Latviešu pāris Laine Pērse un Arturs Driņins deviņu mēnešu garumā atklāj mežonīgo Āfriku

Latviešu ceļotāju pāris Laine Pērse un Arturs Driņins sevi pilntiesīgi dēvē par pasaules pilsoņiem, kuru mērķis ir apceļot pilnīgi visas pasaules valstis. Viņu stāsts savulaik aizsākās ar stopēšanu studentu gados, bet šodien 

 par mājvietu un atspēriena punktu kļuvusi tālā Ķīna, no kuras pāris jau kaļ plānus pēdējo 72 valstu iekarošanai. Ar šo iedvesmojošo stāstu portāls 1188.lv turpina rakstu sēriju par latviešiem ārzemēs, atklājot neparastu pieredzi un eksotiskus izaicinājumus.Latviešu pāra saknes meklējamas tepat dzimtenē – Laine nāk no zaļajiem Skrīveriem, savukārt Arturs par savām mājām sauc gleznaino Alūksni. Abi satikās Rīgā studiju laikā, un kopš tā brīža viņu dzīve ir kļuvusi par vienu nebeidzamu piedzīvojumu. Laine ir ieguvusi maģistra grādu skolvadībā un angļu valodas skolotājas kvalifikāciju, savukārt Arturs apguvis tūrisma vadību un savulaik galvaspilsētas restorānā strādājis par pavāru. Šīs iegūtās prasmes vēlāk kļuva par viņu īsto biļeti uz plašo pasauli.

 Arī ceļotāja gēns abos pamodās vēl studentu gados, tālajā 2015. gadā. Kā jau daudziem studentiem, budžets bija ierobežots, tāpēc pirmie soļi pretī pasaulei tika sperti ar paceltu īkšķi ceļa malā. Arturs atminas: <blockquote>Mēs braucām no Rīgas atpakaļ uz mājām ar autostopiem. Attiecīgi ar Laini gājām uz Daugavpils šoseju stopēt un, kad uz Alūksni braucām, tad uz Pleskavas šosejas. Tie bija pirmie soļi, kā mēs mēģinājām un sapratām, ka varētu arī kaut kur tālāk pabraukt.</blockquote>Sākotnēji maršruti veda tepat pa dzimteni – pāris apceļoja Latvijas festivālus un pilsētas svētkus. Ātri vien ceļojuma apetīte auga, un arī autostopu robežas paplašinājās, turpinot iepazīt tuvējās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju. Toreiz neviens no viņiem vēl nenojauta, ka šīs šoseju malas reiz aizvedīs viņus tūkstošiem kilometru tālu prom no mājām.<h2>Pirmais pasaules ceļojums</h2>

Kad Laine noslēdza studijas universitātē, pāra dzīve uzņēma jaunus apgriezienus, ko noteica nejauši pamanītas aviobiļetes. Viņa iegādājās lētas lidojuma biļetes uz Amerikas Savienotajām Valstīm un tikai pēc tam par to paziņoja Arturam. Viņš par šādu pavērsienu bija "pilnīgā starā", un abi vienojās, ka šis ir sākums kam lielam – pasaules ceļojumam. Arturs atminas:<blockquote>Tas bija vienpusējs lēmums, kas izmainīja visu mūsu dzīvi.</blockquote>

Līdzi ņemot vien telti un mugursomas, viņi ar autostopiem devās savā pirmajā lielā ceļojuma dēkā. Sākotnēji pāris ļāvās piedzīvojumiem ASV, bet vēlāk nolēma mērot ceļu caur vairākām Centrālamerikas valstīm, lai sasniegtu Dienvidamerikas kontinentu. Brauciens turpinājās līdz Panamai, kur ceļotājus apturēja bēdīgi slavenā Darienas zemes strēle (Darien Gap). 

