Valdība otrdien nolēma atbalstīt Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotos grozījumus Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā, kas paredz atteikties no notariālo funkciju veikšanas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.Patlaban likums ļauj pārstāvniecību amatpersonām un goda konsuliem veikt atsevišķas notariālās funkcijas saskaņā ar Notariāta likumu. ĀM priekšlikumu atteikties no šo funkciju veikšanas pamato ar nelielo pieprasījumu, alternatīvām pakalpojumu saņemšanai un administratīvo slogu.Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos spēku zaudēs arī Ministru kabineta noteikumi par Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs veicamo notariālo funkciju, jo likums vairs neparedzēs pārstāvniecību kompetenci veikt šīs funkcijas.ĀM skaidro, ka personas ārvalstīs attiecīgos pakalpojumus joprojām varēs saņemt pie ārvalstu notāriem vai izmantojot digitālos risinājumus, piemēram, Latvijas zvērinātu notāru tiešsaistes platformu "DigiNotārs". Savukārt Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie pensiju saņēmēji varēs vērsties dzīvesvietas valsts kompetentajā iestādē pensiju jautājumos.ĀM atzīmē, ka lielāko daļu pārstāvniecību veikto notariālo darbību veido apliecinājumi par to, ka persona ir dzīva. Pārstāvniecības 2024. gadā sniedza 580 notariālos pakalpojumus un valsts nodevās iekasēja 5760 eiro, 2025. gadā - 500 pakalpojumus un 5000 eiro, bet šogad līdz 29. oktobrim - 200 pakalpojumus un 2000 eiro.ĀM skaidro, ka notariālo funkciju veikšana rada papildu slogu gan pārstāvniecībām, gan ministrijai saistībā ar īpašām prasībām dokumentu uzskaitei, glabāšanai, arhivēšanai, personas datu apstrādei un apmācībām.ĀM ieskatā, saglabājot šīs funkcijas, ilgtermiņā papildu finansējumu prasītu informācijas tehnoloģiju un dokumentu uzglabāšanas risinājumi. Atsakoties no tām, ĀM nākotnē neradīsies papildu izdevumi jaunu arhīva telpu izbūvei pārstāvniecībās, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polišu iegādei un elektronisko risinājumu izveidei notariālo darbību reģistrēšanai vienotā sistēmā.Pēc atteikšanās no notariālajām funkcijām valsts vairs neiekasēs nodevas par to veikšanu. ĀM prognozē, ka valsts budžeta ieņēmumu samazinājums nepārsniegs aizvadītajos gados novēroto apjomu - aptuveni 5000 līdz 6000 eiro gadā. ĀM norāda, ka konsulārās amatpersonas varēs vairāk laika veltīt konsulārajai palīdzībai, personu apliecinošu dokumentu noformēšanai un citiem pieprasītākajiem konsulārajiem pakalpojumiem.Grozījumi arī paredz nodot ārlietu ministram kompetenci konsulārās atlīdzības noteikšanas un samaksas jomā. Tas izriet no izmaiņām Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžus apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citi likumi nenosaka citādi.Ārlietu ministrs noteiks konsulārās atlīdzības objektus un apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus, samaksas valūtu, iekasēšanas nosacījumus un kārtību, kādā samaksas apmērs konvertējams ārvalsts valūtā. Savukārt valsts nodevu samaksas kārtību, samaksas valūtu, iekasēšanas nosacījumus un konvertēšanas kārtību paredzēts ietvert likumā.ĀM skaidro, ka attiecībā uz konsulārās atlīdzības regulējumu likumprojekts paredz vienīgi kompetences pārdali no Ministru kabineta ārlietu ministram. Šajā daļā tas neparedz izmaiņas konsulāro pakalpojumu apjomā, pieejamībā vai saņemšanas nosacījumos.Pašreizējos Ministru kabineta noteikumus par konsulārās atlīdzības cenrādi un maksājumu iekasēšanas kārtību aizstās ārlietu ministra lēmums par konsulārās atlīdzības objektiem, apmēru un samaksas kārtību. Līdz jaunā lēmuma spēkā stāšanās dienai piemēros pašreizējos noteikumus, taču ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. aprīlim. Ministram lēmums jāizdod tā, lai tas stātos spēkā ne vēlāk kā 2027. gada 1. maijā.Tāpat paredzēta arī kārtība valsts nodevas un konsulārās atlīdzības aprēķināšanai ārvalstu valūtā, ja Eiropas Centrālās bankas eiro atsauces kurss nav pieejams vai to nevar piemērot attiecīgās valsts regulējuma dēļ. Šādos gadījumos paredzēts izmantot Latvijas Bankas ieteikto iepriekšējā ceturkšņa izlīdzināto vidējo valūtas tirgus kursu attiecībā pret eiro.Ja rezidences valsts nosaka obligātu konkrēta valūtas kursa piemērošanu norēķiniem ārvalstu valūtā, pārstāvniecībām un ārpakalpojumu sniedzējiem jāievēro šīs prasības. Ārvalstu valūtā iekasējamās summas paredzēts noapaļot uz augšu līdz pilnai naudas vienībai atbilstoši attiecīgās valūtas specifikai.

Politika

Ārlietu ministrija

Sabiedrība

Valdība otrdien nolēma atbalstīt Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotos grozījumus Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā, kas paredz atteikties no notariālo funkciju veikšanas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Patlaban likums...

Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs plāno pārtraukt notariālo pakalpojumu sniegšanu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...