Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) vēlas līdz 2030. gadam Latvijā panākt tādu finansiālo situāciju, kāda bija 2018. gadā, tādējādi nākamajos četros gados budžetā jāietaupa 2,875 miljardi eiro.To premjers otrdien paziņoja preses konferencē, norādot, ka 2018. gadā Latvijas reālā izaugsme bija 4%.Strādājošo skaitu premjers 2030. gadā grib palielināt līdz 909 000. Tas būtu par 26 000 nodarbināto vairāk nekā 2025. gadā.Kulbergs apgalvoja, ka tad, ja Latvijā strādātu 909 000 cilvēku, valsts ik gadu saņemtu aptuveni 290 miljonus eiro vairāk nodokļos.Premjers prezentācijā minēja, ka šos cilvēkus varētu atrast starp aptuveni 28 000 jauniešu, kas nestrādā un nemācās. Viņus varētu stimulēt strādāt, pirmajos trijos darba gados ļaujot strādāt ar samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi.Tāpat darbinieki meklējami starp apmēram 15 000 jauno māmiņu bērnu kopšanas atvaļinājumā. Kulbergs rosina, ka viņām varētu ļaut strādāt uz pusslodzi, nezaudējot vecāku pabalstu.Savukārt seniorus iesaistīties darba tirgū varētu mudināt, paredzot mazākas darba devēja sociālās iemaksas un elastīgu slodzi. Tāpat kā resurss šo darba vietu aizpildīšanai Kulbergs izcēla 3000-6000 valsts sektorā strādājošo, kas varētu pāriet uz privāto sektoru.Kulberga iecere nākamajos četros gados valsts budžetā ietaupīt 2,875 miljardus eiro paredz 2027. gadā ietaupīt 822 miljonus eiro, 2028. gadā - 667 miljonus eiro, 2029. gadā - 675 miljonus eiro, bet 2030. gadā - 711 miljonus eiro.Aprēķini rāda, ka vidēji un smagi šāda ietaupīšana skaršot 49% sabiedrību.Kulbergs saredz, ka ietaupīt var sešos virzienos. Valsts pārvaldē četros gados varot ietaupīt aptuveni 900 miljonus eiro. Tas ietvertu amata vietu skaita samazināšanu, centralizētus valsts iepirkumus standartizētām precēm, kā arī kopīgi administratīvie pakalpojumi iestādēm.Ar nozaru reformu palīdzību četros gads ietaupījumus būtu aptuveni 650 miljoni eiro. Tas nozīmētu slimību lapu un pabalstu administrēšanu, slimnīcu sadarbības tīklu veselības aprūpē un citas reformas.Savukārt kapitāla, ieņēmumu un vienreizējo pasākumu sadaļā plānotais fiskālais efekts ir 540 miljoni eiro četros gados. Tas varētu nozīmēt citastarp fiksēta IIN neapliekamā minimuma ieviešanu un valsts uzņēmumu brīvo līdzekļu izmantošanu.Noteikumu un administratīvās disciplīnas stiprināšana varētu dot vēl 370 miljonus eiro četru gadu laikā. Šis virziens būtu saistīts ar atkritumu un apropriāciju disciplīnas uzlabošanu un prioritāro pasākumu pārskatīšanu.Kulberga plāns ietver arī dažādu atbalsta mērķēšanas aktivitāšu pārskatīšanu, kas četros gados varētu dot aptuveni 190 miljonus eiro, bet automātisko izdevumu dzinēju ierobežošana premjera ieskatā varētu dot ietaupījumu vēl 40 miljonu eiro apmērā. Tas ietvertu, piemēram, atvaļināšanas pabalstu loka pārskatīšanu un izdienas pensiju sistēmas reformu.Premjers otrdienas preses konferencē vairākas reizes kritizēja iepriekšējo valdību darbu, uzsverot, ka tādā garā tērēt vairs nedrīkstēja. Viņaprāt, valsts patiesā finanšu situācija no iedzīvotājiem tikusi slēpta un arī viņam neesot bijis zināms, ka tā esot tik slikta.Jautāts, vai, ņemot vērā, ka iepriekšējos gadus pie varas bijusi "Jaunā vienotība" (JV), šis politiskais spēks nākamajā valdībā vairs netiks ņemts, Kulbergs neatbildēja konkrēti, vien uzsvēra, ka ir gatavs strādāt ar tiem, kas gatavi īstenot nepieciešamās pārmaiņas. Tās cita starpā nozīmējot arī nepatīkamu lēmumu pieņemšanu.Valsts kontrolieris Edgars Korčagins pastāstīja, ka Valsts kontrole apkopojusi iepriekš veikto revīziju ieteikumus un ir arī identificējusi lietas, kas ļautu budžetā ietaupīt līdzekļus. Ar šo Valsts kontroles apkopojumu iepazīstināti arī politiķi.Savukārt Kulbergs atzina, ka izdevumu mazināšanas procesā vēlētos vairāk iesaistīt Valsts kontroli, jo šī iestāde jau iepriekš ir brīdinājusi par dažādiem finanšu riskiem, tomēr viņos citas valdības neesot pietiekami ieklausījušās.Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,4%, bet nākamajā gadā - par 1,9%, aģentūru LETA informēja ministrijā.Salīdzinājumā ar jūnija sākumā sagatavoto indikatīvo vērtējumu šā gada ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta par 0,4 procentpunktiem. Savukārt nākamo gadu izaugsmes prognozes nedaudz samazinātas - 2027. gadā paredzēts IKP pieaugums par 1,9%, bet 2028.-2030. gadā - par 2-2,4% gadā.FM skaidro, ka šā gada izaugsmes prognozes paaugstināšanu noteica labāki ekonomikas attīstības rezultāti pirmajā pusgadā. Tomēr augstā nenoteiktība ārējā vidē un energoresursu cenu kāpums liek piesardzīgāk vērtēt turpmākās attīstības tempu.Vienlaikus FM aktualizētie fiskālie aprēķini liecina, ka 2027. gada fiskālā telpa būs negatīva 117,7 miljonu eiro apmērā.Vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2026. gadam saglabāta 2,9% no IKP apmērā. Pie nemainīgas politikas deficīts 2027. gadā sasniegtu 4,2% no IKP, 2028. gadā - 5,4%, 2029. gadā - 4,5%, bet 2030. gadā samazinātos līdz 2,7% no IKP.Atbilstoši Valsts kases prognozēm vispārējās valdības parāds 2026. gadā būs 47% no IKP. Turpmākajos gados tas pakāpeniski pieaugs un no 2029. gada stabilizēsies aptuveni 53% līmenī.Tāpat FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa nākamgad pieaugs līdz 1906 eiro, bet 2030. gadā - līdz 2361 eiro. Bezdarba līmenis nākamgad prognozēts 6,8%, turpmākajos gados samazinoties līdz 6,1% 2030. gadā.

Ziņa papildināta plkst. 15.55.

Ekonomika

Aktuāli

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) vēlas līdz 2030. gadam Latvijā panākt tādu finansiālo situāciju, kāda bija 2018. gadā, tādējādi nākamajos četros gados budžetā jāietaupa 2,875 miljardi eiro. To premjers otrdien...

Kulbergs līdz 2030. gadam valstī vēlas panākt 2018. gada finansiālo situāciju

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...