Tas ir aptuveni 160 kilometru garš, purvains un džungļiem klāts posms bez autoceļiem. Toreiz Arturs, raugoties uz nepārvaramo dabas mūri, ironiski noteica:<blockquote>Pats cauri šiem krūmiem neiešu!</blockquote>

Pāris meklēja dažādus alternatīvus veidus, kā šo posmu apbraukt bez maksas. Prāmju satiksme gan bija vāji attīstīta, tādēļ iecere nevainagojās panākumiem. Pārim neatlika nekas cits, kā sēsties lidmašīnā, lai veiktu pārlidojumu uz Kolumbiju. No turienes abi turpināja savu ceļu ar autostopiem Brazīlijas virzienā.Pārvietojoties pārsvarā ar autostopiem, pāris pusotra gada laikā apceļoja 64 pasaules valstis. Tas izrādījās tik intensīvs ceļojuma maratons, ka abiem beidzās brīvās lappuses pasēs, jo tās bija pilnībā aizpildītas ar eksotiskiem robežsargu zīmogiem. Tā noslēdzās pirmais pasaules ceļojums, un abi zemeslodes apceļotāji atgriezās dzimtenē, lai izgatavotu jaunus dokumentus tālākajiem ceļiem. Atskatoties uz ilgo dzīvi teltī un aizvadītā ceļojuma pieticīgajiem dzīves apstākļiem, Laine smej:

<blockquote>Tas bija pārbaudījums...bet Arča izturēja!</blockquote>



Pēc intensīvā brauciena sekoja aptuveni pusgadu ilgs darba cēliens Lielbritānijā, lai papildinātu patukšoto maciņu un sagatavotos nākamajam lielajam dzīves pagriezienam. Pāris bija gatavs mest nākamo izaicinājumu savai ikdienas rutīnai.<h2>Kad "medusgads" skan labāk par romantisku medusmēnesi...</h2>



Pēc sūrā darba posma Lielbritānijā sekoja kāds ļoti skaists un zīmīgs notikums. 2018. gadā, pēc deviņu gadu ilgas kopdzīves, Laine un Arturs mija gredzenus. Tomēr tradicionāla un mierīga medusmēneša vietā jaunā ģimene lēma par labu vērienīgākam braucienam – viņi devās "medusgadā", kas pārtapa par otro pasaules ceļojumu.Savu jauno dzīves posmu pāris iesāka ar ceļu cauri Krievijai, mērojot maršrutu ar leģendāro Transsibīrijas vilcienu, līdz pat Ķīnas robežpilsētai. Tieši tur viņi pirmo reizi vaigā sastapa cilvēkus, kuri strādāja vietējā valodu apmācības centrā. Laine šo tikšanos atceras ar īpašu siltumu:<blockquote>Tas bija liktenis, kas mūs atveda uz šejieni! </blockquote>Toreiz Laine un Arturs vēl Ķīnu iepazina tikai kā tūristi, nenojaušot, ka šī pilsēta jau drīz vien kļūs par viņu jauno mājvietu. Apceļojuši Ķīnas plašās āres, pāris devās vēl caur pāris Āzijas valstīm, līdz sasniedza Jaunzēlandi. Tur pāris iesaistījās "Working Holiday" jeb darba un atpūtas programmā.Šī programma sniedz unikālu iespēju ārvalstu pilsoņiem strādāt citā valstī bez piesaistes vienam darba devējam, ļaujot brīvi ceļot un paralēli gūt ienākumus jebkurā jomā, lai finansētu savu piedzīvojumu. Izmantojot šīs vīzas sniegtās iespējas, pāris gadu aizvadīja Jaunzēlandē, kur Arturs atgriezās arī pie savām amata prasmēm un strādāja par pavāru kādā vietējā restorānā. Viss ritēja gludi, līdz mierīgo ikdienu pārtrauca satraucošas ziņas no pasaules ziņu virsrakstiem. Laine stāsta:<blockquote>Tad nāca tās crazy [trakās] ziņas, ka Jaunzēlandes krastos peld kuģis ar vīrusu iekšā.</blockquote>Kad sākās Covid-19 pandēmija, pāra sākotnējais plāns bija caur Tuvajiem Austrumiem doties atpakaļ uz Latviju, taču pasaule straujiem soļiem vēra ciet robežas, tādēļ Pakistānā aprāvās viņu ceļš uz dzimteni. Apzinoties situācijas nopietnību, kāds draugs ieteica steidzami mainīt valsti. Viņš brīdināja, ka masveida saslimšanas gadījumā vietējie ārsti nespēs glābt visus. Laine un Arturs devās uz Taizemi. Šo lēmumu viņa komentē ar sev raksturīgo optimismu:<blockquote>Ja pasaule veras ciet, jāatrod kāda ļoti interesanta vieta, kur iesprūst.</blockquote>Taizemē ceļabiedri sastapa kādu poļu tautības angļu valodas skolotāju. Šī saruna pamudināja latviešus apsvērt jaunu iespēju – doties strādāt uz Ķīnu, kas tobrīd atradās stingru pandēmijas ierobežojumu režīmā. Tā 2020. gada novembrī viņi atgriezās Ķīnā, lai uzsāktu savas darba gaitas vietējā valodu apmācības centrā. Sākums gan prasīja pacietību, jo uzreiz nācās pavadīt veselu mēnesi stingrā karantīnas režīmā, kur pie durvīm pat bija uzstādīta signalizācija, lai neviens nevarētu pamest istabu. Tomēr šis neparastais solis vēlāk attaisnojās...<h2>

