Vidējā bruto alga Latvijā šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi 1886 eiro, uzrādot mērenu 4,3 procentu pieaugumu pret pagājušo gadu. Kā norāda vadošie banku ekonomisti, tas liecina par sen neredzētu algu izaugsmes bremzēšanos. Salīdzinājumam — pēdējos piecos gados algas valstī skrējušas uz priekšu ar vidēji desmit procentu kāpumu gadā.Statistikas dati atklāj izteiktu atšķirību starp nozarēm un sektoriem. Privātajā sektorā atalgojums audzis par 5,4 procentiem, sasniedzot vidēji 1876 eiro, kamēr sabiedriskajā sektorā pieaugums bijis būtiski lēnāks — vien 2,1 procents. Valsts sektorā tik vājš algu pieauguma temps fiksēts pēdējo reizi aptuveni pirms desmit gadiem, ko eksperti skaidro ar stingrajiem budžeta ierobežojumiem. Rezultātā pirktspēja pat faktiski samazinājusies tādas nozarēs kā valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība un veselības aprūpe, kā arī būvniecībā. <blockquote>Tikmēr relatīvi spēcīgs algu kāpums saglabājas finanšu, IT pakalpojumu un rūpniecības sektorā.</blockquote>Kopumā strādājošo reālā pirktspēja valstī augusi vien par 1,1 procentu, jo algu pieaugums tikai nedaudz apsteidz trīs procentu inflāciju. Ekonomisti prognozē, ka arī gada otrajā pusē un nākamgad straujš atalgojuma lēciens nav gaidāms un algas varētu augt mērenā 4,5 līdz 5 procentu robežās. Nākotnē galvenais dzinulis tālākai algu izaugsmei būs tieši uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes celšana.

Algas

Sabiedrība

Vidējā bruto alga Latvijā šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi 1886 eiro, uzrādot mērenu 4,3 procentu pieaugumu pret pagājušo gadu. Kā norāda vadošie banku ekonomisti, tas liecina par sen neredzētu algu...

Iedzīvotāju pirktspēja pieaug vairs tikai par 1%: ekonomisti skaidro, kāpēc algu "treknie gadi" ir garām

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...