Līdz ar pavasara iestāšanos dabiski pieaug mūsu ikdienas
aktivitāšu intensitāte un fiziskā slodze, vienlaikus būtiski palielinoties
prasībām pret enerģijas rezervēm, organisma atjaunošanās spējām un imūnsistēmas
darbību. Tomēr pēc ziemas perioda organisms ne vienmēr ir gatavs šādai
dinamikai. Kā apzināti stiprināt organismu, lai sezonu uzsāktu ar maksimālu
funkcionālo kapacitāti un jaudu, stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā
farmaceite Alīna Fleišmane

“Ziemas sezonā līdztekus dažādām saslimšanām un vīrusu
infekcijām, kas noslogo un vājina organismu, iedarbojas arī citi nelabvēlīgi
faktori – ierobežotāks svaigu un pilnvērtīgu uzturvielu klāsts, samazināts
fiziskās aktivitātes līmenis, kā arī zemāks emocionālais tonuss. Šādos
apstākļos var veidoties mikroelementu un vitamīnu deficīts, pavājināties
muskuļu funkcija un imūnās atbildes efektivitāte,” stāsta darmaceite.

“Savukārt pavasarī, iestājoties siltākam laikam un strauji
atsākot sporta, dārza vai citas fiziskās aktivitātes, organisms nereti nespēj
pilnvērtīgi adaptēties pieaugošajai slodzei. Klīniski tas var izpausties kā
pastiprināts nogurums, samazināta fiziskā izturība un paaugstināta uzņēmība
pret saslimšanām. Tāpēc mērķtiecīga un savlaicīga organisma spēcināšana ir
būtisks profilaktisks solis, kas palīdz mazināt pārslodzes risku un nodrošināt
funkcionāli stabilu pāreju uz aktīvo sezonu,” tā Fleišmane.

<h2>Kādi ir svarīgākie vitamīni un minerālvielas aktīvai
ikdienai?</h2>

Pirms intensīvāku fizisko aktivitāšu atsākšanas vitamīni un
minerālvielas var būt nozīmīgs atbalsts organisma spēcināšanā, palīdzot
atjaunot uzturvielu līdzsvaru un sagatavot ķermeni pieaugošai slodzei.

D vitamīns

D vitamīns ir nozīmīgs imūnsistēmas darbībai, kaulu, sirds
un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī normālai muskuļu funkcijai, ietekmējot
fizisko izturību, spēku un atjaunošanos. Latvijas klimatiskajos apstākļos
ziemas periodā saules gaismas nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna
sintēzi, tāpēc pavasarī tā līmenis organismā bieži ir pazemināts.

Lai veicinātu dabisku D vitamīna veidošanos, siltajā sezonā
ieteicams ik dienu uzturēties saulē vismaz 20–30 minūtes, savukārt deficīta
gadījumā nozīmīga var būt arī vitamīna uzņemšana papildus. Ilgstošs D vitamīna
trūkums var palielināt nogurumu, samazināt muskuļu izturību un paaugstināt
traumu risku, īpaši atsākot intensīvākas fiziskās aktivitātes.

B grupas vitamīni

B grupas vitamīni ir būtiski enerģijas ražošanai, nervu
sistēmas darbībai un noguruma mazināšanai. Tie piedalās hemoglobīna sintēzē,
muskuļaudu vielmaiņas procesos un normālu aknu funkciju uzturēšanā. Pieaugot
fiziskajai slodzei, palielinās organisma vajadzība pēc B grupas vitamīniem,
īpaši B1, B2 un B6. To deficīts var izpausties kā nespēks, koncentrēšanās
grūtības un pazeminātas fiziskās un darba spējas, savukārt pietiekams līmenis
palīdz nodrošināt efektīvu enerģijas ieguvi un labāku izturību.

C vitamīns

C vitamīns veicina imūno aizsardzību, kolagēna sintēzi un
antioksidatīvo aizsardzību, vienlaikus piedaloties vairākos fiziskai slodzei
nozīmīgos bioķīmiskos procesos. Paaugstinātas fiziskās slodzes un stresa
apstākļos organisma vajadzība pēc C vitamīna palielinās.

Pietiekams C vitamīna līmenis palīdz mazināt nogurumu,
samazināt oksidatīvo stresu un iekaisuma reakcijas pēc fiziskas slodzes, kā arī
veicina audu atjaunošanos un izturības saglabāšanu.

Cinks

Cinks ir nozīmīgs imūnās atbildes efektivitātei, audu
atjaunošanai, matu un nagu veselībai un normālai vielmaiņas procesu norisei.
Tas piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā, kā arī veicina brūču
dzīšanu un organisma atjaunošanos pēc slodzes.

Cinka deficīts var palēnināt atjaunošanās procesus,
pavājināt imunitāti un paaugstināt uzņēmību pret infekcijām. Tāpat cinks
ietekmē hormonālo līdzsvaru, tostarp testosterona līmeni, kam ir būtiska nozīme
muskuļaudu funkcijā un atjaunošanās procesos.

Magnijs

Magnijs ir būtisks nervu sistēmas un muskuļaudu darbībai, kā
arī vielmaiņai un organisma spējai pielāgoties slodzei. Tas piedalās muskuļu
kontrakcijā un nervu impulsu pārvadē, savukārt tā deficīts var izpausties kā
muskuļu krampji, paaugstināts nogurums, aizkaitināmība un samazināta fiziskā
izturība. Pietiekams magnija līmenis aktīvās sezonas sākumā veicina labāku
atjaunošanos un palīdz mazināt pārslodzes risku.

“Ar daudzveidīgu un sabalansētu uzturu ir iespējams uzņemt
lielāko daļu vajadzīgo vitamīnu un minerālvielu. Taču pie intensīvas fiziskās
slodzes organisma vajadzības var ievērojami palielināties un var būt
nepieciešami uztura bagātinātāji, piemēram, ja laboratorijas analīzēs ir
konstatēts kādas uzturvielas deficīts. Lai nodrošinātu organismam nepieciešamās
vielas, būtiski ir sekot līdzi savai pašsajūtai, konsultēties ar ģimenes ārstu
vai farmaceitu un vismaz reizi gadā veikt asins analīzes,” piebilst farmaceite Fleišmane.

Veselīgs uzturs

Veselības aprūpe

Veselība 

Līdz ar pavasara iestāšanos dabiski pieaug mūsu ikdienas aktivitāšu intensitāte un fiziskā slodze, vienlaikus būtiski palielinoties prasībām pret enerģijas rezervēm, organisma atjaunošanās spējām un imūnsistēmas darbību. Tomēr pēc ziemas perioda...

Farmaceite skaidro – kādi vitamīni mūsu organismam ir jo īpaši svarīgi pavasarī?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...