Ķīna kā "drošības saliņa" </h2>



Kā šobrīd atzīst ceļotāji, tieši Ķīna viņiem ļāva finansiāli atsperties un sākt kalt plānus jauniem, vērienīgākiem braucieniem. Šobrīd latvieši dzīvo Ķīnas reģionā, kas vēsturiski bijusi kaimiņvalsts Mongolijas daļa. Arī dabas kontrasti šeit ir visai iespaidīgi – ziemā gaisa temperatūra mēdz noslīdēt līdz pat -38 grādiem, turpretim maijā termometra stabiņš pakāpjas jau līdz +30 grādu atzīmei. Laine un Arturs neslēpj, ka kopš 2020. gada nogales šī zeme pārim ir kļuvusi par ko daudz vairāk nekā tikai kārtējo pieturpunktu ceļojumu sarakstā:

<blockquote>Tā kā mēs lielāko daļu laika pavadām ceļojot, tad šī mums arī ir tāda vieta, kur mēs apstājamies uz laiciņu un tad atkal ceļojam. Tāda safe [droša] saliņa pēdējos sešus gadus.</blockquote>

Šobrīd pāra ikdiena aizrit vietējā valodu apmācības centrā, kur viņi pasniedz angļu valodu jaunajiem censoņiem. Tiesa, mācību iestādes vadība jau sākotnēji rēķinājusies ar dēkaiņu nemierīgo garu un labi apzinās, ka pāris nespēj iedomāties savu dzīvi ilgstoši vienā vietā.Ķīnas darba vīzas iegūšanas process gan prasīja pamatīgu pacietību. Lai iestātos darbā par skolotāju, nepieciešams sagatavot ne vien CV, rekomendācijas vēstules, sertifikātus un diplomus, bet arī iziet pilnu veselības pārbaudi – vispirms Latvijā un pēc tam atkārtoti arī Ķīnā. Tāpat obligāta prasība skolotājam ir izziņa par nesodāmību, turklāt katram dokumentam nepieciešams arī notāra apstiprinājums. Tomēr skolotāja darbam Ķīnā ir arī savi vērā ņemami bonusi – abiem tiek nodrošināts dzīvoklis un apmaksātas aviobiļetes lidojumam no dzimtenes.Vietējā valodu apmācību centrā bērni pēc skolas nāk padziļināti apgūt angļu valodu. Darba process ir saspringts un aizņem sešas dienas nedēļā, turklāt tieši nedēļas nogalēs ir visgarākās un intensīvākās darba stundas. Savu vienīgo brīvdienu pāris velta tam, lai cītīgi apgūtu ķīniešu valodas prasmes, jo bez tām sākotnēji bijis ārkārtīgi grūti saprasties ar vietējiem iedzīvotājiem. Brīvajos brīžos pāris pievēršas arī sporta aktivitātēm un meditācijai. Siltās vasaras dienās Laine un Arturs labprāt ļaujas arī badmintona spēlei, kas ir ļoti populāra vietējo iedzīvotāju vidū. Viņi piebilst:<blockquote>Brīvdienas izmantojam tam, lai iepazītu vairāk Ķīnu.</blockquote>Darbā ar Ķīnas jaunāko paaudzi Laine un Arturs ik dienu saskaras ar krasām kultūras un audzināšanas atšķirībām. Pāris īpaši akcentē vietējo skolēnu slodzi – diena sākas jau astoņos rītā un skolas solā turpinās līdz pat sešiem vakarā. Pēc tam bērni mēro ceļu uz mācību centru, kur pavada papildu pusotru stundu, bet mājās vēl pilda mājasdarbus. Turklāt brīvdienās daudziem ir pat deviņas nodarbības un papildu pulciņi. Turklāt skolas kultūra Ķīnā ir izteikti vērsta uz stingru disciplīnu, tādēļ bērni lielākoties sēž un klausās. Pēc skolotāju novērojumiem, tas mazina bērnu radošuma izpausmes iespējas:<blockquote>Viņiem ir iemācīts cienīt vecākus cilvēkus, skolotājus, līdz ar to viņi ir pilnīgi paklausīgi. Latviešu bērni, man liekas, tādi revolucionārāki un radoši.</blockquote>

