Pamatlikumam neatbilst Jūrmalas domes iecere apbūvēt 15 hektāru meža

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, informēja tiesā.Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas teritorijas plānojumā tika grozīts atsevišķu zemes vienību izmantošanas veids, mainot funkcionālo zonējumu zemes vienībām "Stirnurags 0601", "Bulduri 4508", "Bulduri 5912", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem.Paredzot, ka strīdus teritorijas ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai un tajās esošajiem aizsargājamajiem augiem, īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.ST norāda, ka nolūkā sekmēt valsts ilgtspēju ir izveidota attīstības plānošanas sistēma, kurā tiek izstrādāti citstarp teritorijas plānošanas dokumenti. Viens no teritorijas plānošanas mērķiem saskaņā ar ilgtspējas principu ir saglabāt un veidot kvalitatīvu vidi esošajām un nākamajām paaudzēm.Ilgtspējas princips tiek īstenots arī ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā nosaka attīstības prioritāros mērķus un telpiskās attīstības perspektīvu. Savukārt teritorijas plānojumam jābūt izstrādātam atbilstoši minētajai stratēģijai. Tiesa secina, ka Jūrmalas dome, veicot Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu stratēģisko novērtējumu, nav izpildījusi pienākumu teritorijas izmantošanu saskaņot ar Jūrmalas attīstības stratēģiju 2010.-2030. gadam.Proti, attīstības stratēģijā noteikts, ka nedrīkst sadrumstalot lielos mežu masīvus un jāsaglabā kāpu ekosistēma, jāaizsargā dabas vērtības un dabas teritorijām jābūt pieejamām, ļaujot ikvienam baudīt dabas tuvumu pilsētā.Turklāt stratēģiskajā novērtējumā arī nav izpildīts pienākums savlaicīgi un precīzi izvērtēt un pamatot kaitējumu, ko apstrīdēto normu īstenošana varētu radīt videi. Jūrmalas dome jau teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas gaitā saņēma kompetento iestāžu un Jūrmalas aizsardzības biedrības piesaistīta sugu un biotopu eksperta viedokļus par to, ka apbūvei strīdus zemes vienībās būs neatgriezeniska ietekme uz īpaši aizsargājamu biotopu "mežainas piejūras kāpas" un tajā esošajām īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.Neraugoties uz to, Jūrmalas dome precīzu kaitējuma videi izvērtēšanu un pamatošanu atlika uz detālplānojuma izstrādes stadiju, lai gan minētās darbības tai bija jāveic jau teritorijas plānojuma pieņemšanas stadijā. Tāpēc, nosakot apbūvi kā plānoto strīdus zemes vienību izmantošanu, nav izvērtēts risks, ka varētu tikt pārkāptas sugu un biotopu, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzību regulējošās tiesību normas. Tādējādi apstrīdēto normu stratēģiskais novērtējums ir veikts nepienācīgi un izskatāmajā lietā tas radījis būtisku procesuālu pārkāpumu.ST secina, ka Jūrmalas domei nolūkā nodrošināt teritorijas plānojuma grozījumu ilgtspēju bija pienākums pamatot arī to, ka ar apstrīdētajām normām panākts līdzsvars starp vides aizsardzības, sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Proti, tai bija jāpamato, ka sabiedrības ieguvums pārsniedz iespējamo kaitējumu videi, tomēr teritorijas plānojuma grozījumu dokumentos nav sniegts datos balstīts pamatojums, kas to apliecinātu.Līdz ar to tiesa atzina, ka Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošo noteikumu pieņemšanā ir pārkāpti ilgtspējas, piesardzības un izvērtēšanas principi un tās neatbilst Satversmes 115. pantam.Apstrīdētās normas skar ne tikai Jūrmalas iedzīvotāju tiesības, bet arī sabiedrību kopumā. ST uzdevums ir pēc iespējas mazināt sabiedrības tiesību aizskārumu un novērst iespēju, ka apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā varētu rasties neatgriezeniskas sekas. Tāpēc apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, proti, no 2024. gada 6. februāra.Tiesa norādīja, ka viens no teritorijas plānošanas principiem - pēctecības princips - teritorijas plānojumu ļauj atcelt, tikai nodrošinot to, ka attiecīgajā teritorijā ir spēkā kāds cits teritorijas plānojums. Tādējādi ST atzina, ka attiecībā uz strīdus zemes vienībām ir spēkā iepriekšējā, ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma normas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 5. februārim.ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Jūrmala

360 Ziņas

Satversmes tiesa (ST)

Satversme

Sabiedrība

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, informēja tiesā. Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas teritorijas plānojumā tika grozīts atsevišķu zemes...

Jūrmalas lēmums paplašināt apbūves teritorijas atzīts par neatbilstošu Satversmei

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...