Svētku laiks daudziem tradicionāli saistās ar prieku un kopā
būšanu, taču gada nogale var pastiprināt depresijas un trauksmes simptomus.
Izmaiņas ikdienas ritmā, sociālo tīklu radītais salīdzināšanas spiediens un
nostalģija rada emocionālu slogu, kas īpaši smagi skar cilvēkus ar trauksmi,
depresiju, seniorus, jaunās māmiņas un cilvēkus ar hroniskām slimībām. Par to,
kā šajā laikā mazināt trauksmi, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte
psihiatre Sandra Pūce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

<h2>Svētku periods un trauksme</h2>

Lai arī svētki tradicionāli saistās ar kopā būšanu un
prieku, tie var kļūt arī par emocionāli saspringtu laiku. Gada nogale izjauc
ierasto ritmu, kas īpaši cilvēkiem ar trauksmi kalpo kā drošības struktūra. Kad
ierastie ikdienas pienākumi uz brīdi apstājas, pieaug konfrontācija ar iekšējām
izjūtām, kuras ikdienā tiek apslāpētas. Šajā laikā spilgtāk tiek izjusta arī
vientulība, attiecību sarežģījumi vai zaudējumi, pieredzes, kas svētku
kontekstā kļūst emocionāli intensīvākas. Gada noslēgums dabiski rosina izvērtēt
savu dzīvi, un cilvēkiem ar depresīvu domāšanu šī refleksija nereti iekrāsojas
kritiskos, pašpārmetumu pilnos toņos, skaidro psihiatre Sandra Pūce.

Klīniskā farmaceite Ilze Priedniece norāda, ar stresa,
trauksmes vai nomāktības sajūtām cilvēki aptiekā vēršas visu gadu, un svētku
gaidīšanas periods nav izņēmums. Tumšās ziemas dienas, gatavošanās svētkiem un
paši svētki bieži pastiprina emocionālo spriedzi un vientulību.

<h2>Gada noslēguma ietekme</h2>

Gada nogale emocionāli ietekmē daudzus, jo vienlaikus
aktivizējas vairāki savstarpēji pastiprinoši faktori, stāsta psihiatre S. Pūce.
Svētku laiks pastiprina nostalģiju un zaudējumu sajūtu. Tas atgādina par
cilvēkiem, kas vairs nav līdzās, par attiecībām, kas mainījušās, un par dzīves
posmiem, kas palikuši pagātnē. Šis klusais iekšējais dialogs notiek gandrīz
neapzināti un var sāpēt pat tad, ja ikdienā par to netiek domāts. Emocionālo
fonu ietekmē arī nogurums, kas uzkrājas līdz decembrim. Psiholoģiskie un fiziskie
resursi šajā brīdī nereti ir iztērēti, un izsīkums samazina spēju tikt galā ar
stresu, tādēļ trauksme, aizkaitināmība un skumjas kļūst izteiktākas. 

Svarīgi ir arī ārējie aspekti. Tumšās, īsās ziemas dienas,
mazāk gaismas un kustību ietekmē hormonālo līdzsvaru un enerģijas līmeni.
Samazināta serotonīna ražošana šajā laikā var pastiprināt emociju svārstības un
motivācijas trūkumu.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece dalās
padomos, kas var palīdzēt uzturēt emocionālo līdzsvaru šajā laikā. Emocionālam
līdzsvaram palīdzēs gan veselīgs dzīvesveids, gan rūpes par savu emocionālo un
fizisko veselību. Tās būtu regulāras katram piemērotas fiziskās aktivitātes,
veselīgs uzturs, svaigs gaiss, kopīgi pavadīts laiks ar ģimeni un draugiem, kā
arī hobiji, kas uzlabo garastāvokli un iedvesmo, sabalansēts dienas ritms arī
svētku saspringtajā laikā un pietiekami ilgs miegs. Ēdienkartē ieteicams
iekļaut dažādus dārzeņus, pākšaugus, zaļumus, augļus un ogas, riekstus, zivis,
pilngraudu produktus, olīveļļu, liesu gaļu un piena produktus. Tie nodrošina
nepieciešamās uzturvielas, omega-3 taukskābes, antioksidantus, vitamīnus un
minerālvielas (īpaši B grupas, C, D, E vitamīnus un magniju). Tāpat svarīgi
pietiekami uzņemt ūdeni. Svētkos un ikdienā nevajadzētu aizrauties ar alkohola
lietošanu, tas nav līdzeklis cīņā ar stresu, jo kaitē veselībai, un atteikties
no smēķēšanas.

Var būt noderīgi papildus lietot uztura bagātinātājus ar
vitamīniem, minerālvielām un ārstniecības augu ekstraktiem, kas atbalsta nervu
sistēmu, stiprina imunitāti un mazina nogurumu. Īpaši svarīgi šādos gadījumos
var būt B grupas vitamīni un magnijs. Taču atcerieties – uztura bagātinātāji
neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!