Neraugoties uz saspringto darba ritmu, šī pieredze abiem ir sniegusi neatsveramu skatījumu uz Āziju no cita skatpunkta. Drīz vien dēkaiņi uzsāka gatavošanos nākamajam piedzīvojumam, lai kopīgiem spēkiem iepazītu Āfrikas kontinenta valstis.

 <h2>Āfrikas skarbais eksāmens</h2>

Trešais pasaules ceļojums Lainei un Arturam izvērtās par līdz šim ambiciozāko izaicinājumu. Pāra ceļojuma mērķis bija Āfrikas kontinents, kur abi zemeslodes apceļotāji ar autostopiem mēroja ceļu cauri 32 valstīm. Šis kontinents izrādījās pavisam cita pasaule ar saviem noteikumiem, kur reizēm nācās burtiski cīnīties par elementārām sadzīves lietām. Laine atminas:

 <blockquote>

Āfrikā bija grūti! Daudzās vietās nemaz nav tāds koncepts kā tūrisms un viesnīcas cilvēkiem, kuri dodas bez īpaša mērķa. Libērijā visās naktsmītņu rezervāciju saitēs lētākā viesnīca bija 100 dolāru. Tad mēs gājām pie mūķenēm baznīcā prasīt, vai viņām ir kopmītnes.</blockquote>

Laine un Arturs brīvi pārvalda angļu un krievu valodas, bet spāņu mēli viņi teicami apguva sava pirmā pasaules ceļojuma laikā, vienkārši sarunājoties ar tālbraucējiem. Tomēr Āfrikā pāris atdūrās pret kādu citu negaidītu šķērsli – franču valodas barjeru. Tas ceļošanu padarīja ne vien sarežģītāku, bet nereti arī krietni dārgāku, jo vājās valodas prasmes pavēra durvis vietējo iedzīvotāju negodprātībai. Laine neslēpj:

 <blockquote>Tas bija ļoti grūti, jo mēs zinājām, ka mūs māna ar cenām.</blockquote>

Tomēr latviešu pāris brauciena gaitā ātri vien apguva franču valodas pamatfrāzes. Kad vietējie izdzirdēja svešiniekus runājam viņu mēlē, attieksme tūlītēji mainījās. Iedzīvotāji sāka uzskatīt, ka ceļotāji visu saprot, un vairs nemēģināja tik nekaunīgi krāpties. Atskatoties uz Āfrikā piedzīvotajiem mirkļiem, pāris gandarīti secina:

 <blockquote>Valoda ir bagātība, lai arī kuras valsts valoda tā būtu!</blockquote>

Pēc tūkstošiem pievarētu kilometru Āfrikā, dēkaiņu ceļš uz laiku veda atpakaļ uz dzimteni. Lai gan prātā jau šaudījās jaunas idejas un maršruti, bija vēlreiz pienācis laiks nomainīt pases, lai tajās atkal būtu vieta jaunu valstu zīmogiem.

