Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā
mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi
būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo - ticiet vai ne - tā var
pasargāt no slimošanas!

Regulāra smiešanās var nebūt ikdienas veselīgo ieradumu
sarakstā, taču ķiķināšanai, irgošanai, pat "zviegšanai" un
"rēkšanai" - sauciet to, kā vēlaties - ir pozitīva ietekme uz
garastāvokli, psihisko un sirds veselību, un šo sarakstu varētu turpināt vēl un
vēl. Tas tādēļ, ka smejoties smadzeņu darbība izmainās un tādējādi samazina
reakciju uz stresu. Savukārt stress, kā zināms, var būt vainojams dažādu slimību
ierosmē.

<h2>Smiešanās ir vērtīga - liecina dati</h2>

Smiekli ir fiziska izpausme, reaģējot uz kaut ko jocīgu.
Iespējams, esat dzirdējuši izteicienu: smiekli ir labākās zāles. Izrādās, ka
tam patiešām ir pamatojums. "Smiekli var palīdzēt samazināt iekaisumu, uzlabot
asinsriti un imūnsistēmas darbību," pētījumos iegūtos datus komentē
"Mēness aptiekas" farmaceite Ērika Pētersone. Lai arī šādu datu nav
milzums, tomēr tie samērā pārliecinoši uzrāda, ka smiešanās sniedz nelielu
ieguldījumu veselībā. Pētījumi, kas analizē cilvēka smadzeņu darbību smiešanās
laikā, uzrāda, ka smiekli var stimulēt pašdziedināšanos, līdzīgi, kā tas
novērots meditējot. Tieši šī ietekme uz smadzenēm var uzlabot labsajūtu dažos
pārsteidzošos veidos. Tiesa, slimības gadījumā ārstēšanai jānotiek tik un tā,
taču turēšanās pie labas omas un ieradums meklēt izsmiešanās iemeslus noteikti
būs palīdzošs atveseļošanās gaitā. Turklāt ir vēl papildus ieguvumi.
"Smaids un veselīgu smieklu šalts var ļaut domāt skaidrāk un radošāk, un
stiprināt saikni ar līdzcilvēkiem," teic Ērika Pērsone. Proti, ar skaidru
prātu pieņemsim labākus lēmumus par savu veselību, bet draugu loks būs
atbalstošs ne tikai svētkos vai ikdienā, bet arī krīzes laikā, par kādu
uzskatāma ikviena slimība.

<h2>Smiekli - veids kā justies labāk tagad un tūlīt</h2>

Kur slēpjas smieklus spēka noslēpums? "Jūs nevarat
vienlaikus gan smieties, gan stresot," atbild farmaceite un skaidro, ka
kārtīga smiešanās izraisa organismā labsajūtu veicinošo ķīmisko savienojumu
izdalīšanos, kas palīdz mazināt sāpes un trauksmi. Pašironija un tai sekojoša
pasmaidīšana vai pat smiekli pašam par sevi ir patiešām labs veids, kā
izvairīties no ikdienas stresa, ko rada, piemēram, atrašanās sastrēgumā,
starpgadījums virtuvē, kad saplīsis trauks un kaut kas izlijis, vai cita ikdienišķa
ķeza. Smiekli ir viens no ātrākajiem veidiem, kā justies labāk.

Kādā metaanalīzē 45 randomizētās kontroles grupās tika
aplūkota smieklu ietekme (vai nu spontāni, vai "imitēti"), un,
salīdzinot ar kontroles grupām, kurās smiešanās netika īpaši veicināta,
atklājās, ka smiekli cilvēkiem ar mentāliem vai somatiskiem traucējumiem (Mayo
klīnikā tie definēti kā traucējumi, kuros fiziski simptomi izraisa emocionālu
stresu) ietekmē psihisko veselību - uzlabo garastāvokli, labklājību, dzīves
kvalitāti un samazina trauksmi, depresiju un nogurumu. Taču nozīmīgākais
atklājums šajā metaanlīzē - fakts, ka lielāks efekts bija sasniegts, kad
cilvēki smējās kopā ar citiem (salīdzinājumā ar smiešanos vienatnē), jo smieklu
vibrācijas var būt lipīgas.

<h2>6 padomi, kā ieviest savā dzīvē vairāk smieklu</h2>

Tā tas tiešām ir, ka humors ļauj ieraudzīt lietas un norises
jaunā un negaidītā gaismā. Humora izjūta allaž ir saistīta arī ar asu un vērīgu
prātu. Ne velti latviešu valodā ir vārds asprātība, kas jau pēc noklusējuma
paredz intelektuālu darbu laba joka izveidē. Tas nozīmē, ka darbs, ko
ieguldīsim savos un līdzcilvēku smieklos, atmaksāsies arī kā prāta spēju
uzlabošana. Tomēr farmaceite, kurai ikdienā nākas saskarties arī ar sāpēm un
slimībām, brīdina, ka jokot vienmēr ir jāzina robežas: "Ne mēs, ne
apkārtējie, ne sabiedrība kopumā nekļūs veselāka un veselīgāka, ja mēģināsim
risināt sarežģītas, piemēram, ar diskrimināciju saistītas problēmas, apsmejot,
vulgarizējot vai ignorējot citu sāpes un ciešanas.

