Lapu diena 1. maijā - kas tā ir un kāda ir tās nozīme?

Lapu diena 1. maijā ir sena tautas gadskārtu diena, kurai ir pagāniska izcelsme un saistība ar pavasara atnākšanu, dabas atmodu un auglību.

Ticējumi vēsta, ka Lapu dienā nedrīkst ne lauzt, ne cirst kokus, jo tie asiņojot. Un jāskatās uz koku lapām – ja lapiņas esot vismaz peļu austiņu lielumā, būšot laba vasara. Ja šajā dienā laiks ir labs, mēneša beigās būšot vēss, bet tad būšot arī labs rudens. Vēsa un lietaina diena liecinot par to, ka arī vasara gaidāma vēsa.

Jaunām meitām Lapu dienā pēc saulrieta jāiet uz avotu muti mazgāt, lai tās būtu šķīstas un skaistas, un lai puišiem patiktu, bet avota ūdeni jānes arī uz māju.

Lapu dienas nozīme latviešu tradīcijās:

• Lapu diena tiek svinēta 1. maijā, kad daba jau ir uzplaukusi, un kokiem parādās pirmās lapas.

• Tā simbolizē pavasara pilnbriedu, augu augšanu, zaļumu atgriešanos, dzīvības spēka atjaunošanos.

• Dažos novados to sauca arī par Ziedu dienu vai Zaļo dienu.

Tradīcijas un ticējumi:

• Lapu dienā ir jāiet dabā, lai vērotu lapu plaukšanu, pavasara skaistumu.

• Šajā dienā ir aizliegts strādāt, it īpaši darbus, kas bojā dabu – nekāpt kokos, nezāģēt, necirst.

• Uzskata, ka šajā dienā “koki dzird” – ja tos bojā, koki “apvainojas” un tas var nest nelaimi.

• Meitenes un sievietes vāc pirmos zaļumus, piemēram, bērzu vai liepu lapiņas, ko izmantoja zāļu tējām vai slotām pirtij.

• Šī diena ir veltīta dabas godināšanai, īpaši kokiem un mežiem – kokiem bija garīga nozīme.

Lapu diena mūsdienās:

Lielā mērā senās tradīcijas ir saglabājušās folkloras pētnieku aprakstos vai dažādos novados kā simboliskas aktivitātes, un tās ir laba iespēja atcerēties mūsu senču cieņu pret dabu.

Lasi arī:

• Mežu atjaunošanas ABC – kas jāņem vērā īpašniekiem
• Kāpēc latvieši ir tik lieli maizes ēdāji?
• Krāsnī cepta maizīte