Aizvien vairāk cilvēku sūdzas par roku tirpšanu,
sāpēm rokās un to nogurumu. Problēmas sāk radīt agrāk tik ierastie mājas darbi
- kartupeļu mizošana, spēja noturēt fēnu, pat telefona pielikšana pie auss var
būt neērta un radīt diskomfortu. Sākumā mēs varam aizbildināties ar garo darba
dienu un turēties pie domas, ka “gan jau pāries”, bet ko darīt, ja šos
simptomus sākam pamanīt arvien biežāk? 
Hroniskie nervu bojājumi – kā tie rodas un kā tos ārstēt? Atbildes
lūdzām Mikroķirurģijas centra ārstam Mārtiņam Kapickim.<h2>Kas ir hroniskie nervu bojājumi?</h2>Cilvēka ķermenis sastāv no divu
veidu nerviem: Pirmie ir tie, kurus apzināmies un spējam kontrolēt, otrie ir
veģetatīvie nervi, kas regulē iekšējos orgānus un nodrošina dabiskās reakcijas,
piemēram, spēju sarkt. Hroniskie nervu bojājumi skar pirmā tipa nervus. Ar hroniskajiem nervu bojājumiem
nepiedzimst. Tie rodas ilgstošā laika periodā, kad cilvēka dabīgie kanāli
sašaurinās, nospiežot nervus. Agrāk šī problēma kļuva aktuāla cilvēkiem pēc 40,
bet mūsdienās ar šo “kaiti” sāk sirgt aizvien vairāk gados jaunu cilvēku.
Mūsdienu tehnoloģijas, latviešos iedzimtais strādīgums un nepietiekamas zināšanas
par pareizu darba vidi rada hronisko nervu bojājumu priekšnoteikumus.<h2>Hroniskie nervu
bojājumi – kā tie rodas?</h2>Par problēmas iemeslu kļūst ergonomiski
nepareiza darba vide vai pārāk garas darba stundas. Proti, darba veikšanai ir nodrošināta ergonomiski
pareiza vide – galds pareizā augstumā, ir pietiekošs apgaismojums, utt., bet
darba stundas ir par daudz. Citreiz pat līdz 16 stundām dienā cilvēki atrodas
vienā pozā, neļaujot ķermenim atslābt. Ja agrāk to varēja attiecināt uz
konveijera un gatera strādniekiem, laukstrādniekiem, pavāriem un frizieriem,
tad tagad šāda situācija ir raksturīga arī biroja darbiniekiem.Otra kategorija ir normālu darba stundu
darītāji, bet ergonomiski nepareizā darba vidē vai bez pietiekošām zināšanām,
kā darbs pareizi jāveic. Piemērs, jaunietis, kas aizbrauc palīdzēt vectēvam
skaldīt malku. Atliek vien pāris stundas nepareizi turēt cirvi, līdz parādīsies
sāpes un tirpuma sajūta plaukstās.Visbiežāk hroniskie nervu bojājumi skar
sievietes! Sieviete nav radīta strādāt tikpat fiziski smagus darbus kā vīrietis, bet mūsdienu dzimumu līdztiesība
liek turēties tai pretim, padarot dāmas par vieglāko upuri hroniskajiem nervu
bojājumiem.<h2>Kā notiek ārstēšana?</h2>Atveseļošanās process ir sarežģīts jēdziens, jo
cilvēki bieži vien vēlas atgriezties pie sākotnējā stāvokļa, bet ir jāsaprot,
ka ar hroniskajiem nervu bojājumiem tas nav iespējams. Savā dzīvē un darbā būs
jāveic izmaiņas. Bet par visu pēc kārtas…Tiklīdz jūtat pirmos simptomus, ir jādodas pie
ārsta uz izmeklējumiem un diagnozes noteikšanas.Klasiskā gadījumā tiks noteikta konservatīvā
ārstēšana. Lai novērstu tūsku, kanāls tiks sašpricēts ar zālēm, tiks nozīmēti
medikamenti iekšķīgai lietošanai, parādīti nervu stiepes vingrinājumi un
sastādīts ārstniecības plāns. Ikdienā nervu varēs atvieglot ar palīglīdzekļiem,
piemēram, speciāliem paliktņiem darba vietā vai uz nakti uzliekamām ortozēm.Pēc 6 
līdz 8 nedēļām pacientam jādodas uz atkārtotu izvērtēšanu. Ja ir jūtami
uzlabojumi, jāturpina iesāktais ar vingrošanu un medikamentiem. Injekcijas
organismā var ievadīt trīs reizes un viss ārstniecības process bez ķirurģiskas
iejaukšanās var ilgt līdz pat 2 gadiem.Ķirurģiska iejaukšanās notiek tikai tad, ja ir
izdarīts viss augstāk minētais, bet uzlabojumi neseko. Operācija nav bīstama: Pacients
šādas operācijas panes vieglāk kā aklās zarnas izgriešanu. 2 nedēļas pēc tās
tiks noņemtas šuves un vēl pēc 4 notiks izstrāde pie ergoterapeita, tātad
pacients pie vidēja smaguma sadzīviskiem darbiem varēs atgriezties tikai 6
nedēļas pēc operācijas. Smagā darba vietā noteikti vēl nē.Kopumā hronisko nervu bojājumu ārstēšana var
ilgt gadiem. Un ne vienmēr ir iespējams pilnībā atveseļoties. Pacientam ir
jābūt gatavam mainīt savu ikdienu un cītīgi strādāt.































M. Kapickis apliecina, ka no ķirurgiem nav
jābaidās. Viņi pie skalpeļa ķeras tikai akūtos gadījumos vai tad, kad nekas
vairs nav līdzams. Hronisko nervu bojājumu gadījumā ķirurgs drīzāk būs
konsultants, kas palīdzēs pacientam pareizi iet cauri visiem ārstniecības
soļiem un darīs visu iespējamo, lai līdz operācijai pacients nenonāktu. Ja
vēlaties hronisko nervu bojājumu apturēt, vajadzēs būt ārsta sadarbības
partnerim.

Rokas ķirurģijas klīnika, Latvijas Mikroķirurģijas centrs

Aizvien vairāk cilvēku sūdzas par roku tirpšanu, sāpēm rokās un to nogurumu. Problēmas sāk radīt agrāk tik ierastie mājas darbi - kartupeļu mizošana, spēja noturēt fēnu, pat telefona pielikšana pie...

Kas ir hroniskie nervu bojājumi un kā tos ārstēt?

Tev varētu patikt

Kas ir hroniskie nervu bojājumi un kā tos ārstēt?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt