Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultāti kārtējo reizi
akcentēja reģionālās atšķirības Latvijā. Ar savu īpaši atšķirīgu situāciju
atkal izceļas Latgale, taču arī citos Latvijas novados dažādība iezīmējas. Lai
vēlētāju izvēles atspoguļotu uzskatāmāk, Latvijas Televīzijas raidījums “de
facto” aprēķinājis, kurus Latvijas pārstāvjus Latvija sūtītu uz Eiropas
parlamentu, ja visa Latvija balsotu kā atsevišķi vēlēšanu apgabali.

Tie paši cilvēki deputātu sarakstā paliktu tikai balsojumā
pēc Rīgas parauga. Lai gan - mainītos secība. Piemēram, ja Nils Ušakovs
Eiroparlametā iekļuva ar otro zemāko rezultātu, Rīgā “Saskaņa” dabūja trešo
lielāko balsu skaitu.

Savukārt, ja visi balsotu kā Vidzemē, Kurzemē vai Zemgalē,
starp deputātiem vispār nebūtu Ušakova. Līdz ar to vakantais krēsls Vidzemē un
Zemgalē tiktu Inesei Vaiderei no “Jaunās vienotības”, bet Kurzemē – kā trešajai
Nacionālās apvienības pārstāvei Inārai Mūrniecei, jo turklāt, Kurzemē
Nacionālās apvienība apsteidza “Jauno Vienotību”.

Bet, ja visa Latvija balsotu kā Latgale, izgaismotos vēl
lielākas atšķirības ar kopējiem Latvijas rezultātiem. Tur Ušakovs
Eiroparlamentā tiktu ne vien kā pirmais, bet kopā ar Olgu Petkeviču, kuru īpaši
atbalsta Daugavpilī. Bet Nacionālajai apvienībai būtu viens, nevis divi
mandāti. Deputātu vidū būtu arī “Stabilitātei!” kandidāts Ņikita Piņins,
savukārt nebūtu neviena “Progresīvo”
pārstāvja.

Partijas lielākoties šīs atšķirības reģionu griezumā vēl
īsti nav gatavas komentēt, jo rezultātu analīzi vēl veic. Arī Nacionālā
apvienība, kura gan cerēja uzvarēt visā Latvijā, vēl tikai analizēšot, kāpēc
tieši tāds vai citāds iznākums katrā vietā. Apvienības valdes locekle Ināra
Mūrniece, kura arī pati kandidēja vēlēšanās, spriež: “Iespējams, ir jānovērtē,
cik aktīvas ir bijušas arī partiju nodaļas – gan tiekoties ar vēlētājiem, gan
mudinot iet balsot.”

Tikmēr Nils Ušakovs dramatisko “Saskaņas” situāciju trijos
Latvijas apgabalos, kur neizdevās sasniegt pat 5%, vērtē kā loģisku iznākumu,
jo arī aģitācijā šiem reģioniem veltīja mazāk uzmanības. “Es neteiktu, ka tā ir
bijusi taktika, kuru mēs brīvprātīgi izvēlējāmies,” viņš saka un atzīst: “Tā
bija taktika, kuru mums vajadzēja izvelēties. Mums ir pietiekami ierobežoti
resursi. Mums ir krīze partijā. Līdz ar to mēs 
koncentrējāmies tur, kur mēs varējām parādīt rezultātus. Mēs tāpat, ar
tikpat lielu atdevi strādātu Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē, bet to mēs darīsim
nākamajos gados – 25. un 26. Šajā gadā
mums vajadzēja atkopties.” Saskaņa lielākos resursu veltījusi Rīgas, kā arī
Latgales vēlētāju pārliecināšanai, un Latgalē arī guva lielākos panākumus. 

Latgalē vēlēšanu rezultāti kopumā apliecina jau ierasto nosliekšanos par labu
partijām, kas mērķē uz krievvalodīgo auditoriju. Bet partijas, kas no tā zaudē, to tiecas
skaidrot gan ar informatīvās telpas sašķeltību, gan ekonomisko situāciju.
Vienlaikus atšķirības esot arī loģiskas. “Jaunās Vienotības” pārstāvis Jānis
Reirs saka: “Latvijai nevajadzētu būt vienādai visur. Un, protams, ir
atšķirības gan etniskās, gan ienākumu ziņā, ļoti daudz visādas atšķirības. Un
es domāju, ka ir normāli, ka ir šādas atšķirības, jo tās pašas ostas pilsētas
ir tikai trīs lielās, un tur ir pavisam citas iespējas, ekonomiski attīstīt
reģionu.”

Partijā “Progresīvie” gan secina, ka Krievijas tuvums
Latgalē šobrīd ir galvenais dienaskārtības jautājums un jāsaprot – ko ar to
darīt. Partijas valdes locekle Mairita Lūse secina, ka Latgalē cilvēki Krieviju jūt krietni tuvāk, nekā mēs
šeit Rīgā. “Viņi to jūt gan kā apdraudējumu, gan arī ierastā dzīvesveida, kas
līdz šim nozīmēja braukšanu uz Krieviju, produktu vešanu no Krievijas
apdraudējumu. Tas ir cilvēkiem tepat kaimiņos un viņi jūt, ka viņiem šis ceļš
tagad ir nogriezts. Viņi reizē jūtas apdraudēti un ierobežoti, un šīs abas
divas sajūtas, tās ir jālīdzsvaro,” saka Lūse.