Tātad - nav šaubu, ka mums ir jāsmejas vairāk un biežāk.
Taču kā "aplipināties" ar humoru un smiešanos un, kas vēl svarīgāk,
aplipināt ar šo veselīgo bacili citus?

1. Nebaidies kļūt smieklīgs

Nav jābūt profesionālam komiķim, lai smietos un smīdinātu.
Humors nav tikai talants, tas ir izkopjams ieradums. Ievies ieradumu ikdienas
situācijās saskatīt jocīgo pusi, jo sevišķi, publiskā situācijā. Piemēram, ja
gadās kāda ķeza, pasmejies kopā ar cilvēkiem, kuri ir blakus: "Tagad, kad
esmu pievērsis jūsu uzmanību…" Ņem vērā labi zināmo: dzīvē jebkas var būt
drāma vai komēdija, tas ir atkarīgs tikai no skatupunkta. Ja kaut kas šķiet
smieklīgs, nevaldi smieklus, neaprobežojies ar smaidu, bet smejies skaļi (tomēr
atceries, ka ar smiekliem nedrīkst pazemot citus!). Sākumā tas var šķist
samāksloti, taču pēc kāda laika atslābsi, dabiski smiesies biežāk un skaļāk, un
aplipināsi ar smieklu vitamīniem arī citus.

2. Meklē jautrību

"Doomscrolling" - tā dēvē tendenci patērēt
galvenokārt negatīvas ziņas. Proti, tas ir ieradums ritināt sociālos medijus un
ziņu plūsmas, meklējot nomācošu un negatīvu informāciju. Ja tāds ieradums
piemīt, būtu vēlams to koriģēt, cenšoties apzināti meklēt ziņas ar vieglāku,
humoristiskāku saturu.

3. Paņem smieklu pauzi

Iestati tālrunī "modinātāju jautrībai". Pētījumi
liecina, ka plānota 15 minūšu humora pauze var palielināt produktivitāti. Sāc
ar piecām minūtēm - noskaties tālrunī kādu smieklīgu video! Un neaizmirsti
iestatīt otru modinātāja signālu, kas atgādina atgriezties pie darba, kā arī
mazliet izkustēties.

4. Smejies, lai labāk mācītos

Labs noskaņojums var veicināt mācīšanos, stiprināt atmiņu,
un tādējādi var palīdzēt saprast un saglabāt informāciju. Ilgstoša stresa laikā
izdalītais hormons kortizols bojā smadzeņu zonu, kurai ir nozīme mācībās un
atmiņas procesos. Taču smiekli, kā jau noskaidrojām, ir spēcīgs ierocis cīņā ar
stresu. Pētījumi liecina, ka tie palīdz novērst šo bojājumu un atvieglo jaunu
atmiņu veidošanos.

5. Nebaidies priecāties

Spēja pasmieties par sevi palīdz tikt galā ar grūtībām un
pārdzīvot nelaimes, tostarp veselības problēmas un slimības. "Kad notiek
kaut kas nelāgs vai satraucošs, kas tāds, kas rada stresu, padomā, kā to varētu
risināt ar lielāku humora vai vieglprātības devu. Tas trenē smadzenes saskatīt
smieklīgo sarežģītās situācijās. Tomēr, ja smieties vai cīnāties ar smagākiem garastāvokļa
traucējumiem ir grūti, vislabāk ir meklēt profesionālu terapeita vai ārsta
palīdzību," saka farmaceite, piebilstot, ka pirmo palīdzību un padomu
vienmēr var jautāt arī vispieejamākajā veselības aprūpes iestādē - aptiekā.

6. Nomierināties un izgulēties, lai jokotu un smietos
sirsnīgāk

Nereti izplūst smieklos un bārstīt jokus liedz miega trūkums
vai nespēja tikt galā ar vieglu stresu un nelielu trauksmes sajūtu. Tādos
gadījumos palīdzību var meklēt aptiekā.

"Nervu sistēmas stiprināšanai derēs fitoterapijas
preparāti, sākot no zāļu tējām līdz augu, piemēram, vilkābeles augļu, māteres
vai pasifloras aktīvo vielu saturošiem līdzekļiem.

Ja stress ietekmē miega kvalitāti, var ieteikt relaksējošas
tējas vai augu ekstraktus, kas satur baldriānu, melisu, piparmētru, apiņus -
šiem augiem piemīt nomierinoša un miegu veicinoša darbība. Aptiekā ir pieejams
arī plašs uztura bagātinātāju klāsts, kas veicina iemigšanu un uzlabo miega
kvalitāti. Daudzi aptiekas klienti dod priekšroku tieši šiem līdzekļiem, jo tie
ir ērti lietojami un pieejami kapsulu, tablešu vai izsmidzināmā veidā."

Veselības aprūpe

Joki

Veselība 

Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo -...

Kā smiešanās var mūs pasargāt no slimošanas?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...