Katrs otrais jeb 51% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu laikā jau ir strādājis attālināti no citas valsts vai plāno to darīt, aģentūru LETA informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz veikto aptauju.Vienlaikus dati atklāj būtiskas atšķirības starp paaudzēm un reģioniem - teju trešdaļai Latvijas iedzīvotāju darba specifika attālinātu darbu nepieļauj.Kopumā 14% aptaujāto pēdējo divu gadu laikā ir strādājuši attālināti no citas valsts - 9% to darījuši vairākkārt, bet 5% - vienu reizi. Vēl 14% līdz šim šādu iespēju nav izmantojuši, taču plāno to darīt nākotnē.Visizteiktākā interese vērojama jauniešu vidū. Aptaujas rezultāti liecina, ka vecumā no 18 līdz 29 gadiem 20% jau ir vismaz reizi strādājuši attālināti no ārvalstīm, bet vēl 31% to plāno. Palielinoties vecumam, interese pakāpeniski sarūk - darbu no citas valsts nākotnē plāno 20% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 16% - 40-49 gadu grupā, 10% - 50-59 gadu grupā un tikai 3% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem.Bankas "Citadele" Personāla administratīvās nodaļas vadītāja Ilze Siliņa norāda, ka darbs no ārvalstīm kļūst arvien aktuālāks, īpaši jaunākās paaudzes vidū. Jauniešiem elastība vairs nav bonuss, bet gan pašsaprotams darba attiecību nosacījums, tāpat kā atalgojums vai sociālās garantijas. Turklāt daudzi jaunieši ir sākuši darba attiecības laikā, kad attālinātais darbs jau bija kļuvis par normu. Viņiem ir svarīgi darbu saskaņot ar savu dzīves ritmu, un digitālie rīki ļauj būt produktīviem neatkarīgi no atrašanās vietas. Iespēja kādu laiku strādāt no ārvalstīm, apvienojot to ar studijām vai ģimenes apciemošanu, var būt būtisks kritērijs, izvēloties darba devēju.Siliņa skaidro, ka darba devējam šāda elastība nozīmē vairāk nekā tikai iespēju darbiniekam mainīt darba vietu. Uzņēmumam ir jāzina, no kuras valsts darbinieks strādā un cik ilgi tur uzturēsies, jo atkarībā no tā var rasties jautājumi par nodokļiem, darba tiesībām, sociālo apdrošināšanu un datu drošību. Tāpēc uzņēmumiem, kuri šādu iespēju piedāvā, ir svarīgi ieviest skaidru kārtību - no kurām valstīm un cik ilgi drīkst strādāt, kā tas jāsaskaņo un kādi drošības nosacījumi jāievēro.Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas nav vienādi pieejama visiem. 32% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu darba specifika neļauj strādāt attālināti. Īpaši izteikta šī atšķirība ir dažādās vecuma grupās - vecumā no 50 līdz 59 gadiem tā atbild 46%, savukārt vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem - 24%.Būtiskas atšķirības vērojamas arī reģionos. Rīgas statistiskajā reģionā 20% iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir strādājuši attālināti no citas valsts, bet vēl 17% to plāno. Savukārt Latgalē šāda pieredze ir 6% iedzīvotāju, bet vēl 8% plāno to izmēģināt.Īpaši izteikta ir atšķirība iespējās strādāt attālināti. Latgalē 52% iedzīvotāju norāda, ka viņu darbs attālinātu darbu nepieļauj, kamēr Rīgas reģionā tādu ir 25%. Kurzemē šo iemeslu min 38%, Vidzemē - 35%, bet Zemgalē - 26%. Savukārt Zemgalē salīdzinoši biežāk nekā citviet iedzīvotāji norāda, ka darbs attālināti no citas valsts viņus neinteresē - tā atbild 48% salīdzinājumā ar 40% valstī kopumā.Iedzīvotāju aptauju banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Sabiedrība

Katrs otrais jeb 51% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu laikā jau ir strādājis attālināti no citas valsts vai plāno to darīt, aģentūru LETA informēja...

Katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...