Latgales iedzīvotāji arī runājot ar žurnālistiem gan pauda,
ka daudzas partijas aģitācijas laikā nemaz tur īsti nav manītas. Pašās partijās
apgalvo pretējo – uz Latgali braukuši. Turklāt plānojot tur savu klātbūtni
palielināt arī turpmāk. “Jā, ir potenciāls Latgalē, ir ļoti aktīvi jāstrādā
Latgalē, un šādi tādi pirmie soļi no partijas puses jau ir sperti,” saka
Mūrniece, gan neatklājot, kā tieši Nacionāla apvienība plāno uzrunāt vairāk
cilvēku šajā Latvijas daļā.

Arī pašā Latgalē situācija gan atšķiras. Daugavpilī
partijas, kas pārvarējušas 5% barjeru, visas, izņemot “Jauno Vienotību”, lielā
mērā balstās uz krievu valodā runājošo vēlētāju (“Saskaņa” – 35,81%, “Latvija
pirmajā vietā” – 11,43, “Stabilitātei!”
– 10,35%. “Jaunā vienotība” – 7,68%, “Suverēnā vara” – 7,01%, “Centra partija”
– 6,68%”). Tikmēr Rēzeknē otrajā vietā ir Nacionālā apvienība. Bet
līderpozīcijās ir nevis Saskaņa, bet “Latvija pirmajā vietā”, kas neilgi pirms
velēšanām tur paziņoja par sadarbību ar bijušos mēru Aleksandru Bartaševiču.
“Mums ir tieši tādi paši plāni pa visu Latviju,” par šādu apvienošanos ar
vietējiem politiķiem, īpaši nākamo vēlēšanu kontekstā, saka LPV valdes loceklis
Edmunds Zivtiņš. Pārējā Latvijā šai partijai gan veicās sliktāk, un arī kļūdas
tā vērtēšot. Taču kopumā rezultāts esot, jo mandāts iegūts.

Tas savukārt neizdevās partijai “Stabilitātei!”, kurai
Latgale izrādījās vienīgais bastions ar kaut cik vērā ņemamiem panākumiem.
Vidzemē un Zemgalē balsu skaits pat nesasniedza vienu procentu. Partijas
vadītājs uzskata, ka liela loma bijusi kandidātu izvēlei, jo Eiroparlamenta
vēlēšanas esot līderu vēlēšanas. “Es
zinu, ka es riskēju, bet es turpināšu to darīt. Es neķeršos pie vecajiem
atpazīstamajiem vēžiem, lai garantētu savam politiskajam spēkam turpmāko dzīvi.
Ja jaunas sejas un jaunie politiķi nebūs pieprasīti Latvijā, tad arī es nebūšu
pieprasīts un tad arī man nāksies aiziet uz vēsturi,” norāda partijas līderis Aleksejs
Rosļikovs.

Jāatgādina, ka Latgale izcēlās ne vien ar atšķirīgu
rezultātu, bet arī ar izteikti zemāku vēlētāju aktivitāti. Un, kamēr vienas
partijas, piemēram, “Saskaņa” un “Latvija pirmajā vietā” to izceļ kā problēmu,
citas – īpaši necilā.

Sociologs, socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis
Kaktiņš secina, ka tam var būt loģisks pamatojums, kāpēc partiju pozīcijas
atšķiras. “Protams, tie, kuri vairāk cer un paļaujas uz krievvalodīgo balsīm,
tad tiem ir problēmas, bet otram flangam tas savukārt ir ieguvums. Teiksim, ja
neviens no tā flanga nebūtu aizgājis, tad patiesībā viņiem būtu vēl labāki
velēšanu rezultāti. Ja tā – vai tad mums tur vajadzētu kaut ko darīt, kaut ko
veicināt? Tieši otrādi! Mums vajadzētu pielikt savu darbu, lai ideālā gadījumā
neviens no mūsu konkurentu atbalstītājiem neaizietu un nenobalsotu. Nu, mēs
varam strīdēties, cik tālu tas ir tādas nobriedušas demokrātijas pārstāvju
pārspriedumiem, bet nu mēs zinām, ka reālā politika, diemžēl, kaut kādā šādā
veidā strādā,” secina Kaktiņš.

Eiropas Parlaments

Politika

Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Sabiedrība

Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultāti kārtējo reizi akcentēja reģionālās atšķirības Latvijā. Ar savu īpaši atšķirīgu situāciju atkal izceļas Latgale, taču arī citos Latvijas novados dažādība iezīmējas. Lai vēlētāju izvēles atspoguļotu uzskatāmāk,...

Kuri politiķi tiktu uz Eiropas Parlamentu, ja visa Latvija balsotu kā reģionos?

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...