 <h2>

Kā tad ar latviešu tradīcijām?</h2>Atbildot uz šo jautājumu – viss kārtībā! Pēdējo reizi Latvijā pāris viesojās pirms pusgada un labprāt dzimtenē iegrieztos vismaz reizi gadā, taču saspringto plānu dēļ tas ne vienmēr izdodas. Tiesa, Arturs un Laine ne tikai paši ceļo, bet arī labprāt uzņem ārzemju draugus pie sevis mājās.Laines vecākiem ir māja un pirtiņa Skrīveros, netālu no Daugavas krastiem. Ārzemju ciemiņiem tur tiek sagatavota īsta latviešu kultūras skola – pāris aizved uz Skrīveru gotiņas konfekšu meisterklasi, cienā ar šprotēm un, protams, iepazīstina ar pirts tradīcijām. Starp citu, tieši šeit piedzīvots kāds neaizmirstams kuriozs ar ceļotāju no Togo. Arturs atminas:<blockquote>Ne visiem uzreiz ir saprotams, ka žagari ir tāda procedūra un vajag pērties. Mums tas puisis bija vienkārši šausmīgi sabijies – abi esam pliki un vēl žagarus ņemu! Viņš saka: "Nē, nē! Man noteikti šis nepatiks. Es neesmu ieinteresēts šādās lietās!" Es saku:" Neuztraucies! Tev patiks!</blockquote>Savu dēku pilno ikdienu Laine jau kopš pirmajiem soļiem pasaulē ir radusi ietērpt vārdos. Ja sākotnēji viņa veidoja ceļojuma blogu, tad šobrīd Laine un Arturs ir kļuvuši par ražīgiem autoriem, un viņu pūrā ir jau astoņas grāmatas. Četras no tām bija veltītas pirmajam pasaules ceļojumam, un tās grāmatnīcu plauktos jau ir pilnībā izpārdotas. Tam sekoja sērija "Iegriez pasauli" par Austrāliju, Okeāniju un Jaunzēlandi, kā arī septītā grāmata par dzīvi un kultūru pandēmijas laika Ķīnā – "Sarkanā pūķa zemē". 

Nupat dienasgaismu ieraudzījusi jau pāra astotā grāmata "Mežonīgais rietumkrasts", kas dokumentē skarbo un nepieradināto Āfrikas ceļojuma posmu.Ceļojumos uzkrāto pieredzi gan pāris nepatur tikai grāmatu lappusēs vien. Viņi ir pabijuši dažādās bibliotēkās visā Latvijā, kur uzstājas ar aizraujošiem stāstu vakariem divu stundu garumā par dažādām pasaules malām. Šī tradīcija aizsākās jau pirms deviņiem gadiem, kad sadarbībā ar ceļotāju brālību "Dēkainis", pāris apmeklēja pirmo stāstu vakaru, kurš izvērtās visai kupli apmeklēts. Kopš tā laika uzaicinājumi no Latvijas bibliotēkām sāka sekot viens pēc otra. Pāris aizvien spilgti atceras sirsnīgos mirkļus ar saviem klausītājiem:<blockquote>Nevar aizmirst tos apmeklētājus, kas atnāk ar savu valstu sarakstiņu un pastāsta, kur viņi ir bijuši, kāda viņiem ir pieredze. Tas ir ļoti jauki – tāds ļoti saistošs pasākums!</blockquote>

Lai gan bibliotēkas aizvien interesējas par latviešu pāra iespējām priecēt lasītājus ar pasaules stāstiem, šovasar Latvijā pāris neplāno iegriezties. Viņu lielā dzīves karte joprojām prasa jaunus maršrutus un izaicinājumus, tādēļ līdz brīdim, kad Laine un Arturs atkal sēdīsies pie stāstu galda, pases jau būs ieguvušas vairākus eksotiskus pasaules zīmogus.<h2>Ar skatu pretī neizzinātiem apvāršņiem</h2>

