Latvijas izglītības iestāžu vadītāji aicina neapstiprināt pašreizējā redakcijā plānotos grozījumus pamatizglītības standartā, kas paredz izmaiņas skolēnu snieguma un summatīvo vērtējumu uzlabošanas kārtībā, pausts vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam, Saeimas un valdības pārstāvjiem, Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai.Skolu vadītāji vēstulē norāda uz vairākiem riskiem. Viņuprāt, izmaiņas varētu ietekmēt vērtēšanas sistēmas konsekvenci, pedagogu darba slodzi, kā arī skolēnu un vecāku izpratni par atbildību mācību procesā.Direktori aicina pirms lēmuma pieņemšanas izvērtēt līdzšinējo reformu ietekmi uz skolēnu sasniegumiem, mācīšanās paradumiem un pedagogu profesionālo praksi, kā arī publiskot datus, kas pamato nepieciešamību mainīt pašreizējo sistēmu.Pēdējos gados pedagogi ir mainījuši profesionālo praksi, stiprinot formatīvo vērtēšanu, savlaicīgu atgriezenisko saiti un skolēnu atbildību par savu mācīšanos, norāda skolu vadītāji. Arī izpratne par atzīmi skolās pakāpeniski mainījusies - tā tiek uztverta kā informācija par skolēna pašreizējo sniegumu, nevis galīgais mērījums, balva vai sods.Tāpēc jautājums, viņuprāt, nav tikai par to, cik daudz reižu skolēnam ļaut uzlabot summatīvo vērtējumu, bet arī par to, kādu mācīšanās kultūru šādas izmaiņas veidotu skolās.Skolu vadītāji arī norāda, ka zemiem mācību sasniegumiem var būt dažādi cēloņi, piemēram, mācīšanās grūtības, motivācijas un emocionālas problēmas, kavējumi, ģimenes atbalsta trūkums vai nepietiekams atbalsts skolā, taču plašākas iespējas atkārtoti kārtot summatīvos darbus pašas par sevi šo problēmu neatrisinās. Skolēniem ar zemākiem sasniegumiem prioritāri nepieciešams kvalitatīvs mācību process, savlaicīga grūtību identificēšana, konsultācijas un individuāls atbalsts. Direktori aicina stiprināt kopīgas atbildības modeli, kurā skolēns atbild par savu mācīšanos, pedagogs nodrošina kvalitatīvu mācību procesu un nepieciešamo atbalstu, bet vecāki seko bērna mācībām un sadarbojas ar skolu.Tāpat rosināts plašāk diskutēt ar izglītības nozari. Atsevišķi tiek prasīts izvērtēt arī plānoto izmaiņu ietekmi uz pedagogu darba slodzi un skolu administratīvo kapacitāti.Vēstulē pausts aicinājums analizēt arī to, vai jaunā vērtējumu uzlabošanas kārtība nesarežģīs skolu vērtējumu salīdzināšanu ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tāpat direktori vēlas, lai tiktu izvērtēts, kā regulējums praktiski darbosies mācību priekšmetos ar atšķirīgu stundu, tematu un pārbaudes darbu skaitu.Visbeidzot skolu vadītāji aicina par turpmākām sistēmiskām izmaiņām lemt tikai pēc datu analīzes, ietekmes izvērtējuma, praktiskas aprobācijas un dialoga ar nozari.Vēstuli līdz šim parakstījuši 85 izglītības iestāžu vadītāji, un atbalstītāju skaits turpina pieaugt, norādīts dokumentā.Kā vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina no nākamā mācību gada skolēniem katrā mācību priekšmetā nodrošināt vismaz vienu iespēju uzlabot summatīvo vērtējumu mācību gada laikā. Savukārt skolēniem ar speciālām vajadzībām šāda iespēja būtu jānodrošina pēc katra temata noslēguma. Tāpat paredzēts atteikties no valsts līmenī noteikta obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa, ļaujot par to lemt katrai skolai.IZM arī rosina atteikties no minimālā 20% sliekšņa 9. klases centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības iegūšanai. Eksāmenus saglabātu, taču to rezultāts vairs nenoteiktu, vai skolēns saņems pamatizglītības apliecību. Savukārt vidējā izglītībā plānots atteikties no prasības visiem skolēniem kārtot vienu padziļinātā līmeņa centralizēto eksāmenu.Par nepieciešamību plašāk diskutēt par reformu iepriekš bažas paudušas ne tikai izglītības un vecāku organizācijas, bet arī koalīcijas partneri. Plānotos grozījumus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija paredzējusi skatīt 31. augustā.

Izglītība

Skolas

Aktuāli

Latvijas izglītības iestāžu vadītāji aicina neapstiprināt pašreizējā redakcijā plānotos grozījumus pamatizglītības standartā, kas paredz izmaiņas skolēnu snieguma un summatīvo vērtējumu uzlabošanas kārtībā, pausts vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam, Saeimas un...

Latvijas skolu vadītāji aicina nesteigties ar plānotajām izmaiņām izglītības sistēmā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...