Pavasara rīti var būt īpaši. Saule lēnām silda zemi, viss sāk zaļot, un gaiss piepildās ar dzīvības smaržu. Tomēr daudzi vecāki tieši šajā laikā sāk pamanīt, ka viņu bērni biežāk šķauda, berzē acis vai sūdzas par aizliktu degunu. Vai tā ir vienkārša saaukstēšanās vai tomēr bērnu alerģija pavasarī? Atšķirt šos divus var būt īsts izaicinājums, taču uzmanīgs novērotājs spēj ieraudzīt svarīgās nianses.
Simptomi, kas šķiet līdzīgi, bet tomēr atšķiras
Gan saaukstēšanās, gan alerģija var sākties ar šķaudīšanu un tekošu degunu. Taču, ja simptomi ilgst vairāk nekā nedēļu, nemainās un nav pievienojusies temperatūra vai vispārējs nespēks, iespējams, vainojama ir alerģija. Bērnu alerģija pavasarī bieži izpaužas ar pastiprinātu acu niezi, asarošanu un caurspīdīgām deguna izdalījumiem. Atšķirībā no vīrusu infekcijas, alerģija neizraisa drudzi un nesamazina bērna apetīti. Nereti alerģiski bērni saglabā enerģiju un labu garastāvokli, neskatoties uz nepatīkamajiem simptomiem.
Pavasara ziedēšanas laiks sakrīt ar bērnu uzturēšanos ārā, rotaļām parkos un pastaigām, tāpēc alerģijas simptomi var šķist pastāvīgi. Ja bērns šķauda īpaši intensīvi tieši pēc laika pavadīšanas ārā vai pēc pastaigas vējainā dienā, tas var būt nozīmīgs mājiens par sezonālo alerģiju.
Ieklausīties un vērot – svarīgāk nekā šķiet
Reizēm pietiek tikai ar mazliet lielāku vērību, lai saskatītu kopainu. Ja bērna simptomi atkārtojas katru gadu vienā un tajā pašā laikā, tas jau vien ir spēcīgs iemesls aizdomām par alerģiju. Arī tas, kā bērns reaģē uz dažādām situācijām – piemēram, vai deguns aizkrīt, kad tiek pļauts zāliens vai zied koki –, var daudz pastāstīt.
Vērtīgi ir arī pierakstīt simptomus, to intensitāti un ilgumu. Mazs piezīmju blociņš vai telefona piezīme var kļūt par lielisku sabiedroto ceļā uz sapratni par bērna veselību. Ja bērna acis kļūst sarkanas un niez bez redzama iemesla, vai ja simptomi pazūd pēc pavadīta laika telpās, tas liecina, ka iemesls varētu būt apkārtējā vide, nevis infekcija.
Kad meklēt palīdzību – labāk par agru nekā par vēlu
Lai arī pirmajā brīdī var šķist, ka simptomi ir pārāk viegli, lai dotos pie
ārsta, speciālista viedoklis var būt izšķirošs. Bērnu alerģija pavasarī bieži
sākas nemanāmi, bet, laikus nesniedzot atbalstu, tā var pastiprināties vai
radīt komplikācijas, piemēram, alerģisku astmu.
Ja simptomi atkārtojas vai neizzūd divu nedēļu laikā, ja bērns sāk sūdzēties
par apgrūtinātu elpošanu, klepu vai ja redzami traucēta miega kvalitāte,
noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai alergologa. Jo ātrāk noskaidrosies
cēlonis, jo veiksmīgāk iespējams pielāgot ikdienu un mazināt diskomfortu.
Mazie ikdienas pielāgojumi, kas var daudz mainīt
Dzīve ar bērnu, kuram ir pavasara alerģija, nenozīmē atteikšanos no priekiem. Tā vietā – mazliet pārdomāt ikdienas ieradumus. Piemēram, pēc pastaigām būtu labi bērnam pārģērbties un nomazgāt seju, lai noņemtu putekšņus. Telpas ieteicams vēdināt agrās rīta stundās vai lietainā laikā, kad gaisā ir mazāk alergēnu.
Svarīgi arī sekot līdzi putekšņu prognozēm – tās pieejamas gan internetā, gan dažādās lietotnēs. Ja paredzēta diena ar augstu ziedputekšņu koncentrāciju, iespējams, labāk izvēlēties iekštelpu aktivitātes. Tāpat bērna istabā noder bieža mitrā uzkopšana un izvairīšanās no paklājiem, kas mēdz uzkrāt alergēnus.
Gādība un sapratne – pamats bērna veselībai
Bērnu alerģija pavasarī var būt izaicinājums, bet ar pacietību, uzmanību un mīlestību ir iespējams nodrošināt, lai bērns justos labi. Galvenais ir ieklausīties – gan bērnā, gan savā intuīcijā. Jo agrāk atpazīsim alerģiju, jo mierīgāks un veselīgāks būs pavasaris gan mazajiem, gan pieaugušajiem.
Un galu galā – veselība sākas ar rūpēm. Tieši tās visbiežāk kļūst par tiltu
starp neziņu un drošību.
Foto: Pixabay