<h2>Kā atšķirt “svētku skumjas” no klīniski nozīmīgas
depresijas?</h2>

Svētku laikā piedzīvotās svētku skumjas ir dabiska,
īslaicīga emocionāla reakcija uz gada nogales spriedzi, nogurumu un vientulību,
skaidro psihiatre Sandra Pūce. Tās parasti izzūd pašas, tiklīdz mazinās svētku
intensitāte un cilvēks atgriežas ierastajā ritmā. Šis stāvoklis nav slimība,
bet gan normāla organisma atbilde uz emocionāli pārpildītu periodu. Savukārt,
depresija ir medicīniski definēta saslimšana, kas būtiski ietekmē domāšanu,
pašsajūtu un ikdienas spēju funkcionēt. Tai raksturīgs pastāvīgs nomākts
garastāvoklis vismaz divu nedēļu garumā, intereses zudums, miega un
koncentrēšanās traucējumi, izteikts nogurums, paškritika un bezvērtības izjūta.
Šīs pazīmes nepāriet vienkārši tāpēc, ka beigušies svētki. Ja emocionālie
simptomi kļūst noturīgi, intensīvi vai sāk traucēt darbam, attiecībām un
ikdienas pašaprūpei, noteikti nepieciešama profesionāla palīdzība.

<h2>Sociālais spiediens</h2>

Sociālais spiediens “svētkos jābūt priecīgam” ir daudz
spēcīgāks, nekā mēs apzināmies. Kultūras tradīcijas un sociālie tīkli kopā
veido ideālu priekšstatu par Ziemassvētkiem un Jauno gadu kā viennozīmīgi
gaišu, laimīgu periodu. Rezultātā cilvēks, kurš svētkus sagaida emocionāli
smagā brīdī, sāk domāt, ka viņa izjūtas ir nepareizas vai neatbilstošas, stāsta
psihiatre Sandra Pūce.

Tiem, kuri piedzīvo depresiju, izdegšanu, trauksmi,
vientulību vai sēras, šis priekšstats kļūst par dubultu slogu. Viņi ne tikai
cieš no savas emocionālās pieredzes, bet arī pārmet sev, ka nespēj atbilst
sabiedrības gaidītajam priecīgajam tēlam. Rodas vainas un kauna izjūta, kas
bieži mudina slēpt savas emocijas, uzlikt sociālo masku un tēlot labu
noskaņojumu. Šī pretruna starp to, ko cilvēks jūt, un to, kā vajadzētu justies,
ir ārkārtīgi izsmeļoša un pastiprina emocionālo ievainojamību. 

<h2>Cilvēku grupas, kas visvairāk pakļautas emocionāliem
pārdzīvojumiem</h2>

Gada nogale daudziem ir emocionāli sarežģīts periods, taču
īpaši ievainojamas ir vairākas cilvēku grupas, uz kurām svētku sociālās gaidas
un spiediens būt priecīgam iedarbojas īpaši spēcīgi. Šīm grupām svētku laiks
pastiprina vientulības, stresa un bezspēcības izjūtu, saka psihiatre.

Senioriem svētki mēdz iezīmēt zaudējumus un mainījušās
attiecības. Tuvinieku loks ar gadiem kļūst šaurāks, daudzi dzīvo tālu prom, bet
veselības stāvoklis var ierobežot līdzdalību. 

Jaunajām māmiņām svētku periods var būt īpaši smags, jo
hronisks nogurums un miega trūkums jau ikdienā rada lielu spriedzi. Ja šim
pievienojas gaidas par nevainojamiem svētkiem, emocionālā slodze pieaug vēl
vairāk. Sievietes, kuras piedzīvo pēcdzemdību trauksmi vai depresiju, nereti
izjūt vainu, ka nespēj būt tik priecīgas, cik no viņām tiek sagaidīts.

Cilvēki ar hroniskām fiziskām un psihiskām saslimšanām
svētku laikā bieži izjūt simptomu saasināšanos. Nogurums pieaug, aktivitātes
prasa vairāk spēka nekā pieejams, un rodas sajūta, ka ķermenis neļauj piedzīvot
svētkus tā, kā gribētos. Tas var izraisīt vilšanos un pastiprinātu emocionālu
ievainojamību.

Ļoti jutīgi pret svētku periodu ir cilvēki ar izdegšanu,
depresiju vai trauksmi. Svētku ārējais prieka fons kontrastē ar viņu iekšējo
stāvokli, un šī neatbilstība kļūst par emocionālu pastiprinātāju. Sajūtas kļūst
intensīvākas un smagāk panesamas.

<h2>Kā mazināt trauksmi un emocionālo spriedzi svētku laikā?</h2>

Trauksmes un emocionālās spriedzes mazināšana svētku laikā
prasa apzinātu pieeju – nevis centienus izturēt līdz gada beigām, bet gan
mērķtiecīgi radīt sev drošu, mierpilnu vidi, uzsver psihiatre Sandra Pūce.
Noderīgi soļi trauksmes mazināšanai:

1. Reālistiskas gaidas un prioritāšu noteikšana. Daļa svētku
spriedzes rodas no dzīšanās pēc perfekcionisma – ideāliem svētkiem, ideālas
mājas, ideālas noskaņas. Uzdod sev jautājumus: “Kas tiešām ir svarīgi man?”,
“Kas ir tikai ieradums vai sabiedrības gaidas?” Izvēloties 2–3 būtiskākās
lietas un pārējo atstājot “pietiekami labi” līmenī, cilvēkos automātiski
mazinās spriedze.

