Preiļu novada slimnīcu, pansionātu, skolu un bērnudārzu virtuvēs gatavos tikai vietējo pārtiku

Cik bieži Tu ievestas melones vietā izvēlies nopirkt,
piemēram, vietējo rabarberu? Šādu jautājumu iedzīvotājiem uzdevusi Preiļu
novada pašvaldība. Viņi kā pirmie Latvijā uzsākuši veidot sadarbības tīklu
starp zemniekiem un pašvaldības iestāžu ēdinātājiem. Tādā veidā gan nodrošinot
pieeju ekoloģiskai un kvalitatīvai pārtikai, gan garantējot ikmēneša ienākumus
vietējiem ražotājiem, ziņo raidījums “360 ZIŅneši”.

Preiļu zemnieku izaudzēta pārtika, turpmāk no vagām un
siltumnīcām ceļos pa taisno uz slimnīcu, pansionātu, skolu un bērnudārzu
galdiem.

"Mēs bijām tā skola, kuriem tiešām nepatika tās
piegādes, ka mums ķiploki nāk no Ķīnas, tomāti no Polijas un tā tālāk. Un kā
tas iespējams, ka mūsu vietējie zemnieki atkal nezina, kur vest?" par
idejas aizsākšanu stāsta Preiļu novada Riebiņu vidusskolas virtuves vadītāja Anita
Cakule.

Zemnieki ir mūsu pamats, uzsver pašvaldībā, jo tie veido 70%
no visiem novada uzņēmējiem, līdz ar to šāds sadarbības modelis arī ļaus augt
novada ekonomikai.

"Ļauj ieņemt vairāk ienākumus budžetā un attiecīgi kaut
ko vairāk piedāvāt sava novada iedzīvotājiem."<blockquote>Mums Latgalē vajag, lai mūsu
nauda paliek šeit, nevis aiziet citur,</blockquote>stāsta Preiļu novada
komercdarbības speciāliste Kristīne Cīmane.

Lai spētu ēdienkarti pielāgot sezonalitātei, pavāriem
plānotas arī apmācības, jo, piemēram, gurķus, ko vairumtirgotājs varēja
nodrošināt visu gadu, vietējais zemnieks varēs piegādāt vien dažus mēnešus.

Cīmane gan neslēpj, ka iepirkumu speciālistiem jaunā sistēma
sagādā galvas sāpes, jo izrādās, ka saplānot piegādes no vietējiem ražotājiem
esot pat sarežģītāk: "Mums ir vairāki piegādātāji, attiecīgi vairāki
līgumi, lielāka kontrole viņiem. Tas ir iegājies gadu gaitā, ka vieglāk ir
paņemt no vairumtirgotāja, iespējams, arī par zemākām cenām vai akcijas cenām,
bet mūsu stāsts ir par to, ka mūsu novada dārzenis paliek šeit."

Lai sekmīgi nodrošinātu piegādes ķēdes darbību, zemnieki pat
nolēmuši dibināt kooperatīvu. SIA “Berry Fairies” īpašniece Marta Vutnāne norāda,
ka tas tāpēc, ka viens uzņēmums nespētu ar visiem nepieciešamajiem dārzeņiem,
augļiem un garšaugiem nodrošināt visus.

"Viens otru, teiksim tā, var piesegt. Burkānus var
audzēt gan Marta, gan es un mēs saliekam kopā to apjomu un drošāk jūtamies,"
norāda "Lazdānu mājas ogas" saimniece Sanita Anspoka.

Uzrunātie atzīst, ka īsās pārtikas ķēdes īstenošanai būtu
jābūt katras pašvaldības dienas kārtībā, jo šobrīd liela daļa zemnieku cīnās
par izdzīvošanu, tai pat laikā mēs turpinām ēst no ārzemēm ievestu pārtiku.

"Ko mēs arī ar tirgotāju asociāciju runājām, ka būtu
vajadzīgs atbalsts no valsts puses, globālāk par šo domāt, valstiskā līmenī, jo
pagaidām tas ir novārtā atstāts. Otrs ir par pašpietiekamību, mēs paši varam
izaudzēt un sevi pabarot, ja to ņemtu vērā visa Latvija. Un tas nav tikai
runājot par iespējamiem draudiem var palīdzēt, bet vispār mums," norāda
Cīmane.

Lauksaimniecība

Bizness

360 Ziņas

Pārtika

Preiļi

Cik bieži Tu ievestas melones vietā izvēlies nopirkt, piemēram, vietējo rabarberu? Šādu jautājumu iedzīvotājiem uzdevusi Preiļu novada pašvaldība. Viņi kā pirmie Latvijā uzsākuši veidot sadarbības tīklu starp zemniekiem un pašvaldības...

“Latgalei vajag, lai mūsu nauda paliek šeit.” Preiļu novads savus iedzīvotājus ēdinās tikai ar vietējiem produktiem

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...