
Kaķis un suns. FOTO: @IlonaBurschl, pixabay,com
Kad pavasaris atver logu siltākam gaisam un ziedputekšņi dejo gaisā, tas daudziem liek vairāk smaidīt, taču mājdzīvnieku saimniekiem reizēm nākas saraukt pieri. Draiskulīgais suns pēkšņi berzē ķepas un kasās, mierīgais kaķis šķauda un raud ar acīm — vai tas ir kas nopietns, vai vienkārši pavasaris ir atnācis ar visu savu ziedputekšņu spēku?
Pirmās pazīmes, ka alerģija dzīvniekiem var būt klāt
Līdzīgi kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem pavasaris var nest alerģisku reakciju uz
apkārtējo vidi — īpaši ziedputekšņiem, zālēm un koku putekšņiem. Mājdzīvnieks
var sākt biežāk kasīties, laizīt ķepas, parādās apsārtums uz ādas vai pat
izkrīt spalva noteiktos laukumos. Nieze ir visbiežāk novērotais simptoms — tas
var būt nemitīgs niezes cikls, kas dzīvnieku nomoka gan dienā, gan naktī.
Šķaudīšana un asarojošas acis, īpaši suņiem, var izskatīties pēc saaukstēšanās,
taču, ja šie simptomi turpinās vairākas dienas bez temperatūras vai citiem
akūtas infekcijas simptomiem, ir pamats domāt par alerģiju. Arī ausu iekaisumi
— bieža ausu kasīšana, galvas kratīšana, nepatīkama smaka vai izdalījumi — var
būt daļa no alerģiskas reakcijas.
Kā atšķirt alerģiju no citām veselības problēmām
Uztrauktam saimniekam vislielākais izaicinājums ir saprast — vai tiešām
vainojama alerģija? Ne vienmēr simptomi ir viennozīmīgi. Parazitāras
infekcijas, piemēram, blusas vai ērces, var izraisīt līdzīgu niezi un ādas
problēmas. Arī dažādas baktēriju vai sēnīšu infekcijas izpaužas līdzīgi. Tāpēc
svarīgi novērot, vai simptomi atkārtojas noteiktā laikā gadā, piemēram, tieši
pavasarī.
Pavasara alerģija dzīvniekiem bieži parādās sezonāli — tā sākas, kad sāk ziedēt
koki un zāles, un mazinās rudenī. Ja šī ir ne pirmā reize, kad mīlulis šādi
jūtas tieši siltajos mēnešos, tā jau var būt būtiska norāde uz alerģiju.
Tomēr skaidru atbildi bieži var sniegt tikai veterinārārsts. Viņš izvērtēs
simptomus, iespējams, ieteiks veikt alerģijas testus vai izslēgšanas diētas,
lai atrastu kairinātāju. Pašdiagnostika šajā gadījumā var radīt vairāk problēmu
nekā labuma, īpaši, ja dzīvniekam tiek dotas cilvēkiem paredzētas zāles bez
konsultācijas.
Kad laiks doties pie vetārsta
Saimnieka rūpes un instinkts palīdzēt ir saprotamas un ļoti svarīgas. Tomēr ir
brīži, kad pašiem tikt galā vairs nav prātīgi. Ja dzīvnieks intensīvi kasās,
skrāpē ādu līdz asiņošanai, ja ausis ir pietūkušas, sāpīgas vai ar
izdalījumiem, vai ja acis pastāvīgi asaro un šķiet iekaisušas — tas viss ir
signāls, ka nepieciešama profesionāla palīdzība.
Arī izmaiņas uzvedībā — nemiers, miega traucējumi, atteikšanās ēst — var būt
saistītas ar diskomfortu, ko rada alerģija. Jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo
mazāk ciešanu dzīvniekam un mazāk raižu saimniekam.
Veterinārārsts ne tikai palīdzēs noteikt diagnozi, bet arī piedāvās piemērotu
ārstēšanu — iespējams, medikamentus niezes mazināšanai, īpašu kopšanu vai
uztura korekcijas. Dažkārt pietiek ar nelielām izmaiņām ikdienā, lai dzīvnieks
atkal justos labi.
Mierīgāks pavasaris visiem
Pavasaris nav jāpavada raizēs un dzīvnieka skrāpēšanās skaņās. Zinot, kā izpaužas alerģija dzīvniekiem, un laicīgi reaģējot, var palīdzēt savam četrkājainajam draugam šo laiku izdzīvot daudz mierīgāk. Rūpes, novērošana un savlaicīga vēršanās pie speciālista — tie ir soļi, kas palīdzēs ne tikai mīlulim justies labāk, bet arī saimniekam būt mierīgākam.
Jo pavasaris taču ir domāts kopīgiem piedzīvojumiem, nevis niezes cīņām.
Lapsa ar astoņiem lapsēniem mitinās zem dārza mājiņas Jāņupē

Kaķis un suns. FOTO: @IlonaBurschl, pixabay,com