Lai mazinātu atkarību izplatību sabiedrībā, jāsamazina atkarību izraisošo vielu pirmreizējo lietotāju skaits, šādu viedokli trešdien Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) pētnieku organizētajā diskusijā "Kā politiskā regulējuma un tirgus pārmaiņas ietekmē atkarību izraisošo vielu lietošanu sabiedrībā?" pauda Veselības ministrijas (VM) Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa.

Būtiski strādāt pie tā, lai jaunieši nepakļautos citu vienaudžu spiedienam un atturētos pirmreizēji pamēģināt lietot atkarību izraisošās vielas, sprieda ministrijas pārstāve. Tāpat būtisks virziens ir palīdzēt tiem, kas jau ir atkarīgi.

VM solās uzlabo slimnīcas "Ģintermuiža" pakalpojumus un veikt citus kompleksas pieejas pasākumus. Tāpat nepieciešams atbalsts no citiem sektoriem, veselību ieviešot visās politikās, sacīja Lazdiņa, kuras skatījumā, tikai ierobežojoši un aizliegumus pastiprinoši pasākumi nav efektīvi.

VM ir apņēmusies ieviest smēķēšanas atmešanas programmu, taču tās īstenošanai pašlaik nav finansējuma. Tāpat plānots organizēt atkārtotu pilotprojektu, kurā smēķētāji saņemtu palīdzību atmešanas grupās vismaz sešu mēnešu garumā.

Lielākā problēma saistīta ar to, ka liela daļa cilvēku, kas jau atmetuši, piemēram, smēķēšanu, pēc gada to atsāk, tāpēc būtisks risinājums ministrijas skatījumā būtu sniegt regulāru atbalstu tieši grupu pakalpojuma veidā.

Lazdiņa uzskata, ka efektīvākais smēķēšanas mazināšanas pasākums ir akcīzes nodokļa celšana, kas minēts vairākos starptautiskos ieteikumos, kur prevencijas pasākumi tiek grupēti atbilstoši atkarību izraisošo vielu veidiem. Akcīzes nodoklis būtu jāceļ vismaz par 15% katru gadu, vēlētos VM pārstāve. Pēc nodokļa celšanas ietekme uz smēķēšanas mazināšanos būtu novērojama jau pēc četriem mēnešiem, turpretī reklāmu samazināšanas ietekme novērojama vien pēc gada, jo saistīta ar plašāku paradumu maiņu, kas notiek ilgākā laika posmā.

Līdztekus vairāk būtu jāinformē sabiedrība par elektronisko cigarešu un citu nikotīna saturošo produktu bīstamību, ne tikai par cigaretēm. Jauniešu un sieviešu vidū elektroniskās cigaretes ir izplatītas, savukārt tradicionālie tabakas izstrādājumi populārāki ir vīriešu vidū, liecina ministrijas apkopotie dati.

Lietuvas Veselības zinātņu universitātes un Mikola Romera universitātes Psiholoģijas katedru lektors Ļuds Vincents Sinkevičs norādīja, ka atkarības ir kulturāli ieausta prakse, kas šobrīd rada arī virkni mentālās veselības problēmu. Nepieciešams kontrolēt riska faktorus, primāri pievēršoties arī sociālkulturālajiem aspektiem, tostarp no ģimenes pārmantotajiem faktoriem, kas ietekmē atkarību izpausmi, tostarp lietošanu un produktu izvēli dažādu sabiedrības grupu vidū.

Savukārt LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors, pneimologs un alergologs Māris Bukovskis norādīja, ka atkarību no smēķēšanas var klasificēt arī kā hroniski recidivējošu slimību, kas būtu pastāvīgi jāārstē, bet reālā atkarību ārstēšanas pieeja praksē tāda nav. Bukovska ieskatā būtiski meklēt risinājumus arī tai smēķētāju grupai, kas pēc pusgada vai gada atsāk smēķēt. Stratēģija varētu būt piemērot nikotīna aizstājterapiju pēc vajadzības, lai mazinātu tieksmi smēķēt. Vienlaikus procesā jāiesaista arī psihologi, kas piemērotu individuālus risinājumus katram atkarības gadījumam.

Tāpat diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešami padziļināti pētījumi par psiholoģiskajiem, medicīniskajiem, sociālajiem un kulturālajiem nikotīna lietošanas praksēm.

LU pētniece, biedrības "Resiliences Centrs" valdes locekle Aigas Romāne-Meiere norādīja, ka nav optimistiskas idejas par tāda regulējuma piemērošanu, kam būtu reāla ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanu vai pārtraukšanu.Tas skaidrojams ar to, ka jaunieši atrod dažādus veidus, kā šīs kaitīgās vielas iegādāties ne vien tādā vietnē kā "Telegram" vai citos "melnajos tirgos", tostarp skolās.