Šogad Laine un Arturs jau paspējuši paviesoties Taizemē, Brunejā, Malaizijā un Mjanmā. Viņi paši smej, ka tas vēl ir maz, taču gads aizvien rit tikai pirmajā pusē. Latviešu pāra mērķis ir skaidrs un ambiciozs – jāpabeidz apceļot pilnīgi visas pasaules valstis. Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu tik vērienīgiem plāniem, pāris māca ķīniešu bērnus, attīsta savu "YouTube" ceļojuma kanālu un pastāvīgi meklē jaunas radošas idejas. Pāris neslēpj:<blockquote>Protams, ir plāni ceļot! Vēl 72 valstis ir palikušas. Plāni ir diezgan biezi, bet tad arī makus vajag biezus.</blockquote>Pāra sarakstā šobrīd ir atlikuši vairāki neapgūti galamērķi Okeānijā, 21 Āfrikas kontinenta valsts, 13 Amerikas valstis, kas pārsvarā atrodas Karību jūras reģionā, un trīs pēdējās pieturvietas Eiropā – Īrija, Īslande un Nīderlande. 

Šīs vasaras plānos pāris jau noskatījis jaunus ceļus uz Uzbekistānu un Kazahstānu, kam vēlāk sekos arī Tuvie Austrumi.

 

Gadu gaitā dēkaiņi ir iemācījušies pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir, tādēļ vairs nealkst pēc sadzīviskām lietām, bez kurām var tīri labi iztikt. Viņi atzīst, ka šobrīd prombūtnē no dzimtenes vairs nekas īsti arī nepietrūkst. Sākotnēji gan viss bijis citādāk. Arturs atminas, ka pirmajā pasaules ceļojumā pēc ilga laika Moldovā izdevies atrast griķus, un prieks bijis neaprakstāms: <blockquote>Ar tādu prieku nekad dzīvē nebiju griķus stūmis iekšā!</blockquote>

Šī bagātīgā un nereti arī skarbā pieredze viņiem ir iemācījusi galveno ceļotāju dzīves gudrību, kurā viņi labprāt dalās, iedvesmojot arī citus pārkāpt pašu nospraustās robežas un drosmīgi doties pretī jauniem, vēl neizzinātiem apvāršņiem:<blockquote>Tu iemācīsies daudz vairāk, ja nemēģināsi visu laiku meklēt savu komforta zonu! Izkāp ārā no tās, un būs ļoti daudz foršu piedzīvojumu!</blockquote>



Ar šādu ceļa maizi prātā un nepārvaramu atklājēju garu Laine un Arturs turpina savu ceļu apkārt pasaulei. Kad mērķis ir skaidrs, pat vissmagākās durvis veras vaļā un 72 atlikušās valstis ir tikai laika un dažu jaunu pases zīmogu jautājums.Lasi arī:

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/latviesi-arzemes-alda-un-elisas-rudzisu-dzive-kanadas-ziemelu-izolacija/65642">Latvieši ārzemēs| Alda un Elisas Rudzīšu dzīve Kanādas ziemeļu izolācijā</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/jaunkundzit-tantite-valters-puce-megina-uzrunat-viesmili-kina-latviesu-mele/66628">"Jaunkundzīt, tantīte!" Valters Pūce mēģina uzrunāt viesmīli Ķīnā latviešu mēlē</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/ka-maceja-ta-dziedaja-dinara-rudane-nespej-valdit-smieklus-par-prieksnesumu-kina/66563">"Kā mācēja – tā dziedāja!" Dināra Rudāne nespēj valdīt smieklus par priekšnesumu Ķīnā</a>

Ceļojumi

Ķīna

Sabiedrība

Latvija

Latvieši

Radīts 1188

Latvieši ārzemēs

Izklaide

Latviešu ceļotāju pāris Laine Pērse un Arturs Driņins sevi pilntiesīgi dēvē par pasaules pilsoņiem, kuru mērķis ir apceļot pilnīgi visas pasaules valstis. Viņu stāsts savulaik aizsākās ar stopēšanu studentu gados,...

Latvieši ārzemēs| Ar stopiem apkārt pasaulei. Pašmāju ceļotāju pāra pārsteidzošais stāsts

Latvieši ārzemēs| Ar stopiem apkārt pasaulei. Pašmāju ceļotāju pāra pārsteidzošais stāsts

Igo Radžabovs

Tev varētu patikt

Ielādējam...