Galīgajam lasījumam virza ieceri atteikties no finansējuma izcelsmes norādīšanas būvniecībā

<div>Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien otrajam, galīgajam lasījumam virzīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka fiziskām personām, sākot būvdarbus, vairs nebūs jānorāda finansējuma izcelsme.Komisijas sēdē izcēlās diskusija par Zemkopības ministrijas sagatavoto priekšlikumu, kas paredz paplašināt "būvētāja" definīciju, tostarp nosakot, ka būvētājs ir "fiziskā persona, fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, vai kooperatīvā sabiedrība".Saeimas Juridiskā biroja pārstāve pauda, ka piekrītot, ka esošais formulējums par zemnieku vai zvejnieku saimniecībām esot pārāk šaurs un neatspoguļo visas saimnieciskās darbības struktūras, taču, ja regulējums tiek papildināts ar juridiskām personām, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību vai kooperatīvajām sabiedrībām, tad rodas jautājums, kāpēc šādas tiesības tiek piešķirtas daļai no juridiskām personām, bet netiek vērtētas iespējas šādas tiesības piešķirt pārējām juridiskajām personām. Viņa norādīja - ja kādai grupai tiek piešķirta īpaša labvēlība, tad tā ir jāpamato.Tāpat priekšlikumā neesot norādīts, kāda veida kooperatīvi varēs saņemt šādus atvieglojumus, atzīmēja Juridiskā biroja pārstāve.Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis uzskata, ka ierobežojumi, kas nodrošinās, ka likums sasniedz savu mērķi un netiek pārāk plaši interpretēts, veidošoties no būvju klasifikācijas noteikumiem, kuros noteikts, ka būvētājs drīkstot būvēt lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas - kūtis, staļļus, zvērkopības ēkas, segtos voljērus un citas ēkas, kas specifiskas lauksaimniecībai. Viņa traktējumā, ja būvētājs ir kooperatīvs, tas varēs nodrošināt vien lauksaimniecībai vajadzīgo ēku būvēšanu.Opozīcijas deputāts Uģis Mitrevics (NA) piekrita Juridiskajam birojam par to, kāpēc vieniem tiek piešķirtas šādas tiesības, bet citiem nē. Viņš atzīmēja, ka lauksaimniekiem esot paredzēts atbalsts saistībā ar vasarā pieredzētajām lietavām, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ esot bankrotējuši arī citu nozaru uzņēmēji, bet viņiem atbalsts neesot paredzēts. Viņš vaicāja, kāpēc šķūni neļaut būvēt arī tiem, kas nav lauksaimnieki. Miezainis norādīja, ka diskusija par citiem gadījumiem esot vietā, bet šis priekšlikums esot tieši par lauksaimniekiem.Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) aicināja strādāt ar tiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti. "Ja grozījumi būs pieņemti, tad redzēsim, pēc tam varam atvērt par šo diskusiju, vai tas ir nepieciešams," teica Burovs.Gatis Liepiņš (JV) pauda, ka priekšlikums esot vērā ņemams, bet reizē tas esot diskutabls gan juridiski, gan pēc būtības. Viņš uzsvēra, ka likums atvērts steidzamības kārtībā, esot tikai viens lasījums, lai izrunātu "pietiekami diskutablu grozījumu".Komisijā netika atbalstīts "Jaunās vienotības" (JV) deputātu - Viestura Zariņa, Liepiņa, Ingas Bērziņas - priekšlikums no likumprojekta izslēgt pantu, kas paredz, ka "iesniedzot iesniegumu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei būvētājam - fiziskai personai - būvniecības informācijas sistēmā nav jānorāda informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi".Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Inga Mukāne norādīja, ka šai pašlaik spēkā esošajai prasībai, no kuras ZZS vēlas atvbrīvoties, esot preventīvs efekts - šādā veidā tiekot disciplinēta fiziskā persona, mudinot padomāt, vai visi ienākumi, no kuriem būve tiek finansēta, ir deklarēti. Viņa norādīja, ka šī informācija tiekot vērtēta kopsakarā ar VID pieejamo informāciju, izmantota, lai pieņemtu lēmumu, kā turpmāk strādāt ar attiecīgo fizisko personu.Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks aicināja saglabāt pašreizējo deklarēšanās principu, skaidrojot, ka šī prasība vairāk sargājot godprātīgos un ļaujot viņiem neuzdot papildu jautājumus par ieņēmumu izcelsmi. Viņš minēja, ka šī aktivitāte ir daļa no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, un samazinot ēnu ekonomiku, tiek iegūti papildu ienākumi budžetā. "Ja regulējumu padarām elastīgāku un plašāku, tad skaidrs, ka mūsu sekmes ar ēnu ekonomikas ierobežojumu potenciāli samazinās," teica Upenieks.Jau ziņots, ka ZZS ceturtdienas Saeimas sēdē kopā ar opozīciju virzīja priekšlikumu atcelt prasību norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi.Par šīs pavisam nesen spēkā stājušās prasības atcelšanu nobalsoja 46 deputāti no ZZS un opozīcijas partijām, savukārt "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" kopumā ap 30 deputāti pārsvarā atturējās vai balsoja pret.Pirms balsojuma deputāts Viesturs Zariņš (JV) sacīja, ka šī ir neierasta prakse - ar grozījumiem likumā labot Ministru kabineta noteikumus. Viņš pauda skepsi par aicinājumu atcelt prasību norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi, jo ir pārliecināts, ka prasība nav nemaz tik apgrūtinoša, jo pat nav noteikts, ka finansējuma izcelsme būtu kā īpaši jāpierāda.Likumprojekta autori no ZZS savukārt klāsta, ka grozījumu mērķis esot atvieglot administratīvo slogu būvniecības procesā un nodrošināt lielāku skaidrību par gadījumiem, kad būvdarbus drīkst veikt pašu spēkiem.Ar grozījumiem tikšot precizēts, ka būvniecības ierosinātājs var būt pats būvētājs, ja būvē savām vajadzībām. Tāpat ar izmaiņām Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt citus gadījumus, kad būvētājs var veikt darbus.Likumprojekta anotācijā apgalvots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu birokrātiju, īpaši fiziskām personām un lauksaimniecības saimniecībām, kā arī piesaukta nepieciešamība "nodrošināt elastību militāro objektu būvdarbos". ZZS domā, ka prasība norādīt finansējuma avotu fiziskām personām neesot samērīga, ņemot vērā ilgstošu būvniecības procesu un nevainīguma prezumpciju.Prasība, sākot ēkas būvniecību, visām fiziskajām personām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt naudas izcelsmi, par kuru plānots finansēt būvniecību, stājās spēkā šī gada 1. novembrī. Tas ir viens no pasākumiem, kas iekļauts ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, jo tiek uzskatīts, ka privātajā būvniecībā ir liela "pelēkā daļa".Šī deklarēšanās notiek, BIS atzīmējot vienu vai vairākas no četrām piedāvātajām iespējām - "Algota darba ienākumi", "Ienākumi no saimnieciskās darbības", "Aizdevums" vai "Cits ienākumu veids".Priekšlikums par finansējuma izcelsmes norādi privātpersonai BIS Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027. gadam tika iekļauts pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas kā profilakses pasākums, jo tas liek personai pārdomāt, vai būvniecībai plānotie līdzekļi ir legāli, noteikumu anotācijā bija norādījusi Ekonomikas ministrija, kuru vada ZZS politiķis Viktors Valainis.</div>

Nauda

Būvniecība

Politika

360 Ziņas

Sabiedrība

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien otrajam, galīgajam lasījumam virzīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka fiziskām personām, sākot būvdarbus, vairs...

Galīgajam lasījumam virza ieceri vairs nelikt privātpersonām norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...