2. Robežu nospraušana attiecībās un sociālajās situācijās.
Svētki bieži nozīmē ģimenes tikšanos, kas ne vienmēr ir emocionāli vieglas.
Skaidri pateikt “šogad mēs svinam klusāk”, “es nepiedalīšos šajā pasākumā”,
“par šo tēmu šobrīd nerunāsim”– tā nav nepieklājība, bet psiholoģiska
pašaprūpe. 

3. Dienas struktūras saglabāšana. Rutīna ir viens no
spēcīgākajiem psiholoģiskās stabilitātes elementiem. Svētku laikā tā izjūk, un
tieši tas var raisīt trauksmi. Pat nelielas ikdienas struktūras daļas kā
pastaiga, regulāras maltītes, miega režīma ievērošana, laiks sev palīdz noturēt
emocionālo līdzsvaru. Arī mērenība svētku bagātīgajos ēdienos un dzērienos
pozitīvi ietekmē paškontroli un pašsajūtu.

4. Apzinātības un elpošanas tehnikas. Īpaši efektīvas ir
vienkāršas, bet fizioloģiski iedarbīgas metodes: lēna, dziļa elpošana, 4-7-8
tehnikas izmantošana, ķermeņa skenēšana, īsi brīži klusumā vai vizualizācija.
Šīs prakses ļauj nomierināt nervu sistēmu un atgriezties mierīgākā stāvoklī,
pat ja ārējā vide ir saspringta.

5. Fiziskās aktivitātes un daba. Regulāras, kaut nelielas
kustības palīdz mazināt trauksmi, uzlabot miegu un stabilizēt emocijas.
Pastaiga, pārgājiens, ziemas sports vai vienkārši 15 minūtes svaigā gaisā var
būt pārsteidzoši efektīvas. Tumsas periodā organisms īpaši novērtē
dienasgaismu, tāpēc ieteicams to izmantot ikreiz, kad iespējams.

6. Savlaicīga emocionālā atbalsta meklēšana. Saruna ar
uzticamu cilvēku, draugu, partneri, kolēģi vai speciālistu var būt ļoti
dziedinoša. Ne visām sarunām jābūt dziļām vai garām. Reizēm pietiek ar vienu
teikumu: “Šogad man nav viegli.” Ja trauksme vai nomāktība turpinās, ir pilnīgi
normāli meklēt psihiatra atbalstu, jo šis periods objektīvi ir emocionāli
intensīvs.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece
skaidro, ka īslaicīgākas trauksmes, stresa vai miega traucējumu mazināšanai var
noderēt aptiekā pieejamie līdzekļi. Populārākie ir tējas, sīrupi, pilieni,
kapsulas vai tabletes, kuru sastāvā plaši izmanto ārstniecības augu drogas –
piparmētru, melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes
lakstus, apiņa augļkopas, lavandas un citas drogas, kam piemīt nomierinoša un
miegu veicinoša iedarbība. Lai izvēlētos vispiemērotāko līdzekli, pirms lietošanas
konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja simptomi 7–14 dienu laikā nemazinās
vai pasliktinās, meklējiet medicīnisko palīdzību.

<h2>Apkārtējo atbalsts</h2>

Tuvinieka emocionālo pārslodzi visbiežāk pamana nevis pēc
krasām uzvedības izmaiņām, bet pēc maziem, ikdienišķiem signāliem, saka
psihiatre Sanda Pūce. Viena no pirmajām pazīmēm ir izmaiņas enerģijā un
aktivitātēs. Cilvēks kļūst neparasti noguris, apātisks vai nemierīgs, sāk
atteikties no nodarbēm, kas agrāk sagādāja prieku, un šķiet iztukšots pat tad,
ja slodze nav liela.

Svarīgs signāls ir arī izmaiņas komunikācijā. Cilvēks kļūst
klusāks, izvairīgāks, retāk atbild uz ziņām vai zvaniem. Dažkārt parādās
aizkaitināmība un asa reakcija uz sīkumiem, kas liecina, ka emocionālie resursi
ir izsīkuši un pat nelielas situācijas kļūst grūti panesamas.

Svarīgi atcerēties! Svētkos drīkstam justies dažādi.
Emocijām nav jāpakļaujas kalendāram. Ne visiem šis ir gaišākais gada brīdis, un
tas ir normāli. Īstais svētku piepildījums sākas tur, kur cilvēks drīkst būt
viņš pats.

Mentālā veselība

Veselības aprūpe

Veselība 

Svētku laiks daudziem tradicionāli saistās ar prieku un kopā būšanu, taču gada nogale var pastiprināt depresijas un trauksmes simptomus. Izmaiņas ikdienas ritmā, sociālo tīklu radītais salīdzināšanas spiediens un nostalģija rada...

Kā svētku laikā mazināt trauksmi un neļauties drūmajām domām?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...