIBOR pieaug – ko sagaidīt cilvēkiem ar mājokļa kredītu? Skaidro bankas "Citadele" vadītāja

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...