Krievija pastiprināti novēro NATO militārās aktivitātes Baltijas jūrā, kā arī īsteno spēka demonstrācijas un provokācijas, tā norāda Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD), vērtējot Krievijas militārās aktivitātes Latvijas tuvumā.

Dienesta publiskotajā apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā skaidrots, ka Krievija īsteno tādas spēka demonstrācijas un provokācijas kā, piemēram, nesankcionētu gaisa telpas robežas pārkāpšanu, agresīvu pietuvošanos NATO dalībvalstu lidmašīnām un kuģiem, tādējādi palielinot nejaušu militāru incidentu draudus.

Šo provokāciju mērķis, visticamāk, ir iebiedēt un testēt potenciālo pretinieku. Vienlaikus nav izslēgti mēģinājumi diskreditēt reģiona valstu reakcijas un aizsardzības spējas, norāda MIDD.

Izlūkdienests atklāj, ka Krievijas bruņoto spēku reformas ietvaros 2024. gadā Latvijas robežai pieguļošais Rietumu kara apgabals tika reorganizēts, tā vietā izveidojot Ļeņingradas un Maskavas kara apgabalus. Formāli tā ir Krievijas atbilde uz Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, skaidro MIDD.

Jaunizveidotais Ļeņingradas kara apgabals ir atbildīgs par ziemeļrietumu stratēģisko virzienu, kas aptver Baltijas valstis un Skandināviju. Tikmēr Maskavas kara apgabals ir atbildīgs par Centrāleiropas un daļēji Ukrainas virzienu un, visticamāk, tam paredzēts cieši sadarboties ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem, teikts pārskatā.

MIDD arī norāda, ka paralēli karam Ukrainā Krievija vismaz formāli ir uzsākusi jaunu vienību veidošanu un esošo vienību pārformēšanu atbilstoši deklarētajam bruņoto spēku reformas plānam. Piemēram, Karēlijā ir izveidots jauns armijas korpuss, bet Latvijai vistuvāk izvietotās 6. vispārējā karaspēka armijas sastāvā esošās abas motostrēlnieku brigādes tiek pārveidotas par divīzijām. Baltijas flotes jūras kājnieku brigādi, kas izvietota Kaļiņingradas eksklāvā, plānots pārformēt par divīziju.

Izlūkdienesta pārskatā skaidrots, ka jaunu vienību veidošana vai paplašināšana pagaidām vēl nenozīmē reālu spēku pieaugumu Latvijas robežu tuvumā, jo lielākā daļa Krievijas militāro resursu joprojām tiek novirzīti uz Ukrainu.

MIDD norāda, ka Krievijā notiek apjomīga militārā reforma, kuras ietvaros plānots palielināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu no viena līdz pusotram miljonam karavīru. Nozīmīgākās izmaiņas plānotas tieši rietumu stratēģiskajā virzienā.

"Ticams, ka pilnīgu reformas mērķu sasniegšanai būs vajadzīgi vairāki gadi, iespējams, pat dekāde, taču sagaidāms, ka Krievijas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs Latvijas pierobežā sāks pieaugt, samazinoties karadarbības intensitātei Ukrainā," vērtē dienestā.

Vienlaikus dienestā uzsver, ka pašreizējos apstākļos Krievijai nav militāro spēju vēl vienai stratēģiska līmeņa sauszemes operācijai.