Ceturtdaļa Latvijas skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī saskaras ar kādu pāridarījuma veidu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie dati.2025. gada pētījumā šādu pieredzi minēja 25% Latvijas skolēnu, kamēr OECD valstīs vidēji pāridarījumiem bija pakļauti 20% skolēnu. Pētnieki norāda, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, pāridarījumu izplatība Latvijā ir palielinājusies, līdzīgi kā lielākajā daļā valstu.Savukārt laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam pāridarījumu gadījumu Latvijā bija mazāk. Pētnieki pieļauj, ka to varēja ietekmēt Covid-19 pandēmija, kuras laikā skolēni ilgstoši neapmeklēja skolu un retāk kontaktējās klātienē.Kibermobings skolēnu vidū ir retāk sastopams nekā citas pāridarījumu formas. Tomēr Latvijā 5% skolēnu norādīja, ka gada laikā pirms PISA testa vismaz dažas reizes mēnesī internetā bez viņu ziņas par viņiem tika publicēta nepatīkama informācija. OECD valstīs vidēji šādu pieredzi minēja 3% skolēnu.Pētījuma dati liecina, ka skolēniem Latvijā, kuri saskārušies ar šādu kibermobinga veidu, vidējie sasniegumi dabaszinātnēs bija par 63 punktiem zemāki nekā viņu vienaudžiem, kuri ar šādu pieredzi nebija saskārušies.Vienlaikus PISA jaunākie dati liecina par būtisku Latvijas skolēnu zināšanu pasliktināšanos pēdējo desmit gadu laikā, īpaši lasīšanā.PISA pētījumā 15 gadus veci jaunieši pildīja uzdevumus matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē.Salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijas skolēnu vidējais rezultāts lasīšanā samazinājies par 51 punktu, kas ir teju divreiz lielāks kritums nekā vidēji OECD valstīs.2025. gada pētījumā Latvijas skolēni lasīšanā vidēji ieguvuši 430 punktus, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts. Minimālo lasītprasmes līmeni nav sasnieguši 41% skolēnu, bet augstāko līmeni uzrādījuši tikai 2,6% skolēnu.Pētījums liecina, ka lasītprasmes problēma ir saistīta arī ar skolēnu spēju koncentrēties un noturēt uzmanību. Pētnieki norāda, ka šīs problēmas nav radušās tikai pamatskolas beigās, jo līdzīgs lasītprasmes kritums jau sākumskolas posmā bija redzams starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (PIRLS).Dabaszinātnēs Latvijas skolēni vidēji ieguvuši 468 punktus, bet matemātikā - 460 punktus. Salīdzinot ar 2015. gadu, dabaszinātņu rezultāts samazinājies par 17 punktiem, bet matemātikā - par 23 punktiem.Savukārt datoriskajā problēmsrisināšanā Latvijas skolēnu vidējais rezultāts ir 507 punkti, kas pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju - 500 punktus.Pētnieki norāda, ka skolēnu rezultāti dažādās skolās būtiski atšķiras, tomēr skolas atrašanās vieta pati par sevi būtiski neietekmē skolēnu sniegumu. Būtiska nozīme ir skolēnu sastāvam un apstākļiem, kādos notiek mācības.

Mobings

Bērni

Skolas

Ceturtdaļa Latvijas skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī saskaras ar kādu pāridarījuma veidu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie dati. 2025. gada pētījumā šādu...

Katrs ceturtais Latvijas skolēns regulāri piedzīvo pāridarījumus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...