Latvijas Mikologu biedrība aicina ziņot par šā gada sēni -
daivaino čemureni, informēja mikoloģe Diāna Meiere.

Daivainā čemurene (Grifola frondosa) Latvijā ir reti
sastopama, tā aug pie vecu ozolu pamatnēm mežos, alejās, parkos,
lauksaimniecības zemēs.

Pašlaik ir sēnes augšanas periods, un Mikologu biedrība
aicina atradējus par to ziņot portālā "dabasdati.lv",
"Facebook" grupā "Latvijas Mikologu biedrība un draugi" vai
uz e-pastu "mikologu.biedriba@inbox.lv".

Meiere skaidro, ka šogad dabas datu novērojumu portālā
"Dabasdati.lv" ziņoti vien pieci šīs sugas novērojumi, Latvijas
Mikologu biedrības sociālo tīklu "Facebook" grupā "Latvijas
Mikologu biedrība un draugi" saņemti seši novērojumi. Savukārt, pārbaudot
iepriekšējo gadu atradnes Siguldas novadā, divās vietās daivainā čemurene vairs
netika atrasta. Tas mudina secināt, ka suga tomēr ir retāk sastopama, nekā
iepriekš uzskatīts.

Mikoloģe norāda, ka šobrīd vēl turpinās sezona, kad ir
iespējams atrast šo krāšņo, izteiksmīgo sēni, kas aug pie Latvijas nacionālā
simbola - ozola saknēm.

Iedzīvotāji aicināti šajā rudenī apsekot dižozolus un citus
lielus ozolus un ziņot par novērotām daivainajām čemurenēm dabas novērojumu
portālā "Dabasdati.lv". Savukārt, ja kāds daivaino čemureni ir
novērojis iepriekšējos gados, sēņu pētnieki lūdz pārbaudīt šīs atradnes un
ziņot, vai sugu izdevies atkārtoti novērot.

Daivainā čemurene pieder pie piepju sēņu grupas, tā noārda
atmirušu ozolu koksni. Reizi gadā, rudenī, veidojas sporas veidojošie
augļķermeņi. Tie ir lieli, sīksti, var saglabāties vairākas nedēļas, bet līdz
nākamajam pavasarim var saglabāties vien tumšas cepurīšu atliekas. Tās aug
galvenokārt pie vecu ozolu pamatnēm, reizēm vairākus metrus no koka uz saknes,
vai pie veciem ozolu celmiem. Sēne sastopama mežos, parkos, alejās, arī pie
individuāli augošiem lieliem ozoliem ganībās un citās lauksaimniecības zemēs.

Eiropā šī suga aug galvenokārt uz ozoliem, bet atzīmēta arī
uz citiem lapu kokiem, piemēram, gobas, skābarža, bērza, dižskābarža, kļavas un
kastaņas.

Augļķermeņi viengadīgi, veido lielu čemuru no daudzām
mēlesveida cepurītēm, kuru kātiņi atiet no kopējas pamatnes. Visa augļķermeņa
diametrs līdz 50 (60) centimetri (cm), svars - pat 20 kilogrami, atsevišķas
cepurītes platums līdz 4-8 cm, biezums līdz 1 cm. Virspuse cepurītēm sākumā
gaiši pelēkbrūna, vēlāk kļūst tumšāka līdz pat tumši brūnai veciem
eksemplāriem, nedaudz joslaina.

Konsistence sīksta, kaltēta veidā - trausla. Mīkstums ir
balts līdz gaiši krēmkrāsas, ar patīkamu smaržu. Daivainā čemurene sastopama
ziemeļu puslodē, atrasta arī Austrālijā un Jaunzēlandē. Eiropā sastopama reti,
un tās populācija samazinās veco mežu platību samazināšanās un lielo lapu koku
izciršanas dēļ. Pēc speciālistu vērtējuma Eiropā tā ierindota gandrīz
apdraudēto sugu (near threatened) kategorijā.

2023.gadā paiet 20 gadi kopš Latvijas Mikologu biedrības
dibināšanas. Daivainā čemurene izvēlēta par gada sēni, jo tās lielajā čemurā
bagātīgi saaugušās cepurītes ir kā daudzie biedrības biedri, aktīvā "sēņu
vērotāju" kustība, kas ir izaugusi un aizvien plešas platumā biedrības
darbības 20 gadu laikā, skaidro Meiere.

Reģionos, kur tā sastopama bieži, tiek izmantota pārtikā, kā
arī kultivēta. Austrumu valstīs tiek uzskatīta par ārstniecisku un pazīstama ar
nosaukumu Maitake. Notiek arī sēnes pētījumi klīniskajā medicīnā, un tās ir
perspektīvas jaunu medicīnas preparātu izstrādei.

Sēnes

Daba

Dārzs

Latvijas Mikologu biedrība aicina ziņot par šā gada sēni - daivaino čemureni, informēja mikoloģe Diāna Meiere. Daivainā čemurene (Grifola frondosa) Latvijā ir reti sastopama, tā aug pie vecu ozolu pamatnēm...

Iedzīvotājus aicina ziņot par Latvijā reti sastopamo sēni - daivaino čemureni

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...