<div>Latvijā jāpaātrina jaunu reto slimību diagnožu iekļaušana valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamo ārstēšanu un nezaudētu dzīves kvalitāti, uzskata kardiologs, reto slimību speciālists, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas un "Profesora Skrides sirds klīnikas" vadītājs Andris Skride.Viņš norāda, ka savlaicīga diagnostika un pieejama ārstēšana ir būtiski priekšnoteikumi pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, tomēr cilvēkiem ar retajām slimībām šādas iespējas bieži vien ir ierobežotas.Eiropā ar retajām slimībām var saskarties 6-8% iedzīvotāju. Balstoties uz šiem rādītājiem, Latvijā varētu būt līdz pat 149 000 reto slimību pacientu, tomēr oficiālajos reģistros patlaban uzskaitīta vien aptuveni piektā daļa no aplēstā pacientu skaita.Pasaulē kopumā identificētas ap 6000 līdz 8000 dažādu reto slimību, no kurām aptuveni 80% ir ģenētiskas izcelsmes. Diagnozes noteikšana bieži prasa vairākus gadus, savukārt lielākajai daļai reto slimību specifiskas ārstēšanas joprojām nav. Tāpēc, pēc Skrides paustā, īpaši svarīgi ir apzināt reto slimību pacientus un nodrošināt viņiem iespējami labāko veselības aprūpi, tostarp valsts kompensētus medikamentus.Skride uzsver, ka Latvija reto slimību medikamentu pieejamībā patlaban ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā. Pacienti, kuriem nepieciešamā terapija nav iekļauta valsts kompensācijas mehānismā, vai nu cenšas iegūt šo kompensāciju individuāli, vai arī lauvas tiesu nepieciešamā finansējuma atrod labdarības organizācijās, kur līdzekļus saziedo sabiedrība, pauž Skride, norādot, ka ekonomiskā aspektā no šīs situācijas ieguvējs nav neviens, tikai līdzcilvēki "pārliek savu naudu citā maciņā".Viņš arī norāda, ka Latvija piedalās starptautiskos klīniskajos pētījumos, kas vērsti uz jaunu medikamentu izstrādi reto slimību ārstēšanai. Skride ir galvenais pētnieks 12 starptautiskos pētījumos."Fakts, ka Latvija piedalās starptautiskos pētījumos, apliecina mūsu mediķu profesionalitāti un dod pacientiem iespēju piekļūt inovatīvām ārstēšanas metodēm vēl pirms tās kļuvušas plaši pieejamas," norāda kardiologs.Kā būtisku soli reto slimību jomas attīstībā Latvijā viņš min Reto slimību plānu 2026.-2027. gadam, kas iesniegts Ministru kabinetā. Plānā paredzēts stiprināt primārās veselības aprūpes speciālistu iesaisti, veicināt agrīnu diagnostiku, koordinētu veselības aprūpi, pieejamu ārstēšanu un visaptverošu atbalstu reto slimību pacientiem.Plānā arī paredzēts ik gadu palielināt to pacientu skaitu, kuri saņem kompensējamos medikamentus reto slimību ārstēšanai, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un attīstīt funkcionālu reto slimību reģistru. Mērķis ir panākt, lai līdz 2027. gadam šajā reģistrā būtu iekļauti vismaz 25% no aplēstā reto slimību pacientu skaita Latvijā.Jo agrāk pacientam tiek noteikta diagnoze, jo lielākas iespējas nodrošināt efektīvu ārstēšanu un pilnvērtīgu dzīvi, tāpēc ļoti svarīga ir arī primārās veselības aprūpes speciālistu iesaiste un izpratne par reto slimību pazīmēm, uzsver Skride.Viņš skaidro, ka reto slimību diagnozes nereti ir noteiktas tikai dažiem cilvēkiem Latvijā, bet ir arī situācijas, kad konkrēta slimība valstī ir tikai vienam pacientam. Šādos gadījumos pacientiem nereti vairākus gadus jācīnās par valsts atbalstu medikamentu kompensēšanā.Situācija, kad pacienta iespēju saņemt ārstēšanu ietekmē viņa slimības unikalitāte, dzīvesvieta vai finanšu situācija, nav pieļaujama, uzsver kardiologs uzsver."Pat ja šodienas medicīnas sasniegumi vēl nespēj pilnībā izārstēt retās slimības, mēs varam palīdzēt uzlabot viņu dzīves kvalitāti," atzīmē Skride.</div>

Sirds problēmas

Veselības aprūpe

Veselība 

Latvijā jāpaātrina jaunu reto slimību diagnožu iekļaušana valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamo ārstēšanu un nezaudētu dzīves kvalitāti, uzskata kardiologs, reto slimību speciālists, Latvijas Reto slimību speciālistu...

Kardiologs Skride: Jāpaātrina jaunu reto slimību diagnožu iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...