Kas kopīgs Japānas Okinavas, Itālijas Sardīnijas un Kostarikas Nikoijas iedzīvotājiem? Viņi visi dzīvo tā sauktajās "zilajās zonās" - vietās pasaulē, kur cilvēki ne tikai dzīvo ilgāk, bet arī veselīgāk. Viņu dzīvesveids atklāj universālas likumsakarības, kuru ievērošana var būtiski pagarināt mūžu. Kā šīs likumsakarības piemērot mūsdienās, izmantojot viedās tehnoloģijas?Ķermenim jākustas, prātam - jānomierinās"Zilās zonas" ir pieci reģioni pasaulē, kuros cilvēki dzīvo visilgāk un visretāk slimo ar hroniskām slimībām. Okinava (Japāna), Sardīnija (Itālija), Nikoija (Kostarika), Ikārija (Grieķija) un Loma Linda (Kalifornija, ASV) - šie reģioni kļuva par ilgdzīvotības pētījuma pamatu, ko veica pētnieks Dans Bītners sadarbībā ar "National Geographic" un "Blue Zones" komandu.Viens no skaidrākajiem secinājumiem - šo reģionu iedzīvotāju labā pašsajūta nav atkarīga no sporta zāles apmeklējumu biežuma vai stingrām rutīnām, bet gan no dabiskas, ikdienā integrētas kustības. Sardīnijā cilvēki daudz staigā pa kalnainām vietām, Okinavā rūpējas par saviem dārziem, bet Nikoijā cilvēki ir fiziski aktīvi no rīta līdz vakaram - viņu vide un dzīvesveids veicina kustību dabiski.Otrs būtisks faktors - spēja tikt galā ar stresu. Lai gan grūtību netrūkst nevienam, "zilajās zonās" dzīvojošie ikdienā ievēro rutīnas, kas palīdz stresu mazināt: japāņi praktizē rīta lūgšanas vai atmiņu rituālus, grieķi bauda pēcpusdienas snaudu, bet itāļi dienas beigās pulcējas pie vakariņu galda kopā ar tuviniekiem. Šādas darbības palīdz mazināt kortizola līmeni organismā, stiprina emocionālo noturību un uzlabo miegu.Veselības diagnostika uz plaukstas locītavasStraujajā dzīves ritmā ilgmūžības principus ievērot nav viegli, taču mūsdienās viedās tehnoloģijas palīdz tos īstenot. Kā norāda Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā Mikus Tillers, jaunākie viedpulksteņi ne tikai seko līdzi svarīgākajiem fizioloģiskajiem rādītājiem, bet arī veicina veselīgu ieradumu veidošanu. Mūsdienās viedpulksteņi mēra ne tikai galvenos ilgmūžības rādītājus - sirdsdarbības ritma mainīgumu (HRV) un maksimālo skābekļa patēriņu (VO2 max), bet arī artēriju stīvumu, elpošanas funkcijas, skābekļa līmeni asinīs un citus. Tas ir kā neliels diagnostikas centrs uz rokas, kas palīdz laikus pamanīt organisma izmaiņas," skaidro Mikus Tillers.Būt vajadzīgam - viens no ilga mūža noslēpumiemPētījumi no "zilajām zonām" rāda, ka tikpat nozīmīgi ilgmūžībai ir cilvēku savstarpējās attiecības un viņu dzīves uztvere. Sardīnijā ģimenes bieži dzīvo kopā vai tuvumā - tas veicina emocionālo drošību un starppaaudžu atbalstu. Okinavā pastāv "moai" - mazas draugu grupas, kas uztur attiecības visu mūžu un rūpējas cits par citu kā ģimene. Nikoijā cilvēki aktīvi iesaistās kopienas dzīvē - vientulība tur ir retums. Ilgmūžīgie cilvēki bieži vien ir attiecībās, uztur ciešas saites ar bērniem un mazbērniem, un šie sociālie sakari veicina veselīgus ieradumus.Vēl viens svarīgs ilga mūža faktors - dzīves jēga. Cilvēki, kuriem tā ir, retāk cieš no depresijas, mazāk izjūt stresu, ātrāk atgūstas pēc slimībām un dzīvo ilgāk. Pat vienkāršas ikdienas lietas - rūpes par tuviniekiem, brīvprātīgais darbs vai radoša nodarbe - var kļūt par būtiskiem emocionālās veselības avotiem.Galu galā ilgmūžība nav tikai gēnu loterija - tā ir dzīvesveida izvēle, kas balstīta attiecībās, mērķtiecībā un līdzsvarā.Informāciju sagatavoja Lauris Kupčs, Huawei Consumer Business Group mārketinga komunikāciju vadītājs Latvijā.

Veselība

Kas kopīgs Japānas Okinavas, Itālijas Sardīnijas un Kostarikas Nikoijas iedzīvotājiem? Viņi visi dzīvo tā sauktajās "zilajās zonās" - vietās pasaulē, kur cilvēki ne tikai dzīvo ilgāk, bet arī veselīgāk. Viņu...

Ilgmūžība nav tikai gēnu loterija – ko dara tie, kuri dzīvo ilgāk?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...