Latvijā pēdējos gados nedaudz mainījusies skolēnu attieksme pret skolu un mācīšanos, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie novērtējuma dati.71% Latvijas skolēnu norādīja, ka viņus interesē daudzas dažādas lietas. Tas ir nedaudz mazāk nekā vidēji OECD valstīs, kur šādu atbildi snieguši 73% skolēnu. Savukārt 55% Latvijas skolēnu pieliek papildu pūles, kad mācību darbs kļūst sarežģīts. OECD valstīs šis rādītājs ir 60%.Līdztekus 31% Latvijas skolēnu uzskata, ka skola ir bijusi laika izšķiešana. OECD valstīs šādu viedokli pauž vidēji 24% skolēnu.Salīdzinot ar 2022. gadu, Latvijā par 7,2 procentpunktiem samazinājies to skolēnu īpatsvars, kuri norāda uz interesi par daudzām dažādām lietām. Par 6,3 procentpunktiem sarucis arī to skolēnu skaits, kuri gatavi ieguldīt papildu darbu, ja mācību uzdevumi kļūst sarežģīti. Savukārt par 4,3 procentpunktiem pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kuri uzskata, ka skola ir bijusi laika izšķiešana.Pētījuma dati rāda arī saistību starp skolēnu attieksmi un sasniegumiem dabaszinātnēs. Latvijā augstāki rezultāti saistīti gan ar lielāku zinātkāri un neatlaidību, gan pozitīvāku skolas vērtējumu.2025. gadā vērtēta arī skolēnu izaugsmes domāšana. Latvijā 76% skolēnu uzskata, ka intelektu iespējams attīstīt ar darbu, centieniem un atgriezenisko saiti. OECD valstīs šādu pārliecību vidēji pauž 69% skolēnu. Latvijā skolēniem ar izaugsmes domāšanu dabaszinātņu rezultāti vidēji ir par 47 punktiem augstāki nekā skolēniem, kuriem šādas pārliecības nav.Dati liecina par iespējām uzlabot skolēnu pašregulācijas paradumus. Aptuveni 46% Latvijas skolēnu norāda, ka bieži vai ļoti bieži plāno savu pieeju mācībām. Savukārt 48% skolēnu uzdod sev jautājumus par apgūstamo materiālu, lai pārliecinātos, vai to ir sapratuši.Mācību procesā skolēni pēc palīdzības visbiežāk vēršas pie skolotājiem un klasesbiedriem. PISA dati rāda, ka skolēniem, kuri biežāk meklē palīdzību, rezultāti ir augstāki par vidēji pieciem punktiem. OECD valstīs šī atšķirība ir vidēji seši punkti.Kā vēstīts, Latvijas skolēnu zināšanas pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājušās, īpaši lasīšanā, liecina PISA jaunākie novērtējuma dati.Pētījumā 15 gadus veci jaunieši pildīja uzdevumus matemātikā, lasīšanā, dabaszinātnēs, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē.Salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijas skolēnu vidējais rezultāts lasīšanā samazinājies par 51 punktu, kas ir teju divreiz lielāks kritums nekā vidēji OECD valstīs.2025. gada pētījumā Latvijas skolēni lasīšanā vidēji ieguvuši 430 punktus, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts. 41% skolēnu nav sasnieguši minimālo lasītprasmes līmeni, bet augstāko līmeni uzrādījuši tikai 2,6% skolēnu.Pētījums liecina, ka lasītprasmes problēma saistīta arī ar skolēnu spēju koncentrēties un noturēt uzmanību. Turklāt šīs problēmas nav radušās pamatskolas beigās. Līdzīgs lasītprasmes kritums bija redzams jau sākumskolas posmā veiktajā starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (PIRLS).Dabaszinātnēs skolēni ieguvuši vidēji 468 punktus, bet matemātikā - 460 punktus. Salīdzinot ar 2015. gadu, dabaszinātņu rezultāts samazinājies par 17 punktiem, bet matemātikā - par 23 punktiem.Savukārt datoriskajā problēmsrisināšanā Latvijas skolēnu vidējais rezultāts ir 507 punkti, kas pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju - 500 punktus.Skolēnu rezultāti dažādās skolās būtiski atšķiras, taču skolas atrašanās vieta pati par sevi būtiski neietekmē sniegumu. Liela nozīme ir skolēnu sastāvam un apstākļiem, kādos notiek mācības, norāda pētnieki.

Izglītība

Skolēni

Sabiedrība

Latvijā pēdējos gados nedaudz mainījusies skolēnu attieksme pret skolu un mācīšanos, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie novērtējuma dati. 71% Latvijas skolēnu norādīja,...

Teju trešdaļa Latvijas skolēnu uzskata, ka skola bijusi laika izšķērdēšana

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...